Court dismisses appeal against police fine for speeding, ruling evidence sufficient and no mitigating circumstances exist.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court rejected the defendant's appeal against a police fine for speeding on the Salu Bridge in 2012. The defendant argued they were traveling at the legal limit using cruise control, but the court found the radar evidence of 86 km/h against a 70 km/h limit was reliable. Consequently, the court determined the violation was significant enough to warrant a fine rather than a verbal warning, upholding the original administrative penalty.
Legislator-Regeste
KI-generiertLatvijas APK 149.8 panta otrā daļa; Tiesa noraida sūdzību pret administratīvo sodu, ja pierādījumi par ātruma pārsniegšanu ir pietiekami un nav konstatējami atbrīvojoši apstākļi.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas Nr. 130023513
Lietas arhīva Nr. 1-0018-14/17
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2014.gada 9.janvārī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I.Millere
ar tiesas sēdes sekretāri L.Bērziņu,
piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai /pers. A/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzības par Valsts
policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes 2012.gada 8.oktobra lēmumu Nr.4158.
Ap raksto šā d aļa
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja (turpmāk - VP GKPP PP
SUB) galvenā inspektore /D.Ž./ (turpmāk – Galvenā inspektore) 2012.gada 20.augustā sastādīja administratīvā pārkāpuma
protokolu-lēmumu Nr.FR00231817 par to, ka 2012.gada 7.augustā plkst.09.42 transportlīdzeklis Mercedes Benz E200, ar valsts
reģistrācijas numuru /TL numurs/ (turpmāk – Transportlīdzeklis), brauca Rīgā, pa Salu tiltu (Zaķusala) virzienā uz Centru, ar ātrumu 89
km/h, pie atļautā braukšanas ātruma 70 km/h. Faktiskais braukšanas ātrums, ņemot vērā iekārtas kļūdu – 86 km/h. Ar administratīvā
pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr.FR00231817 transportlīdzekļa vadītājam uzliks naudas sods Ls 10 apmērā, norādot, ka tika
pārkāptas Ceļu satiksmes noteikumu (turpmāk - CSN) 116.punkta prasības. Minētās darbības kvalificētas pēc Latvijas administratīvo
pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149.8panta otrās daļas.
/pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr. FR00231817 apstrīdēja VP GKPP PP.
Ar VP GKPP PP 2012.gada 8.oktobra lēmumu Nr.4158 (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts 2012.gada 20.augusta VP GKPP PP
SUB Galvenās inspektores lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.FR00231817, /pers. A/ sūdzība noraidīta.
2012.gada 27.decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta sūdzība, lūdzot Lēmumu atcelt.
Sūdzībā /pers. A/ norāda, ka 2012.gada 7.augustā viņa ap plkst.09.40, brauca ar Transportlīdzekli Rīgā, pa Salu tiltu virzienā uz
centru, ar braukšanas ātrumu 70 km/h, izmantojot automašīnas braukšanas ātruma fiksēšanas ierīci - kruīza kontroli. 2012.gada
28.augustā saņēma no VP GKPP PP SUB 20.08.2012. administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu Nr.FR00231817, kurā fiksēts,
ka Transportlīdzeklim ir bijis faktiskais ātrums 86 km/h, pie atļautā braukšanas ātruma 70 km/h, tādējādi pārkāpjot CSN 116.punktu,
par ko saskaņā ar Latvijas APK 149.8 panta otrās daļas nosacījumiem, piemēroja naudas sodu Ls 10 apmērā.
Nepiekrītot lēmumam un uzliktajam sodam, viņa 2012.gada 3.septembrī apstrīdēja administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu
Nr.FR00231817 VP GKPP PP. Ar VP GKPP PP 2012.gada 8.oktobra lēmumu Nr.4158, (turpmāk - Lēmums) , 2012.gada
20.augustā pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.FR00231817 atstāja negrozītu, bet viņas sūdzību noraidīja.
Nepiekrīt Lēmumam, saskaņā ar Latvijas APK 279.pantu lūdz atcelt Lēmumu, jo Lēmumu uzskata par nepamatotu, pamatojoties uz
sekojošo.
