Court partially allowed small claims suit for land rent and taxes under forced lease laws.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court partially dismissed the small claims suit filed by the insolvent company against an individual for unpaid land rent and property taxes. The plaintiff argued that forced lease relationships existed between the landowner and the apartment owner, creating a legal obligation to pay. The court found these relationships valid under specific land reform and privatization laws, ordering payment of the calculated debt and court costs while rejecting the remainder of the claim.
Legislator-Regeste
KI-generiertCivil Process Law Art. 8, 42, 44, 97, 190, 193, 204.1, 250.25; Land Reform Law Art. 12(2.1), Housing Privatization Law Art. 50, 54; Forced lease relationships between land and building owners create statutory rent obligations enforceable in small claims proceedings.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas Nr. C15208216
Lietas arhīva Nr. C-2082-16/15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā, 2016. gada 28. novembrī
Jelgavas tiesa: K. Zaura
izskatīja rakstveida procesā civillietu AS “Latzemes nekustamie īpašumi” (iepriekšējais nosaukums maksātnespējīgā AS “Reversed”), reģistrācijas
Nr. 40003347400, maza apmērā prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
2016. gada 5. jūlijā maksātnespējīgā AS “Reversed” (turpmāk arī Prasītājs) cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ (turpmāk arī
Atbildētāja) par naudas piedziņu, kurā lūdz piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītājam pamatparādu - zemes nomas maksu 154,37 EUR apmērā,
pievienotās vērtības nodokli 32,42 EUR apmērā un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parādu 20,35 EUR apmērā par laika periodu no
2008. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 1. oktobrim-, kā arī tiesāšanas izdevumus to faktiskajā apmērā, noteikt Prasītājam tiesības saņemt no Atbildētājas
6% gadā no piedzītās summas par laiku līdz sprieduma izpildei.
Prasība motivēta ar to, ka maksātnespējīgā AS “Reversed” bija zemes nekustamā īpašuma Jelgavā, Meiju ceļā 40, kadastra Nr. /numurs A/,
īpašnieks. Nekustamajā īpašumā tā kopīpašnieku starpā ir noteikta dalīta lietošanas kārtība. Prasītāja valdījumā esošā zemes īpašuma daļa tiek lietota un
izmantota dzīvojamo ēku ar adresēm Meiju ceļš 30, Meiju ceļš 32, Meiju ceļš 34, Meiju ceļš 36, Meiju ceļš 40, Meiju ceļš 42, Meiju ceļš 46, Meiju ceļš
48 un Meiju ceļš 50 uzturēšanai un apsaimniekošanai. Sagatavojot ēkas privatizācijai, Jelgavas pilsētas pašvaldība ir iesniegusi Valsts zemes dienestā
apstiprināšanai ēkas uzturēšanai nepieciešamo zemes gabalu robežu plānus, apstiprinot ēkas Meiju ceļš 46, Jelgava uzturēšanai funkcionāli nepieciešamo
zemes gabalu - 4930 m2 platībā.
Norāda, ka Atbildētāja laikā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 1. oktobrim ir bijusi dzīvokļa īpašuma Meiju ceļā 46-65, īpašniece. No
minētā secināms, ka lietā pastāv likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā
stāšanās laiku un kārtību” 14. pantā paredzētie apstākļi, t.i., zeme un uz tās esošā dzīvojamā māja ir patstāvīgi īpašuma tiesību objekti. Līdz ar to zemes
un ēkas īpašnieku starpā pastāv tā saucamās “zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības”. Starp zemes īpašniekiem un ēkas dzīvokļu īpašniekiem,
tostarp, Atbildētāju, pastāv zemes likumiskās (piespiedu) nomas tiesiskās attiecības, kuras regulē likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas
pilsētās” 12. panta 2.1 daļa un likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. un 54. pants, kur abas līguma būtiskās sastāvdaļas ir
noteiktas - nomas maksa ar likumu un nomājamā platība ar administratīvo aktu. Rakstveida līguma noslēgšana pušu starpā nav nepieciešama, jo
likumiskā (piespiedu) noma pastāv bez pušu gribas izteikuma un bez parakstītiem līgumiem (sal. sk. Senāta lietas Nr. SKC-71/2009 un Nr. SKC-
43/2011, K. Torgāns, Saistību tiesības, TNA, R., 2014, 347. lpp.). Pušu starpā nav panākta vienošanās ne par nomājamās platības maiņu, ne par
zemes nomas maksu, kas būtu atšķirīga no likumā noteiktās, secīgi dzīvokļa īpašuma īpašniekam ir jāmaksā nomas maksa 5% gadā no zemes kadastrālās
vērtības par laiku no 2008. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 30. septembrim (acīmredzot pārrakstīšanās kļūda un domāts līdz 2009. gada
31. oktobrim - tiesas piezīme) un 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības par laiku no 2009. gada 1. novembra. Tāpat arī par laiku no 2010. gada
1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim jākompensē nekustamā īpašuma nodoklis atbilstoši tam piederošajām ēkas domājamām daļām par to zemes
gabala daļu, kas noteikta kā funkcionāli nepieciešamā, ēku nododot privatizācijai.
