Court partially allowed bank's debt collection claim against absent defendant, adjusting principal sum based on insolvency payment received.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court partially dismissed the bank's claim for debt collection against an absent defendant, ordering payment of the adjusted principal sum and litigation costs. The plaintiff argued for the full debt while acknowledging a partial payment received through insolvency proceedings, which the court recognized as reducing the recoverable amount. Consequently, the judgment was modified to reflect the remaining balance after deducting the insolvency payment and to allocate court expenses appropriately between the parties and the state.
Legislator-Regeste
KI-generiertCivilprocesa likuma 8., 41. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 39., 42. panti; Civilprocesa likuma 192., 193., 195., 204.1, 208.1 panti; When a plaintiff partially withdraws a claim due to partial recovery of funds, the court must adjust the judgment to reflect the remaining debt and allocate litigation costs accordingly.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas Nr. C33326212
Lietas arhīva Nr. C-0231-15/1
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2015.gada 2.jūlijā
Rīgas rajona tiesa:
tiesnese Elita Stivriņa
ar sekretāri Initu Briedi,
piedaloties AS „SEB banka” pārstāvei /pers. A/
atklātā tiesas sēdē 2015.gada 18.jūnijā izskatīja civillietu AS „SEB banka” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2012.gada 13.februārī AS „SEB banka” cēlusi Rīgas rajona tiesā prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu Ls 61 162,93 apmērā.
Prasībā norādīts, AS “SEB banka”(nosaukums līdz 070408. AS “Latvijas Unibanka” vai AS “SEB Latvijas Unibanka” saskaņā ar 2006.gada
18.decembra Kredīta līgumu Nr.PN06363 un tā grozījumiem izsniedza /pers. B/ aizdevumu 90 000 euro apmērā.
Saskaņā ar Kredīta līguma 5.1.,5.2. un 5.3.punktiem parādniekam aizdevuma maksājums tika noteikts 425,98 euro un maksājums jāveic katra
mēneša 1.datumā. parādniekam bija jāmaksā procenti par aizdevuma lietošanu, kuri sastāv no bāzes likmes un pievienotās kopsummas un kas tiek
aprēķināti no faktiski izsniegtā un neatmaksātā aizdevuma. Papildu par aizdevuma maksājumu kavējumu parādniekam bija jāmaksā līgumsods 36% gadā
no nokavētā maksājuma par katru nokavēto dienu.
Saskaņā ar Kredīta līguma 20.3., 20.5.1.punktiem prasītāja vienpusēji atkāpās no līguma saistībām 2009.gada 18.martā nosūtot parādniekam
paziņojumu, nosakot aizdevuma atmaksas beigu termiņu 2009.gada 1.aprīlī.
Līdz noteiktam termiņam parāds nav atmaksāts. Prasītāja iesniedza tiesā pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu. 2009.gada
23.novembrī ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas lēmuma pieteikums ir apmierināts. Apvērsuma prasība nav iesniegta.
Lēmuma izpildes procesā ir realizētas nekustamais īpašums /adrese A/ par Ls 18 700. Izsoles rezultātā radās sprieduma izpildes izdevumi Ls
2203,51.
Pamatojoties uz Civillikuma 1330., 1934., 1943., 1587., 1652., 1716., 1717., 1720., 1722., 1753., 1756., 1765.pantu lūdz tiesu piedzīt no
/pers. B/ Ls 61 162,93, kā arī tiesāšanās izdevumus Ls 904,93 un noteikt tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus.
[2] Atbildētājs paskaidrojumus nav sniedzis.
[3] Prasītājas pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja daļēji, atsakoties no prasības daļā par 155,14 euro piedziņu, jo kopš 2012.gada ir saņemt viens
maksājums, ko izmaksāja administrators maksātnespējas procesa ietvaros. Paskaidroja, ka ir realizēta ķīla. Prasījums satur tikai pamatsummu.
[4] Uz tiesas sēdi atbildētājs nav ieradies. Atbildētājam par tiesas sēdi paziņots Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā 2015.gada 29.aprīlī nosūtot
pavēsti uz deklarēto dzīves vietu. Atbildētājs pavēsti nav saņēmis.
Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet
gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama
saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs
personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Savukārt Civilprocesa likuma 56.1panta otrajā daļā noteikts, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz
fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās
personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu
paziņošanas faktu.
Tiesa uzskata, ka par tiesas sēdi atbildētājai ir paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 56.1pantā noteiktajam.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies, kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja
vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.
