Legislator Rechtsprechung & Gesetzgebung
11250007115 / K19-0101-15 KI-generiert

Court convicts defendant of drunk driving without license, imposing 200 hours labor and 4-year license ban.

Geschäftsnummer 11250007115 / K19-0101-15
Gericht / Behörde
Rechtsordnung Lettland (LV)
Entscheiddatum
Ausgang Gutgeheissen (Allowed)

Legislator-Zusammenfassung

KI-generiert

The court convicted the defendant of driving a vehicle while intoxicated and without a license, finding the evidence sufficient despite the defendant's admission of guilt. The defendant argued for leniency but the court emphasized the severity of driving in a densely populated area with a blood alcohol level significantly exceeding legal limits. Consequently, the court imposed mandatory compulsory labor for 200 hours and a four-year ban on driving licenses, while ordering the defendant to pay procedural costs.

Legislator-Regeste

KI-generiert

Krimināllikuma 262. panta 2. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. panta 1. daļa: When a defendant fully admits guilt and waives evidence examination, the court may convict based on existing materials, but must still assess the severity of circumstances to determine appropriate sentencing, including mandatory license revocation for unlicensed drunk driving.

Schlagwörter

KI-generiert
drunk driving offense unlicensed vehicle operation compulsory labor sentence license revocation penalty waiver of evidence examination procedural costs recovery criminal conviction standard Fahren trotz Führerausweisentzugs

Zitierte Gesetzesbestimmungen

KI-generiert
Krimināllikuma 262. panta 2. daļa
Kriminālprocesa likuma 499. panta 1. daļa
Kriminālprocesa likuma 367. panta 1. daļa 8. punkts
Kriminālprocesa likuma 529. panta 2. punkts
Kriminālprocesa likuma 511. pants
Kriminālprocesa likuma 512. pants
Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnija noteikumi Nr. 571
Ministru Kabineta 2005. gada 11. janvāra noteikumi Nr. 15
KI-generiert

Fragen Sie sich, wie dieser Entscheid auf Ihren Fall anwendbar ist?

Prüfen Sie diesen Entscheid zusammen mit Bundesrecht, kantonalen Erlassen, Kommentaren und Folgeentscheiden in Legislator AI.

Fall in Legislator öffnen →

Volltext

Lietas Nr. 11250007115

Lietas arhīva Nr. K19-0101-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Kuldīgā 2015.gada 6.februārī

Kuldīgas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Liena Jansone

ar tiesas sēžu sekretāri Guna Bredovska

piedaloties prokurorei Dacei Kronbergai

izskatīja atklātā tiesas sēdē neatliekamības kārtībā saņemto krimināllietu, /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 262.panta otrās daļas.

Izskatot lietu, tiesa

k o ns t a t ē j a

/pers. A/ vadīja transporta līdzekli, būdams alkoholisko dzērienu iespaidā un bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas

tiesības likumā noteiktā kārtībā nav iegūtas), un proti:

2015.gada 17.janvārī ap plkst.21.24 /pers. A/, būdams alkohola ietekmē (minimālā alkohola koncentrācija izelpā 1,87 promiles), bez transportlīdzekļa

vadīšanas tiesībām, kuras noteiktā kārtā nav iegūtas, vadīja automašīnu Mazda 323F ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/, Kuldīgā, pa

Jelgavas ielu, virzienā no Stacijas ielas virzienā uz Skrundas ielu,, kur viņu aizturēja policijas darbinieks.

Ar savu rīcību /pers. A/ pārkāpa Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi”

39.1.1.punktu, kas nosaka, ka vadītājiem, kuriem mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir mazāks par diviem gadiem, aizliegts vadīt

transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles un 39.4 punktu, kas aizliedz vadīt transportlīdzekli, ja nav atbilstošas kategorijas

transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.

Ar savām darbībām /pers. A/ ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kāds paredzēts Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā.

Apsūdzētais /pers. A/ tiesas sēdē savu vainu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262. panta otrās daļas atzina pilnībā, t.i., pilnībā atzina apsūdzībā

norādītos faktiskos apstākļus, to juridisko kvalifikāciju. Apsūdzētais nožēloja izdarīto, izteica lūgumu un piekrita neizdarīt pierādījumu

pārbaudi tiesas izmeklēšanā, pilnībā apzinādamies pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, ka šajā

apsūdzībā spriedums ir pārsūdzams tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, kas

viņam tiesas izmeklēšanā izskaidrots.

