Court orders management company to collect unpaid apartment maintenance fees from absent owner via default judgment.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court granted a default judgment against the absent apartment owner for unpaid maintenance fees totaling 2,462.55 euros. The plaintiff proved the contractual obligation and the defendant's failure to pay, while the defendant neither appeared nor provided explanations. Consequently, the court ordered payment of the debt plus court costs and interest.
Legislator-Regeste
KI-generiertCivilprocesa likuma 208.1 panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 96. panta 5. daļa: When a defendant fails to appear or explain absence, the court may issue a default judgment if the plaintiff's evidence is sufficient.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas Nr. C15239913
Aizmugurisks SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā 2014. gada 13.janvārī
Jelgavas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I.Dzerkale
ar sekretāri K.Arbidāni
piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. B/
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA" Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde " prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.
APRAKSTOŠĀ DAĻA
Prasītājs SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” cēlis tiesā prasību par parāda piedziņu no /pers. C/ 2462.55 euro (Ls
1730.69) apmērā. Norāda, ka atbildētāja ir dzīvokļa Nr. 15, /adrese/ īpašniece. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums
ar dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašniekiem noslēgts 2008. gada 01.oktobrī . Atbildētāja nemaksā par dzīvojamās mājas
kopīpašuma daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī pakalpojumiem, līdz ar ko atbildētājai ir izveidojies parāds, kas uz 201
31.augustu sastāda Ls 1730.69. No grāmatvedības izziņā norādītajiem Ls 2437.42 atskaitīts ar Jelgavas tiesas 2009. gada 06. jūlija
un 2010. gada 5.oktobra lēmumiem piedzīto parādu nesamaksātā daļa. Maksāšanas pienākumu iuzliek pušu noslēgtā līguma
nosacījumi, kā arī Dzīvokļu īpašuma likuma 5.,10.,13.pantu nosacījumi. Savu prasību pamato ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 8., 12.
pantiem (spēkā līdz 01.01.2011.), Dzīvokļu īpašuma likuma 10.pantu, 13.panta 1.daļu Civillikuma 1587., 1590.,1759., 1652.pantiem.
Prasītāja pārstāve /pers. B/ tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā minētiem pamatiem. Piebilda, ka pēc prasības
pieteikuma iesniegšanas, atbildētājas parāds ir pieaudzis. Veicot parāda aprēķinu , no izziņā norādītā kopējā parāda, atskaitītas
iepriekš piedzītās , bet nesamaksātās parāda summas. Atbildētāja nav sazinājusies ar prasītāju, līdz ar ko izlīgumu nav bijis
iespējams noslēgt.
Atbildētāja /pers.C/uz tiesas sēdi neieradās. Par tiesas sēdi viņai paziņots likumā noteiktā kārtībā t.i. nosūtot pavēsti ierakstītā
vēstulē uz deklarēto dzīvesvietu . Neierašanās iemesli tiesai nav zināmi. Lūgumi, iesniegumi nav saņemti. Tā kā atbildētājai jābūt
sastopamam savā deklarētajā dzīvesvietā , tiesa atzīst, ka par sēdes vietu un laiku atbildētājai paziņots likumā noteiktā kārtībā.
Minētais ir pamats atbilstoši Civilprocesa likuma 156.panta pirmajai daļai lietu izskatīt atbildētājas prombūtnē.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmo daļu aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā,
kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņot neierašanās iemeslu. Tiesa nesaskata
Civilprocesa likuma 208.1 panta trešajā daļā norādītos šķēršļus aizmuguriska sprieduma taisīšanai.
Tā kā atbildētāja nav sniegusi lietā paskaidrojumus, nav ieradusies uz tiesas sēdi, nepaziņojot neierašanās iemeslu, tiesai ir pamats
taisīt aizmugurisku spriedumu.
MOTĪVU DAĻA
Tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
No Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas nodalījuma noraksta redzams, ka atbildētāja ir dzīvokļa Nr. 15, /adrese/ īpašniece.