Prasītājs norāda, ka neskatoties uz nosūtītajiem rēķiniem un piedāvājumiem slēgt vienošanos par zemes nomas maksas samaksu, nav izdevies
vienoties ar Atbildētāju par strīda izskatīšanu ārpustiesas kārtībā.
Prasība pamatota uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta pirmās daļas 3. punktu, 54. panta pirmo daļu, likuma
“Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētas” 12. panta 2.1 daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.4 panta ceturto un piekto daļu, Dzīvokļa
īpašuma likuma 13. panta pirmo daļu, Civillikuma 1069. pantu, 1071., 1838., 2141., 2142. pantu.
Tā kā maksājumu kopsumma prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 2 100 EUR, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.19 panta otro daļu,
ierosināta lieta par maza apmēra prasību.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 un 250.22 panta prasībām Atbildētājai uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir arī atbildētājas deklarētā
dzīvesvietas adrese (lietas 39., 48. lapa) nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa, izskaidrotas tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē,
kā arī citas procesuālās tiesības, noteikts termiņš rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai (lietas 29. lapa).
Atbildētājai sūtītā korespondence saņemta atpakaļ tiesā ar norādi, ka beidzies sūtījuma glabāšanas laiks (lietas 32.-38. lapa). Ņemot vērā to, ka
Atbildētājai adresētā korespondence nosūtīta uz viņas deklarētās dzīvesvietas adresi, kurā viņai ir pienākums būt sasniedzamai (Civilprocesa likuma
56. panta piektā daļa), tiesa secina, ka Atbildētājai par lietas ierosināšanu ir paziņots atbilstoši normatīvo aktu prasībām, jo saskaņā ar Civilprocesa
likuma 56.1 panta otro daļu dokumentu nosūtīšana atpakaļ tiesai, neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.
Atbildētāja paskaidrojumus tiesai nav iesniegusi, kas, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai, nav šķērslis sprieduma taisīšanai
lietā. Nekādi iesniegumi no Atbildētājas tiesā nav saņemti, lūgumi nav pieteikti, iebildumi pret prasību nav celti.
No uzņēmumu datu bāzes “Lursoft” pieejamajām ziņām (lietas 40. lapa) ir redzams, ka maksātnespējīgajai AS “Reversed” 2016. gada 17. augustā
mainīts sabiedrības nosaukums uz maksātnespējīgā AS “Latzemes nekustamie īpašumi”. Savukārt no Tiesu informācijas sistēmā pieejamajām ziņām ir
redzams, ka ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016. gada 23. augusta lēmumu pabeigta maksātnespējīgās AS “Latzemes nekustamie
īpašumi” sanācija un izbeigts Prasītāja maksātnespējas process.
Ievērojot to, ka puses nelūdza lietas izskatīšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt sēdē, ar Jelgavas tiesas tiesneses
2016. gada 25. augusta lēmumu lieta nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā (lietas 41. lapa). Pusēm ir savlaicīgi paziņots par datumu, kad tiesas
nolēmuma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā (lietas 42., 43. lapa).
Atbildētājai sūtītā korespondence saņemta atpakaļ tiesā ar norādi, ka beidzies sūtījuma glabāšanas laiks (lietas 45.-47. lapa). Ņemot vērā to, ka
Atbildētājai adresētā korespondence nosūtīta uz viņas deklarētās dzīvesvietas adresi, kurā viņai ir pienākums būt sasniedzamai, tiesa secina, ka
Atbildētājai par lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir paziņots atbilstoši normatīvo aktu prasībām un dokumentu nosūtīšana atpakaļ tiesai, neietekmē
dokumentu paziņošanas faktu (Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa).
Motīvu daļa
Novērtējot prasības pieteikumā norādītos apstākļus kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka prasība par naudas
piedziņu ir pamatota un apmierināma daļēji. Prasība ir apmierināma daļā par zemes nomas maksas parāda 90,78 EUR apmērā par laika periodu no
2008. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 11. oktobrim un no 2012. gada 18. decembra līdz 2015. gada 1. oktobrim, nekustamā īpašuma nodokļa
kompensācijas parāda 8,35 EUR apmērā piedziņu par laika periodu no 2012. gada 18. decembra līdz 2014. gada 31. decembrim, bet pārējā daļā
prasība ir noraidāma.
No Uzņēmumu reģistra valsts notāres 2010. gada 21. maija lēmuma (lietas 15. lapa) ir redzams, ka Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēta reorganizācija,
pievienojot AS „Latzemes nekustamie īpašumi” (pievienojamā), vienotais reģistrācijas Nr. 50003754431, AS „Latzemes nekustamie īpašumi”
(iegūstošā) (iepriekšējais nosaukums – AS „Paraugtipogrāfija”), vienotais reģistrācijas Nr. 40003347400. Reorganizācijas rezultātā AS „Latzemes
nekustamie īpašumi”, vienotais reģistrācijas Nr. 50003754431, izslēgta no komercreģistra un AS „Paraugtipogrāfija”, vienotais reģistrācijas
Nr. 40003347400, mainīts nosaukums uz AS „Latzemes nekustamie īpašumi”.