Ņemot vērā, ka atbildētājam par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā, tiesa atzīst par iespējamu skatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes.
[5] Civilprocesa likuma 208.1pantā noteikts, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav
sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.
Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies un paskaidrojumus nav sniedzis. Tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1pantā noteiktais
gadījums, kad ir taisāms aizmugurisks spriedums, jo nav saskatāmi Civilprocesa likuma 208.1panta trešās daļā norādītie ierobežojumi.
Motīvu daļa
[6] Noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.
Ar Kredīta līgumu Nr.PN06363 ir pierādīts, ka 2006.gada 18.decembrī starp AS ,,SEB Latvijas Unibanka” un /pers. B/ noslēgts Kredīta
līgums, atbilstoši kuram aizņēmējam piešķirts aizdevums 90 000 euro apmērā ar atmaksas termiņu līdz 2046.gada 3.decembrim (lietas 8.-13.lapa).
2007.gada 8.februārī puses ir parakstījušas grozījumus 2006.gada 18.decembra Kredīta līgumā (lietas 14.lapa).
Atbildētājs šo līgumu nav apstrīdējis un tiesai nav informācijas, ka šis līgums būtu zaudējis spēku.
Lietā nav strīda, ka AS ,,SEB Latvijas Unibanka” ir mainīts nosaukums uz AS ,,SEB banka”, līdz ar to AS ,,SEB banka” ir prasījuma tiesības,
kas izriet no 2006.gada 18.decembra Kredīta līguma Nr.PN06363 un tā grozījumiem.
[7] Tiesa konstatē, ka /pers. B/ 2013.gada 13.decembrī bija pasludināts maksātnespējas process. Ar izdruku no Tiesu informatīvās sistēmas,
Uzņēmumu reģistra 2015.gada 10.janvāra lēmumu un 2015.gada 9.janvāra tiesas lēmumu ir pierādīts, ka maksātnespējas process /pers. B/ ir izbeigts. Ar
2015.gada 9.janvāra Rīgas rajona tiesas lēmumu ir apstiprināta /pers. B/ maksātnespējas procesa bankrota procedūras pabeigšana un izbeigts fiziskās
personas maksātnespējas process. Tiesa uzskatīja, ka parādnieks ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju par savu mantisko stāvokli un maksātnespējas
procesu izmanto ļaunprātīgi, jo nav tendēts uz kreditoru prasījumu apmierināšanu, bet uz saistību izpildes termiņa apturēšanu.
Tā kā atbildētājam nav piemērota saistību dzēšanas procedūra un viņš nav atbrīvots no saistībām, tad tiesai ir pamats izskatīt iesniegto prasību
pēc būtības.
[8] Prasītājas pārstāve tiesas sēdē attiecās no prasības daļā par 155,14 euro piedziņu.
Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktā noteikts, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības.
Tiesa atzīst, ka atteikšanās no prasības ir prasītāja ekskluzīva tiesība un atbilstoši Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktā noteiktajam tiesai ir
pamats izbeigt tiesvedību šajā prasības daļā.
Tiesa izskaidroto, ka, atbilstoši Civilprocesa likuma 225.pantam, ja tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm,
par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
[9] Prasītāja lūdz piedzīt neatmaksāto aizdevuma pamatsummu 86 871,87 euro apmērā.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Civillikuma 1934.pantā noteikts, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot
saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
Savukārt Civillikuma 1943.pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
No 2006.gada 18.decembra Kredīta līguma Nr.PN06363 (ar grozījumiem 2007.gada 8.februārī) izriet, ka /pers. B/ ir piešķirts kredīts 90 000
euro apmērā ar atmaksas beigu termiņu 2046.gada 3.decembri.
Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Ar izdruku par veiktām kredīta izmaksām ir pierādīts, ka 2007.gada 8.februārī atbildētājam ir izmaksāts kredīts 90 000 euro apmērā. Atbildētājs
nav apstrīdējis, ka kredītu ir saņēmis un atbilstoši Kredīta līguma pamatnoteikumu 5.3.punktā noteiktajam, atbildētāja pienākums bija veikt maksājumus
katru mēnesi 1.datumā.