Saskaņā ar LR likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8., 12. pantiem- dzīvokļu īpašnieka pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas
kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar
dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli
sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā vai dzīvokļa
īpašnieks ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu (likuma redakcijā, kas spēkā līdz 01.01.2010.). Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no
01.01.2011.) 10.pants nosaka dzīvokļa īpašnieka pienākumu norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa
īpašuma lietošanu, piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana, kā arī segt dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas izdevumus likuma 13.pantā noteiktā kārtībā.
No dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma (lietas 18.-23.lapa) secināms, ka puses vienojušās par dzīvojamās
No dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma (lietas 18.-23.lapa) secināms, ka puses vienojušās par dzīvojamās
mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un prasītāja sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī maksu par to (līguma 5.1.,5.2.2,
5.2.3.punkti). Atbildētāja parakstījusi dzīvojamās mājas pilnvarojuma līgumu. Apsaimniekošanas maksas apmērs noteikts ar
01.10.2008. dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu, par ko liecina vienošanās (lietas 24-25.lapa).
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja apgalvojumu , ka līgumu prasītājs pilda un apsaimnieko un pārvalda dzīvojamās mājas /adrese/
kopīpašuma daļu. Ar Jelgavas tiesas 2009.gada 08.septembra un 2010. gada 5.oktobra lēmumiem no atbildētājas prasītājas labā
nodotas maksājumu saistības piespiedu izpildīšanai attiecīgi Ls 416.28 un Ls 662.74 apmērā (lietas 27.-28.lapa)
No prasītāja iesniegtajām izziņām redzams, ka uz 2013. gada 31.augustu atbildētājas parāds ir Ls 2437.42, no kuras atskaitīta
iepriekš piedzītā , bet nesamaksātā parāda daļa Ls 706.73 apmērā. Parāda apmērs nav apstrīdēts, līdz ar ko tiesai nav pamata
apšaubīt saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu . Pamatojoties uz Civillikuma 1838.pantu, samaksa jāpierāda tam, kas
to apgalvo. Atbildētāja samaksu nav pierādījusi.
Novērtējot minēto, tiesa uzskata, ka tiesas sēdē iegūti pietiekoši pierādījumi, ka atbildētāja neveic maksājumus par
dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī maksu par komunālajiem pakalpojumiem, kas ir pamats parāda piedziņai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētāja proporcionāli apmierinātajai prasījumu daļai piespriežami visi
prasītāja samaksātie tiesas izdevumi. No maksājuma uzdevumiem redzams, ka prasītājs samaksājis valsts nodevu 333.28 euro ( Ls
234.23) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus – 3. 13 euro apmērā par pavēstu un paziņojumu nosūtīšanu . Minētie tiesas
izdevumi piedzenami no atbildētājas par labu prasītājam.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Atbilstoši
Civilprocesa likuma 195.pantam prasītājam nosakāmas tiesības prasīt likumiskos 6% gadā līdz sprieduma izpildei. Likumiskos
procentu apmērs-6% gadā noteikts Civillikuma 1765.pantā.
REZOLUTĪVĀ DAĻA
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97.pantiem, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt .
Piedzīt no /pers. C/ par labu SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” parādu par laika periodu uz 2013. gada
31.augustu 2462.55 euro (divi tūkstoši četri simti sešdesmit divi euro 55 centi) (Ls 1730.69), kā arī tiesas izdevumus 336.41 euro (
trīs simti trīsdesmit seši euro 41 cents) (Ls 236,41) , ko iemaksāt SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” kontā Nr.
LV02UNLA0008 0005 0800 1.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no tā stāšanās likumīgā spēkā.
Noteikt SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% (seši procenti) gadā no
piespiestās, bet nesaņemtās parāda pamatsummas.
Spriedumu prasītājs var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas
tiesā, bet atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas var iesniegt pieteikumu par tiesvedības
atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese I.Dzerkale