Komerclikuma 335. panta otrā daļa nosaka, ka pievienošana ir process, kurā sabiedrība (pievienojamā sabiedrība) nodod visu savu mantu citai
sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība). Savukārt minētā panta piektā daļa nosaka, ka apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības
pāriet iegūstošajai sabiedrībai.
Līdz ar to no minētā Uzņēmumu reģistra valsts notāres lēmuma ir secināms, ka 2010. gada 21. maijā, pievienojot pievienojamo sabiedrību - AS
„Latzemes nekustamie īpašumi”, vienotais reģistrācijas Nr. 50003754431-, iegūstošajai sabiedrībai - AS „Latzemes nekustamie īpašumi” (iepriekšējais
nosaukums – AS „Paraugtipogrāfija”), vienotais reģistrācijas Nr. 40003347400-, ir notikusi šo uzņēmumu reorganizācija. Visas pievienojamās
sabiedrības tiesības un saistības, ir pārgājušas iegūstošajai sabiedrībai AS „Latzemes nekustamie īpašumi”, vienotais reģistrācijas Nr. 40003347400, kam
2011. gada 26. aprīlī mainīta firma uz AS „Reversed” (lietas 16. lapa). Savukārt 2016. gada 17. augustā AS “Reversed” atkal mainīts nosaukums uz AS
“Latzemes nekustamie īpašumi” (lietas 40. lapa).
Ņemot vērā iepriekš minētos Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumus, tiesa atzīst, ka ar lietā iesniegto Jelgavas tiesas zemesgrāmatu nodaļas
Jelgavas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr. 628 izdruku (lietas 12.-14. lapa) apstiprinās, ka laika periodā no 2007. gada 5. septembra līdz
2009. gada 11. oktobrim AS “Latzemes nekustamie īpašumi” bija zemes gabala Meiju ceļā 40, Jelgavā, kadastra Nr. /numurs A/, ar kopējo platību
51187m2 (turpmāk arī Zemes nekustamais īpašums) vienīgais īpašnieks, bet laika periodā no 2009. gada 12. oktobra līdz 2015. gada 8. septembrim
viens no minētā Zemes nekustamā īpašuma kopīpašniekiem. Laika periodā no 2009. gada 12. oktobra līdz 2012. gada 2. decembrim Prasītājam
piederēja 42140/51187 domājamā daļa no nekustamā īpašuma Jelgavā Meiju ceļā 40, bet laika periodā no 2012. gada 3. decembra līdz 2015. gada
7. septembrim - 38140/51187 domājamā daļa no minētā Zemes nekustamā īpašuma. Savukārt 2015. gada 8. septembrī Prasītājam ir izbeigušās īpašuma
tiesības uz 38140/51187 domājamām daļām no nekustamā īpašuma Jelgavā Meiju ceļā 40 un par to īpašnieku ir kļuvusi AS “Zemju pārvalde”.
No Jelgavas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Jelgavas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr. 2526 65 izdrukas (lietas 9. lapa) ir redzams, ka no
2005. gada 28. aprīļa līdz 2015. gada 1. oktobrim atbildētāja /pers. B/ bija dzīvokļa īpašuma Jelgavā, Meiju ceļā 46-65 un pie tā piederošo 351/36972
kopīpašuma domājamo daļu (turpmāk arī Dzīvokļa īpašums) īpašniece. Atbildētāja lietā nav apstrīdējusi to, ka daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Jelgavā,
Meiju ceļā 46 atrodas uz zemes gabala Jelgavā, Meiju ceļā 40, kā arī to, ka minētajai daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes
gabala platība ir 4930 m2. Minētais fakts apstiprinās arī ar Zemes robežu plānu un zemes gabala izvietojum shēmu (lietas 19., 64., 65. lapa), Ēku (būvju)
izvietojuma shēmu un Ēkai funkcionāli piesaistāmo zemju plānu (lietas 7., 8. lapa).
Ņemot vērā minēto, tiesa pilnībā piekrīt Prasītājam un atzīst, ka izskatāmajā lietā pastāv likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada
Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14. panta pirmajā daļā norādītais pamats atzīt,
ka zeme un uz tās esošā dzīvojamā māja ir patstāvīgi īpašuma objekti, līdz ar ko pastāv piespiedu zemes nomas tiesiskās attiecības. Latvijas Republikas
Augstākās tiesas Senāta 2009. gada 25. februāra spriedumā lietā Nr. SKC-71/2009 norādīts, ka minētās lietošanas attiecības pastāv neatkarīgi no
zemes īpašnieka un ēkas (būves) īpašnieka gribas, respektīvi, tām ir piespiedu raksturs. Tā kā zemes lietošanas tiesības starp ēkas (būves) īpašnieku un
zemesgabala īpašnieku likumā regulētas kā (piespiedu) nomas attiecības, ir pamats atzinumam, ka tām ir tikai nosacīta līdzība ar līgumiskām attiecībām, jo
būtībā šīs attiecības ir likumiskas.