Ņemot vērā apsūdzētā attieksmi pret izvirzīto apsūdzību un prokurores iztiesāšanā izteikto viedokli, saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās daļas nosacījumiem tiesa nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, jo

apsūdzētais pilnīgi atzīst sevi par vainīgu viņam izvirzītajā apsūdzībā, tiesai, iepazīstoties ar lietas materiāliem, nav šaubu par

apsūdzētā /pers. A/ vainīgumu viņam izvirzītās apsūdzības apjomā pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas un apsūdzētais

piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā.

Tiesa uzskata, ka /pers. A/ vaina apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas – transporta līdzekļa vadīšana alkoholisko dzērienu iespaidā, bez

transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas) ar lietas materiāliem ir pierādīta pilnīgi, viņa

izdarītais noziedzīgais nodarījums ir kvalificējams pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas un par šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu /pers. A/ ir

sodāms.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un uzskaitījums attiecībā uz noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju spriedumā

netiek norādīts.

No lietas materiāliem redzams, ka apsūdzētais /pers. A/ dzimis /datums/, 9 klašu izglītība, neprecējies (lietas 30.lapa), agrāk sodīts – 2010.gada

29.aprīlī ar Kuldīgas rajona prokuratūras prokurora priekšrakstu par sodu pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas ar piespiedu darbu uz 100 stundām,

atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 2 gadiem (lietas 33.-34.lapa), piespiedu darbs nostrādāts 2010.gada 8.jūnijā (lietas 37.lapa), sodāmība

dzēsta, pēdējā gada laikā nav administratīvi sodīts (lietas 38.lapa). Tiesas sēdē apsūdzētais paskaidroja ka viņa apgādībā nepilngadīgu personu nav. Pēc

apsūdzētā teiktā /pers. A/ strādā mežā par palīgstrādnieku, darbu uzsācis nedēļu atpakaļ un viņa prognozējamie ienākumi ir valstī noteiktās minimālās

darba algas apmērā. Bez tam apsūdzētais paskaidroja, ka viņam nav nekādu veselības problēmu, kas liegtu viņam izciest sodu, tostarp piespiedu darba

sodu.

Nosakot soda veidu un mēru, tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.pantu, ņem vērā noziedzīgā nodarījumu izdarīšanas apstākļus, motīvus, nodarīto

kaitējumu, apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta otro daļu, apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas klasificējas kā

mazāk smags noziegums, par kuru paredzēta atbildība brīvības atņemšanas, īslaicīgas brīvības atņemšanas, piespiedu darbu vai naudas soda veidā,

atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Nodarījums izdarīts ar nodomu,

apsūdzētajam apzinoties, ka viņam nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību un viņš atrodas alkohola reibuma stāvoklī. Tādejādi tika

apdraudēti pārējie satiksmes dalībnieki. Materiāls kaitējums nav nodarīts.

Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 1.punkts paredz atbildību mīkstinošu apstākli, ja noziedzīgā nodarījuma izdarītājs pieteicies

par vainīgu, vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto. Pēc likuma jēgas šo apstākli par atbildību mīkstinošu var atzīt, ja pastāv visu

triju likumā norādīto darbību kopums, bet šajā kriminālprocesā nav konstatēta noziedzīga nodarījuma izdarītāja pieteikšanās par

vainīgu. Tomēr apstākli, ka apsūdzētais vaļsirdīgi atzinies izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā un izdarīto nožēlojis, tiesa uzskata

par iespējamu atzīt kā atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otrajā daļā paredzēto.

Atbildību pastiprinošus apstākļus, saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu tiesa nekonstatē.

Nosakot soda veidu un apmēru apsūdzētajam /pers. A/, tiesa izvērtēja prokurores viedokli par piespiedu darba noteikšanu

200 stundu apmērā, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz četriem gadiem, nepiemērojot mantas konfiskāciju, jo

apsūdzētais nav īpašnieks transportlīdzeklim, ar kuru izdarīts noziedzīgais nodarījums pret satiksmes drošību. Prokurores

viedoklim pretargumentus neizteica apsūdzētais, kurš savu aizstāvību tiesas sēdē īstenoja pats.

Izvērtējot visu minēto un Krimināllikuma 262.panta otrās daļas soda sankcijā paredzētos soda veidus par šo noziedzīgo

nodarījumu, lai sasniegtu soda mērķi, kas ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo par izdarīto

noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tiesa atzīst, ka šajā kriminālprocesā apsūdzētajam /pers. A/ nosakāms Krimināllikuma

262.panta otrās daļas soda sankcijā paredzētais sods – piespiedu darbs.

Saskaņā ar Krimināllikuma 40.panta pirmo daļu piespiedu darbs ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos

darbos, ko notiesātais izcieš kā sodu, veicot dzīves vietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no

pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības.