Prasītāja apgalvo, ka atbildētājs ir pieļāvis saistības izpildes kavējumu un atbildētājs minēto apgalvojumu nav apstrīdējis. Tiesa konstatē, ka
2009.gada 18.martā vēstulē „Paziņojums par atkāpšanos no līguma, aizdevuma atmaksas beigu termiņa noteikšanu un parāda piedziņas uzsākšanu”
prasītāja, atsaucoties uz Kredīta līguma 20.3.punktu un 20.5.1.punktu norāda, ka vienpusēji atkāpjas no Kredīta līguma un pieprasa atmaksāt visu
aizdevumu pilnībā, nosakot aizdevuma atmaksas termiņu 2009.gada 1.aprīlī.
Atbildētājs nav apstrīdējis prasītājas atkāpšanos no līguma, līdz ar to atzīstams, ka saistības izpildes termiņš iestājās 2009.gada 1.aprīlī.
Ar lietas materiāliem pievienoto parāda aprēķinu ir pierādīts, ka atbildētāja kavētās pamatsummas parāds ir Ls 61 162,93 (lietas 40.-42.lapa),
kas ir 87 027,01 euro. Kā tiesas sēdē norādīja prasītāja pārstāve tiesvedības laikā ir samaksāta naudas summa 155,14 euro apmērā.
Civillikuma 1319.pantā noteikts, ka ķīlas ņēmējs, kuru parādnieks nav apmierinājis, var meklēt apmierinājumu no ieķīlātās lietas un šajā nolūkā
spert visus vajadzīgos soļus tās pārdošanai. Kā norāda prasītāja ieķīlātais nekustamais īpašums ir pārdots, bet pārdošanas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi
nav seguši visu parāda summu un prasībā norādītā summa ir atlikusī izsniegtā un neatmaksātā aizdevuma summa.
Civillikuma 1330.pantā ir noteikts, ja ieķīlāto lietu pārdodot ienāk tāda summa, kuras nepietiek ķīlas ņēmēja pilnīgam apmierinājumam, tad viņam
paliek tiesība prasīt no parādnieka kā parāda atlikuma, tā arī pārdošanai taisīto nepieciešamo izdevumu samaksu.
Tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības prasīt no atbildētāja naudas līdzekļus, ko savas saistības neizpildes rezultātā atbildētājs nav atmaksājis
prasītājai un prasītājai tos nav izdevies atgūt arī pārdot ieķīlāto nekustamo īpašumu.
Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Lietā nav pierādījumu, ka atbildētājs būtu veicis prasītāja norādītās aizdevuma pamatsummas atmaksu. Tiesa secina, ka ir pierādīts, ka atbildētājs
ir pieļāvis saistību neizpildi un maksājumu grafikā noteikto maksājumu kavējumu.
Tiesa secina, ka prasītāja ir pierādījusi prasību un prasība tās uzturētājās daļā par 86 871,87 euro apmērā piedziņu ir apmierināma.
[10] Prasītāja lūdz noteikt tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei.
Civillikuma 1759.pants noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata (..) par katru parāda samaksas nokavējumu,
kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs (..).
Savukārt Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā,
ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.
Tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas.
[11] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Prasītāja samaksāja valsts nodevu Ls 901,63 apmērā, kas ir 1282,90 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30 jeb 4,70 euro
apmērā. Samaksātie tiesas izdevumi ir piedzenami no atbildētāja par labu prasītājai pilnā apmērā, jo kā norādīja prasītājas pārstāve 155,14 euro ir atgūti
periodā pēc prasības celšanas tiesā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 39. un 42.pantā noteiktajam, par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas netika maksāti
līdz lietas izskatīšanai 7,27 euro apmērā.
[12] Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrā daļa noteic: sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto) tiesisko
instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Pamatojoties uz
minēto likuma normu, no atbildētāja piedzenamās summas konvertējamas euro.
[13] Civilprocesa likuma 204. pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma
labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Līdz ar to atbildētājam ir nosakāms termiņš labprātīgai
sprieduma izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu., 42., 93., 96., 97., 192., 193., 195., 204.1 pantu, 208.1pantu tiesa
n o s p r i e d a
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, parāda pamatsummu 86
871,87 euro, tiesas izdevumus 1287,60 euro, kopā 88 159,47 euro, kā arī noteikt AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, tiesības līdz
sprieduma izpildei saņemt 6 procentus gadā no parāda pamatsummas.
Izbeigt tiesvedību daļā par parāda piedziņu 155,14 euro apmērā.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,27 euro.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, samaksu veikt saņēmējam: Tiesu administrācija,
reģistrācijas Nr. 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds, uzvārds un civillietas numurs).
Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas
izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.
Spriedumu prasītāja var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rīgas rajona tiesā.
Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu
par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese E.Stivriņa