Līdz ar to ir secināms, ka starp Zemes nekustamā īpašuma īpašniekiem un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Jelgavā, Meiju ceļā 46 dzīvokļu
īpašniekiem, tostarp arī Atbildētāju, pastāv likumiskās (piespiedu) zemes nomas tiesiskās attiecības jo tās pastāv neatkarīgi no pušu gribas, t.i., uz likuma
pamata un pastāvēs tikmēr, kamēr vien uz zemes nekustamā īpašuma atradīsies patstāvīgs ēku nekustamais īpašums. Šādas likumiskās (piespiedu) nomas
tiesiskās attiecības regulē likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. un 54. pants, kur zemes likumiskās (piespiedu) nomas
gadījumā ir noteiktas abas nomas līguma būtiskās sastāvdaļas – nomas maksa, kas ir noteikta ar likumu, un nomājamās zemes platība, kas noteikta ar
administratīvo aktu.
Civillikuma 3. pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies
vai izbeigusies.
Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta pirmā daļa (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2014. gada
30. septembrim) noteica, ka zemes gabala īpašniekam ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku. Savukārt minētā
likuma 54. panta pirmā daļa (likuma redakcijā, kas ir spēkā kopš 2014. gada 1. oktobra) nosaka, ka zemes gabala īpašniekam ir pienākums noslēgt
zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku. Zemes nomas līgumu slēdz par tā zemes gabala lietošanu, ko pašvaldības dome vai tās pilnvarota
institūcija, vai valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" noteikusi kā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu.
Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta pirmās daļas 3. punkts nosaka, ka privatizētā objekta īpašnieka
pienākums ir slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju un apsaimniekotāju slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala
īpašnieku – fizisko vai juridisko personu – uz kura atrodas privatizētais objekts.
Likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim) 12. panta pirmā daļa noteica, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa
īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos
izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto
atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.
No Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas 4. punkta izriet, ka līguma par piesaistītā zemesgabala lietošanu slēgšana ar
zemesgabala īpašnieku ir obligāti veicamā pārvaldīšanas darbība. Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši
viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus
obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai [..].. Minētā likuma 10. panta 5. punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums
maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.
Arī Civillikuma 1071. pantā noteikts, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes
kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.
No minētajām tiesību normām secināms, ka par visu ar nekustamo īpašumu lietošanu, apsaimniekošanu un uzturēšanu saistīto izdevumu segšanu ir
atbildīgi dzīvokļa īpašnieki un zemes nomas līguma neesamība, neatbrīvo dzīvokļa īpašnieku no pienākuma maksāt zemes nomu, jo nomas tiesiskās
attiecības pastāv neatkarīgi no pušu gribas, proti, uz likuma pamata.
Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta otrā daļa (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2009. gada
31. oktobrim) noteica, ka zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nedrīkst pārsniegt piecus procentus
gadā no zemes kadastrālās vērtības. Pārējos gadījumos zemes gabala nomas maksu nosaka, privatizētā objekta īpašniekam vienojoties ar zemes gabala
īpašnieku. Minētā likuma 54. panta otrā daļa (likuma redakcijā, kas bija spēkā no 2009. gada 1. novembra līdz 2014. gada 31. decembrim)
noteica, ka zemes gabala nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa
un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. Privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašnieks
kompensē zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu. Savukārt kopš 2015. gada 1. janvāra minētā tiesību norma vairs
neparedz nomnieka pienākumu kompensēt zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.
Ņemot vērā to, ka lietā nav pierādījumu tam, ka starp Prasītāju, kā Zemes nekustamā īpašuma īpašnieku, un Atbildētāju, kā Dzīvokļa īpašuma
īpašnieci, vai arī starp Prasītāju un dzīvojamās mājas Jelgavā, Meiju ceļā 46 apsaimniekotāju būtu noslēgts zemes nomas līgums, tad tiesa atzīst, ka zemes
nomas maksa ir nosakāma atbilstoši attiecīgajā laika periodā spēkā esošajai likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta
otrajai daļai, t.i., 5% gadā no Zemes nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības par laika periodu no 2008. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. oktobrim
un 6% gadā no Zemes nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības par laika periodu no 2009. gada 1. novembra līdz 2015. gada 1. oktobrim. Turklāt par
laika periodu no 2010. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim Zemes nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības saņemt arī nekustamā īpašuma
nodokļa kompensāciju.
Vienlaikus, ņemot vērā ierakstus zemesgrāmatās par Prasītāja īpašuma tiesībām uz Zemes nekustamo īpašumu un Atbildētājas īpašuma tiesībām uz
Dzīvokļa nekustamo īpašumu (lietas 9., 12.-14. lapa), kā arī pamatojoties uz 2012. gada 18. decembrī starp Prasītāju un pārējiem Zemes nekustamā
īpašuma kopīpašniekiem noslēgto Līgumu par kopīpašuma lietošanas kārtību un apsaimniekošanu (lietas 17., 18., 60.-61., 62. lapa) un 2015. gada
21. septembrī starp Prasītāja un AS “Zemju pārvalde” noslēgto Vienošanos par zemes nomas maksājumiem (lietas 25. lapa), tiesa atzīst, ka Prasītājam ir
tiesības prasīt no atbildētājas /pers. B/ zemes nomas maksas parādu tikai par laika periodu no 2008. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 11. oktobrim un no
2012. gada 18. decembra līdz 2015. gada 1. oktobrim, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parādu par laika periodu no 2012. gada
18. decembra līdz 2014. gada 31. decembrim.