Piespiedu darbu tiesa atzīst par efektīvu, audzinošu un atbilstošu sodu apsūdzētajam /pers. A/. Tiesas izraudzītā soda veida

piemērošanai nav objektīvu šķēršļu, jo apsūdzētais ir darba spējīga persona, fiziski vesels, ko viņš apliecināja tiesas sēdē.

Piespiedu darbu kā sodu tiesa atzīst par atbilstošu izskatāmā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam. Piespiedu darbs ir otrs

vieglākais pamatsods, tas ir mazāk personas brīvību ierobežojošs, tajā pašā laikā tas ir pietiekami reāli izjūtams sods ar soda

publiskuma elementu, lai sasniegtu spriedumā no likuma atreferēto kriminālsoda mērķi.

Krimināllikuma 262.panta otrās daļas soda sankcijā paredzētā naudas soda piemērošanai tiesa nekonstatē Krimināllikuma

41.panta ceturtajā daļā izvirzītos kritērijus apsūdzētā mantiskajam stāvoklim. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka izskatāmajā

kriminālprocesā apsūdzētajam naudas sods nav piemērojams.

Savukārt brīvības atņemšanas sodu tiesa novērtē kā pārāk bargu izskatāmā noziedzīgā nodarījuma raksturam savstarpējā

sakarībā ar apsūdzētā personību. Turklāt, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta ceturtajā daļā noteikto, brīvības atņemšanas sods

par mazāk smagu noziegumu piemērojams tikai tajos gadījumos, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no soda sankcijā

paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Nosakot piemērojamā soda – piespiedu darbi mēru, tiesa ņem vērā arī apstākli, ka izskatāmais noziedzīgais nodarījums apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 262.panta otrās daļas ir izdarīts ar alkohola reibuma pakāpi – 1.87 promiles, kas ievērojami pārsniedz likumā noteiktā alkohola reibuma

robežas (0,2 un 0,5 promiles), kādās ir atļauta transportlīdzekļa vadīšana personām, kurām ir likumā noteiktajā kārtībā iegūtas tam nepieciešamās

tiesības, kā arī apstākli, ka apsūdzētais transportlīdzekli ir vadījis pa Kuldīgas pilsētu, t.i., blīvi apdzīvotā teritorijā, un tādēļ uzskata, ka piemērojamais

sods – piespiedu darbi, kā arī piemērojamais papildsods – tiesību ierobežošana, nav nosakāmi pietuvināti šī soda veida minimālajam apmēram.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētajam /pers. A/ ir piemērojams Krimināllikuma 262.panta otrās daļas soda sankcijā obligāti noteiktais papildsods –

transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, kas reāli izpaužas arī kā liegums iegūt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, jo /pers. A/ tiesības noteiktā

kārtībā nav ieguvis.

Tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā apsūdzētajam nav piemērojams Krimināllikuma 262.panta sankcijā alternatīvi piemērot

paredzētais papildsods – mantas konfiskācija, kas būtu daļēja mantas konfiskācija saskaņā ar Krimināllikuma 42.panta trešo daļu,

kura attiecināma uz transportlīdzekli, ar kuru izdarīts noziegums ceļu satiksmē, jo transporta līdzeklis nepieder apsūdzētajam

(lietas 20.-21. lapa).

2005.gada 11. janvāra Ministru Kabineta noteikumu Nr. 15 „ Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā un konstatējams

narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” 11. punkts nosaka, ka, ja saskaņā ar veiktajiem mērījumiem alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir

vienāda vai lielāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, pārbaudes

izdevumus 15,65 euro apmērā sedz transportlīdzekļa vadītājs. Apsūdzētais tiesas sēdē paskaidroja, ka nav veicis šo procesuālo izdevumu apmaksu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 8. punktu transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes izdevumi atzīstami par procesuāliem

izdevumiem, kas piedzenami no apsūdzētā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 529.panta 2.punktu /pers. A/ procesuālo izdevumu atlīdzināšanas labprātīgas izpildes termiņš ir nosakāms 30

(trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

/pers. A/ drošības līdzeklis nav piemērots.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511. pantu, 512. pantu, tiesa

no s p r ie d a

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kāds paredzēts Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā, un sodīt ar piespiedu darbu uz

200 (divi simti) stundām, atņemot visa veida transporta līdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, procesuālos izdevumus par labu Valsts policijai EUR 15,65

(piecpadsmit eiro un 65 eiro centi), nosakot termiņu labprātīgai šo izmaksu segšanai 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt vai protestēt tikai daļā par piemēroto sodu vai sakarā ar pieļautajiem procesuālajiem pārkāpumiem 10 dienu laikā no

pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai, sūdzību vai protestu iesniedzot Kuldīgas

rajona tiesā.

Tiesnese L.Jansone