No Jelgavas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr. 628 izdrukas (lietas 12.-14. lapa) redzams, ka laika periodā no 2007. gada 5. septembra līdz
2009. gada 11. oktobrim AS “Latzemes nekustamie īpašumi” bija zemes nekustamā īpašuma vienīgais īpašnieks. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka
Prasītājam ir tiesības saņemt no atbildētājas /pers. B/ zemes nomas maksu par laika periodu no 2008. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 11. oktobrim, jo
minētajā laika periodā viņš bija vienīgais Zemes nekustamā īpašuma īpašnieks.
Tāpat tiesa atzīst, ka, pamatojoties uz 2012. gada 18. decembrī starp Prasītāju, Garāžu kooperatīvo sabiedrību “Lapskalns 2” un Garāžu
kooperatīvo sabiedrību “Pavadonis 2”, kā Zemes nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, noslēgto Līgumu par kopīpašuma lietošanas kartību un
apsaimniekošanu un 2015. gada 21. septembrī starp Prasītāju un AS “Zemju pārvalde” noslēgto Vienošanos par zemes nomas maksājumiem, Prasītājam
ir tiesības saņemt no atbildētājas /pers. B/ zemes nomas maksu un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju par laika periodu no 2012. gada
18. decembra līdz 2015. gada 1. oktobrim. Savukārt prasība daļā par zemes nomas maksas parāda par laika periodu no 2009. gada 12. oktobra līdz
2012. gada 17. decembrim un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda par laika periodu no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada
17. decembrim piedziņu ir noraidāma turpmāk minēto motīvu dēļ.
No Jelgavas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr. 628 izdrukas ir redzams, ka kopš 2009. gada 12. oktobra Prasītājs ir bijis viens no Zemes
nekustamā īpašuma kopīpašniekiem.
No lietā iesniegtajiem pierādījumiem ir redzams, ka 2012. gada 18. decembrī Prasītājs, Garāžu kooperatīvā sabiedrība “Lapskalns 2” un Garāžu
kooperatīvā sabiedrība “Pavadonis 2”, kā nekustamā īpašuma Jelgavā, Meiju ceļā 40 kopīpašnieki, ir noslēguši Līgumu par kopīpašuma lietošanas
kartību un apsaimniekošanu (lietas 17.-18., 60.-62. lapa). Parakstot līgumu tā līgumslēdzējpuses vienojās, ka Prasītāja lietošanā un valdījumā paliek
zemesgabals 38140 m2 platībā, kas līgumam pievienotajā plānā iesvītrots un apzīmēts ar “B” (Līguma 2. punkta 3. apakšpunkts). Savukārt 2015. gada
21. septembrī Prasītājs un AS “Zemju pārvalde” ir noslēguši Vienošanos par zemes nomas maksājumiem (lietas 25. lapa), kurā puses vienojušās, ka
visas prasījuma tiesības, kas izriet no Nekustamā īpašuma lietošanas, tai skaitā prasījuma tiesības, kas izriet no piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām
par laika periodu no Prasītāja īpašuma tiesību uz Nekustamā īpašuma reģistrācijas dienas zemesgrāmatā līdz 2015. gada 31. decembrim ir piekritīgas
Prasītājam. Nekustamais īpašums šīs vienošanās izpratnē ir 38140/51187 domājamās daļas no nekustamā īpašuma Jelgavā Meiju ceļā 40.
Ar Jelgavas tiesas tiesneses 2016. gada 9. novembra vēstuli (lietas 50. lapa) Prasītājs tika informēts par to, ka lietā nav iesniegti pierādījumi par to,
ka Prasītājam ir prasījuma tiesības par zemes nomas maksas, pievienotās vērtības nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda
piedziņu no Atbildētājas par laika periodu no 2009. gada 12. oktobra līdz 2012. gada 18. decembrim, jo lietā nav iesniegti pierādījumi par to, kāda
minētajā laika periodā bija vienošanās starp Zemes nekustamā īpašuma kopīpašniekiem un to, ka tieši Prasītājam ir tiesības prasīt minētos maksājumus
no Atbildētāja minētajā laika periodā. Prasītājam tika uzlikts par pienākumu iesniegt papildus paskaidrojumus un pierādījumus par to, ka Prasītājam ir
tiesības prasīt no Atbildētājas zemes nomas maksas, pievienotās vērtības nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda par laika
periodu no 2009. gada 12. oktobra līdz 2012. gada 18. decembrim.
2016. gada 21. novembrī Jelgavas tiesā tika saņemti Prasītāja paskaidrojumi (lietas 54., 55.-56. lapa), kuros norādīts, ka lietā iesniegtā Līguma par
kopīpašuma lietošanas kārtību un apsaimniekošanu 2. punkta trešā daļa paredz, ka Prasītāja lietošanā un valdījumā ir zemesgabals 38140 m2 platībā, kas
līgumam pievienotajā plānā iesvītrots un apzīmēts ar “B”. Savukārt līguma 3.2. punktu nosaka, ka nevienam no kopīpašniekiem nav tiesību pretendēt uz
augļiem, ko ieguvis otrs Kopīpašnieks no viņu īpašumā esošās īpašuma domājamās daļas. No iepriekš minētā ir saprotama pušu griba attiecībā uz
kopīpašuma lietošanas kārtību un apsaimniekošanu un īpašuma reālo sadali. Prasītāja valdījumā esošā zemes īpašuma daļa (sk. Līguma 1. pielikums) tiek
lietota un izmantota vairāku dzīvojamo ēku, tajā skaitā arī Meiju ceļā 46 uzturēšanai un apsaimniekošanai. Prasītājs atsaucas uz Civillikuma 1067. panta
otro daļu un 1505. pantu un norāda, ka tikai Prasītājam ir prasījuma tiesības pret dzīvokļu īpašniekiem par zemes nomas maksas, pievienotās vērtības
nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda piedziņu no dzīvokļu īpašniekiem, kuru dzīvokļi atrodas uz Līguma pielikumā esošajā
plāna ar “B” apzīmētā zemesgabala daļas. Nekādi papildus pierādījumi no Prasītāja lietā nav saņemti.
Tiesa piekrīt Prasītāja papildus paskaidrojumos norādītajam, ka 2012. gada 18. decembrī starp Prasītāju, Garāžu kooperatīvu sabiedrību
“Lapskalns 2” un Garāžu kooperatīvo sabiedrību “Pavadonis 2” noslēgtā Līguma par kopīpašuma lietošanas kartību un apsaimniekošanu (turpmāk –
Līgums) 3.2. punktā puses ir vienojušās, ka nevienam no kopīpašniekiem nav tiesību pretendēt uz augļiem, ko ieguvis otrs kopīpašnieks no viņu īpašumā
esošās īpašuma domājamās daļas. Tāpat tiesa atzīst, ka no lietā iesniegtajiem pierādījumiem to kopumā, ir secināms, ka daudzdzīvokļu dzīvojamā māja
Jelgavā, Meiju ceļā 46 atrodas uz zemes gabala, kas Līguma pielikumā esošajā plānā ir apzīmēta ar “B” un kas ir ticis nodots Prasītāja lietošanā un
valdījumā. Tomēr, kā redzams no Līguma 5. punktā noteiktā, tad Līgums stājas spēkā ar brīdi, kad to ir parakstījuši visi kopīpašnieki. Savukārt Līguma
6.1. un 6.2. punktā noteikts, ka ar šo Līgumu spēku zaudē 2009. gada 1. oktobra Līgums par kopīpašuma lietošanas kārtību un apsaimniekošanu un
īpašuma reālo sadali, kas noslēgts starp Prasītāju un garāžu kooperatīvo sabiedrību “Lapskalns 2” un 2012. gada 14. novembra Līgums par kopīpašuma
lietošanas kārtību un apsaimniekošanu, kas noslēgts starp Prasītāju un garāžu kooperatīvo sabiedrību “Pavadonis 2”. Līdz ar to ir secināms, ka Līgums ir
stājies spēkā 2012. gada 18. decembrī un ar minēto datumu Prasītājam, pamatojoties uz līguma 3.2. punktu, ir tiesības prasīt zemes nomas maksu un
nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju no Atbildētājas, kuras Dzīvokļa īpašums atrodas uz Līguma pielikumā esošajā plānā ar “B” apzīmētā
zemesgabala daļas. Prasītājs lietā nav iesniedzis pierādījumus par to, ka arī laika periodā no 2009. gada 12. oktobra līdz 2012. gada 18. decembrim
Prasītāja valdījumā bija nodota Zemes nekustamā īpašuma daļa, uz kuras atrodas arī Atbildētājai piederošais Dzīvokļa īpašums un ka Zemes nekustamā
īpašuma kopīpašnieku starpā pastāvēja vienošanās, ka Prasītājam ir tiesības prasīt no uz zemes gabala esošo dzīvokļu īpašniekiem zemes nomas maksu,
pievienotās vērtības nodokli un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju.
Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka prasība daļā par zemes nomas maksas parāda par laika periodu no 2009. gada 12. oktobra līdz 2012. gada
17. decembrim un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda piedziņu par laika periodu no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada
17. decembrim ir noraidāma.
Prasītājs zemes nomas maksas parāda un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda aprēķinu ir iekļāvis prasības pieteikumā (lietas
4. lapa). Tiesas ieskatā zemes nomas maksas parāda aprēķins par 2008., 2013., 2014. un 2015. gadu un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas
parāda aprēķins par 2013. un 2014. gadu ir pareizs. Tiesa atzīst, ka zemes nomas maksa par minēto laika periodu ir aprēķināta atbilstoši likuma “Par
valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta otrajai daļai (par 2008. gadu – 5% gadā no zemes kadastrālās vērtības, bet par 2013.,
2014. un 2015. gadu – 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības). Zemes nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda aprēķins
ir veikts ņemot vērā Kadastra Informācijas sistēmas datus par zemes gabala kadastrālo vērtību 2008. un 2015. gadā (lietas 20.-21., 24. lapa), Jelgavas
pilsētas domes sagatavotajos Maksāšanas paziņojumos par nekustamā īpašuma nodokli 2013. un 2014. gadam norādīto zemes gabala kadastrālo
vērtību (23., 24. lapa) un dzīvojamai mājai Jelgavā, Meiju ceļā 46 noteikto funkcionāli nepieciešamo zemes gabala platību (lietas 7., 8. lapa), kā arī pie
Atbildētājas dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašuma daļa lielumu (lietas 9. lapa).
Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka Prasītājs ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem to kopumā ir pierādījis, ka atbildētājai /pers. B/ par laika periodu
no 2008. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim un par laika periodu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 1. oktobrim bija pienākums
samaksāt Prasītājam zemes nomas maksu 78,09 EUR apmērā, kā arī par laika periodu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim
samaksāt nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju 8,18 EUR apmērā. Savukārt par laika periodu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada
11. oktobrim (par 284 dienām) atbildētājai /pers. B/ bija pienākums samaksāt Prasītājam zemes nomas maksu 11,84 EUR, bet par laika periodu no
2012. gada 18. decembra līdz 2012. gada 31. decembrim (par 14 dienām) – zemes nomas maksu 0,85 EUR apmērā un nekustamā īpašuma nodokļa
kompensāciju 0,17 EUR apmērā. Tādējādi kopumā atbildētājai /pers. B/ bija pienākums samaksāt Prasītājam zemes nomas maksu 90,78 EUR apmērā
un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju 8,35 EUR apmērā.
Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus, ka minēto zemes nomas maksu un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju ir samaksājusi, lai gan,
saskaņā ar Civillikuma 1838. panta pirmajā daļā noteikto, samaksas pierādīšanas pienākums ir viņai.
Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem to kopumā ir pierādīts, ka atbildētājai /pers. B/ ir zemes nomas maksas
parāds 90,78 EUR apmērā par laika periodu no 2008. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 11. oktobrim un no 2012. gada 18. decembra līdz 2015. gada
1. oktobrim, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāds 8,35 EUR apmērā par laika periodu no 2012. gada 18. decembra līdz
2014. gada 31. decembrim, kas ir piedzenams no atbildētājas /pers. B/ par labu AS “Latzemes nekustamie īpašumi”.
Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no Atbildētāja arī pievienotās vērtības nodokļa parādu 32,42 EUR apmērā par laika periodu no 2008. gada
1. janvāra līdz 2015. gada 1. oktobrim.
Tiesa uzskata, ka Prasītāja prasījums daļā par pievienotās vērtības nodokļa piedziņu ir noraidāms turpmāk minēto apsvērumu dēļ.
Lai gan likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (spēkā līdz 2012. gada 31. decembrim) 2. panta 19. daļa un Pievienotās vērtības nodokļa
likuma 34. panta septītā daļa (spēkā no 2013. gada 1. janvāra) noteic, ka nomas darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir visi nomas līgumā noteiktie
maksājumi, tiesa uzskata, ka minētais likums uzliek nodokļu maksāšana pienākumu zemesgabala īpašniekam, bet tas nenosaka, ka pievienotās vērtības
nodokli var aprēķināt papildus ar likumu noteiktai maksimālajai zemes nomas maksai un piedzīt to no Atbildētāja kā dzīvojamās mājas īpašnieka. Tiesa
uzskata, ka dotajā gadījumā likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” ir speciālais likums, kurš piemērojams nosakot zemes nomas
maksas apmēru un tajā noteiktā likme ir konkrēta un neparedz papildus pievienotās vērtības nodokļa maksājumus. Tiesa uzskata, ka gadījumā, ja
likumdevējs būtu vēlējies paredzēt, ka nomniekam zemes īpašniekam ir jākompensē pievienotās vērtības nodoklis, tas būtu noteikts speciālajās tiesību
normās, līdzīgi kā tas līdz 2014. gada 31. decembrim bija noteikts attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa kompensēšanu.
Tiesas ieskatā, likums „Par pievienotās vērtības nodokli” un Pievienotās vērtības nodokļa likums regulē pievienotās vērtības nodokļu maksātāju,
šajā gadījumā -zemesgabala īpašnieka-, attiecības ar valsti un tajā dotie definējumi nosaka tieši kādi maksājumi ir apliekami ar pievienotās vērtības
nodokli un kā pienākums tos ir maksāt. Tiesa piekrīt, ka izrakstītajos rēķinos atsevišķi ir norādāms pievienotās vērtības nodokļa apmērs, bet tas
nenozīmē, ka tas radītu papildus maksāšanas pienākumu dzīvojamās mājas īpašniekam, t.i. Atbildētājai. Līdzīgas atziņas paustas arī Augstākās Tiesas
Civillietu departamenta 2015. gada 28. decembra spriedumā lietā Nr. SKC-110/2015, kam tiesa pilnībā pievienojas. Arī Augstākās Tiesas Civillietu
departamenta 2016. gada 20. aprīļa spriedumā lietā Nr. SKC-5/2016 norādīts, ka likums līdztekus nomas maksai paredzēja nomnieka pienākumu
kompensēt zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokli par zemi. Nomnieka saistība likumā ir aprobežota ar kompensējamā nodokļa apmēru,
neparedzot šajā sakarā nekādus papildus maksājumus.
Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka Prasītāja celtā prasība par pievienotās vērtības nodokļa parāda 32,42 EUR apmērā piedziņu nav pamatota
un ir noraidāma.
Prasītājs lūdzis noteikt viņam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus – 6% gadā no galvenā parāda.
Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda [..] prasītāja tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759. panta
1. punkts nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu [..]; šādus procentus sauc
par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu likumiskie procenti ir seši procenti no simta gadā.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Prasītājam ir tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus - 6% (seši procenti) gadā - no parāda
pamatsummas-, jo to paredz Civilprocesa likuma 195. pants, kā arī likumisko procentu maksāšanas pienākumu un to apmēru nosaka Civillikuma 1756.,
1759. un 1765. pants.
Tā kā saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta 10. punktu, iesniedzot prasību tiesā, Prasītājs bija atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, tad
tiesas izdevumi proporcionāli apmierinātajai prasījumu daļai ir piedzenami valsts ienākumos no Atbildētāja (Civilprocesa likuma 42. panta pirmā daļa).
Par prasības summu 207,14 EUR apmērā Prasītājam, ceļot prasību, būtu bijis jāmaksā valsts nodeva 71,14 EUR apmērā. Savukārt ar lietā esošo
uzziņu (lietas 2. lapa) apstiprinās, ka lietā ir radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,14 EUR apmērā. Prasījums ir apmierināts daļēji – 99,13 EUR
apmērā-, kas nozīmē, ka prasība ir apmierināta 47,86% apmērā. Ievērojot minēto tiesa atzīst, ka no atbildētājas /pers. B/ valsts labā ir piedzenama valsts
nodeva 34,05 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,50 EUR apmērā.
Prasītājs lūdzis tiesu piedzīt no Atbildētāja tiesāšanās izdevumus to faktiskajā apmērā. Prasības pieteikumam pievienots zvērinātu advokātu biroja
“Amicus Curiae” 2016. gada 20. maija advokāta rēķins Nr. /numurs/ (lietas 10. lapa) par summu 210,00 EUR, kā arī maksājuma uzdevums, kas
apliecina minētās summas samaksu (lietas 11. lapa). No minētā rēķina redzams, ka tas ir izrakstīts par juridiskās palīdzības sniegšanu, prasības
pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu tiesā pret 12 atbildētājiem, tajā skaitā arī pret atbildētāju /pers. B/. Tādējādi tiesa secina, ka uz atbildētāju /pers.
B/ ir attiecināmi ar lietas vešanu saistītie izdevumi (izdevumi advokāta palīdzības samaksai) 17,50 EUR apmērā (210,00 EUR/ 12 atbildētāji).
Civilprocesa likuma 44. panta otrā daļa nosaka, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa
prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji [..].
Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunkts nosaka, ka prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa
nepārsniedz 8 500 EUR, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai ir to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30% no prasījumu
apmierinātās daļas. Savukārt minētā panta ceturtā daļa nosaka, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta
palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.
Tā kā prasība ir apmierināma 99,13 EUR apmērā, tad tiesas ieskatā atlīdzināmie izdevumi zvērināta advokāta palīdzības samaksai ir aprēķināmi
saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, t.i., ne vairāk kā 30% no apmierinātās prasījumu daļas,
turklāt ievērojot minētā panta ceturtajā daļā noteikto ierobežojumu attiecībā uz maksimālo atlīdzības apmēru. Tādējādi no Atbildētājas Prasītāja labā
piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi 14,87 EUR apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājai /pers. B/ ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no
sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par pienākumu iesniegt Jelgavas tiesā pierādījumus par tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 42., 44., 97., 190., 193., 204.1, 250.25 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Latzemes nekustamie īpašumi” (iepriekšējais nosaukums – AS “Reversed”),
reģistrācijas Nr. 40003347400, parādu 99,13 EUR (deviņdesmit deviņi euro 13 centi) apmērā, ko veido: zemes nomas maksas parāds 90,78 EUR
apmērā par laika periodu 2008. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 11. oktobrim un no 2012. gada 18. decembra līdz 2015. gada 1. oktobrim, nekustamā
īpašuma nodokļa kompensācija 8,35 EUR apmērā par laika periodu no 2012. gada 18. decembra līdz 2014. gada 31. decembrim; ar lietas vešanu
saistītos izdevumus 14,87 EUR (četrpadsmit euro, 87 centi) apmērā.
Par labu AS “Latzemes nekustamie īpašumi” piedzītās summas ieskaitīt kontā Nr. /konta numurs/, AS “DNB banka”.
Pārējā daļā prasību noraidīt.
Noteikt AS “Latzemes nekustamie īpašumi tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt 6% gadā no parāda
pamatsummas.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 34,05 EUR (trīsdesmit četri euro, 05 centi) un ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus 1,50 EUR (viens euro, 50 centi).
Par labu valstij piedzītā valsts nodeva maksājama Valsts kasē, NMR. 90000050138, konts LV55TREL1060190911200, BIC kods
TRELLV22, kods 0539.
Par labu valstij piedzītie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami: ekonomiskās klasifikācijas kods - 21499, saņēmējs Tiesu
administrācija, Antonijas iela 6, Rīga, NMR. 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģ. Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC
kods TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000.
Noteikt /pers. B/termiņu labprātīgai sprieduma izpildei - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par pienākumu
iesniegt Jelgavas tiesā pierādījumus par tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos.
Tiesas spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2016. gada 28. novembra -
Zemgales apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.
Tiesnese K. Zaura