2012.gada 7.augustā, ap plkst.09.40, brauca ar Transportlīdzekli Rīgā, pa Salu tiltu, virzienā uz centru ar braukšanas ātrumu 70 km/h,
izmantojot automašīnas braukšanas ātruma fiksēšanas ierīci - kruīza kontroli. Brauca stingri ievērojot braukšanas ātrumu 70 km/h, jo
braucot gandrīz katru dienu pa šo ceļa posmu, zināja, ka šajā ceļa posmā jau ilgu laiku ir uzstādīts stacionārais fotoradars, tāpēc
vienmēr stingri ievēro atļauto braukšanas ātrumu. Ņemot vērā, ka administratīvā pārkāpuma protokolā - lēmumā Nr.FR00231817
fotoattēlā blakus viņas vadītajai automašīnai pa blakus joslu brauca arī cits transportlīdzeklis, līdz ar to precīzi nav iespējams noteikt,
uz kuru no abiem blakus braucošajiem transportlīdzekļiem ir attiecināms fotoradara mērījums. PoliScan fotoradara lietošanas
instrukcijā 8.3.punktā ir norādīts, ka šāds fotoattēls nav izmantojams kā pierādījums, jo kad uz bildes ir redzami divi vai vairāki
transportlīdzekļi, šādā gadījumā mērījumu precizitāti nevar garantēt. Tāpēc uzskata, ka administratīvā pārkāpuma protokolā - lēmumā
Nr.FR00231817 norādītais braukšanas ātrums, 86 km/h nevar būt fiksēts automašīnai Mercedes Benz E200, ar valsts reģistrācijas
numuru /TL numurs/ un viņai piemērotais administratīvais sods ir uzlikts nepamatoti. Bez tam administratīvā pārkāpuma protokolā -
lēmumā Nr.FR00231817 pievienotais fotoattēls ir ļoti sliktas kvalitātes, tajā neredz ne automašīnas marku, ne modeli, ne reģistrācijas
numuru, tas arī apstiprina to, ka visdrīzāk braukšanas ātrums noteikts neprecīzi un ir fiksēts blakus braucošās automašīnas
iespējamais braukšanas ātrums. Pamatojoties uz fotoradaru “PoliScan Speed” ekspluatācijas rokasgrāmatas 8.3.punktā un 2.3.
punktā (Ātruma pārkāpumu vērtēšana) norādīto, administratīvā pārkāpuma protokolam - lēmumam Nr.FR00231817 pievienotais
attēls ir noraidāms kā pierādījums. Ņemot vērā, ka Latvijas Republikā izmantoto fotoradaru “PoliScan Speed” instrukcijas 8.3.punkts
nosaka, ka ar fotoradaru uzņemtie fotomateriāli noteiktos gadījumos nevar tikt izmantoti kā pierādījumi, tad var secināt, ka viņas vaina
iespējamā pārkāpuma izdarīšanā nav pierādīta, bet Lēmums atzīstams par nepamatotu un atceļams. Saskaņā ar administratīvā
procesa principu in dubio pro civis (visas šaubas par labu cilvēkam) pierādīšanas nastai jāgulstas pēc iespējas uz amatpersonu, un
šaubu gadījumā risinājumam jābūt par labu indivīdam.
Bez tam Latvijas APK 32.pantā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā
paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.
Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību
mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Ņemot vērā izklāstīto, kā arī to, ka viņa piedaloties ceļu satiksmē stingri ievēro CSN, par ko
liecina tas, ka nav administratīvi sodīta par CSN pārkāpumiem, saskaņā ar Latvijas APK 21. panta otro daļu, ceļu satiksmē izdarīto
administratīvo pārkāpumu, ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz trīsdesmit latus un, ja šis pārkāpums nav radījis draudus
citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai, var atzīt par maznozīmīgu. VP GKPP PP, saskaņā ar Latvijas APK 21.pantu
piešķirtās rīcības brīvību, izvērtējot viņas sūdzību, varēja aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu. (VP GKPP PP 2012.gada 17.augusta
lēmums Nr.2424).Saskaņā ar administratīvā procesa vienlīdzības principu - pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas
apstākļiem, iestāde un tiesa pieņem vienādus lēmumus. Pamatojoties uz minēto un to, ka VP GKPP PP savā 2012.gada 8.oktobra
lēmumā Nr.4158 tā arī nesniedz nevienu pierādījumu par to, ka administratīvā pārkāpuma protokolā - lēmumā Nr.FR00231817
fiksētais ātrums ir automašīnas Mercedes Benz E200, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ ātrums, uzskata, ka VP GKPP PP
SUB Inspektores 20.08.2012. administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums Nr.FR00231817 ir prettiesisks un atceļams. Saskaņā ar
Latvijas APK 239.panta 1.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis
notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.
Pamatojoties uz minēto un Latvijas APK 21., 237., 240., 271.pantu, lūdz atcelt Lēmumu un izbeigt lietvedību.
Lēmumā norādīts, ka 2012.gada 20.augustā VP GKPP PP SUB Galvenā inspektore sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu -
lēmumu Nr.FR00231817, kurā norādīja, ka 2012.gada 7.augustā plkst.09.42 Transportlīdzeklis tika vadīts Rīgā, pa Salu tiltu
(Zaķusala) virzienā uz centru, ar ātrumu 89 km/h pie atļautā braukšanas ātruma 70 km/h. Ātrums fiksēts ar ātruma mērīšanas iekārtu
PoliScan Speed M1HP (sērijas Nr.PS - 654706), kuras maksimālā kļūda ekspluatācijas režīmā ir + 3 km/h (ja ātrums < 100 km/h).
Faktiskais braukšanas ātrums, ņemot vērā iekārtas kļūdu - 86 km/h.
CSN 116.punkts nosaka, ka ceļa posmos, kur uzstādītas attiecīgas ceļa zīmes, transportlīdzekļi drīkst braukt ar ātrumu, kas
nepārsniedz ceļa zīmē norādīto.
Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 149. 8 panta otrajā daļā - par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu
līdz 20 km/h ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5
tonnas, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi ,,Apdzīvotas vietas sākums” (..), transportlīdzekļa vadītājam izsaka
brīdinājumu vai uzliek naudas sodu 10 (desmit) latu apmērā.
Ceļu satiksmes likuma (turpmāk - CSL) 43.6 panta trešā daļa nosaka, ja pārkāpums fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai
videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, par to bez transportlīdzekļa vadītāja klātbūtnes tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma
protokols — lēmums (..).
Saskaņā ar CSL 43. 6 panta otro daļu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot
transportlīdzekli, piemēro tikai vadītājam paredzēto minimālo naudas sodu.
2012.gada 20.augustā Galvenā inspektore saskaņā ar Latvijas APK 274.pantu un 275.panta pirmās daļas 1.punktu un CSL 43. 6
panta otro daļu pieņēma lēmumu Nr.FR00231817, Transportlīdzekļa vadītājam uzliekot Latvijas APK 149.8 panta otrās daļas sankcijā
paredzēto naudas sodu Ls 10 apmērā.
Saskaņā ar CSL 43. 6 panta piekto daļu protokolu - lēmumu nosūta transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam turētājam vai,
ja turētājs nav norādīts, transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam).
Administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums Nr.FR00231817 tika nosūtīts /pers. A/.
2012.gada 10.septembrī VP GKPP PP saņemta /pers. A/ sūdzība ar lūgumu atcelt lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā
Nr.FR00232935, jo attēlā ir fiksēts redzami citi ceļu satiksmes dalībnieki, kas brauc tajā pašā virzienā, nav skaidri redzams
Transportlīdzekļa priekšējais ritenis. Attēls ir sliktā kvalitātē. Līdz ar to lēmums ir prettiesisks un atceļams.
Latvijas APK 286.panta otrajā daļā noteikts, ka augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma
lietā, pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.
Lietā ir strīds par to, ka fotoattēls nav izmantojams, ka pierādījums.
Latvijas APK 244.pantā noteikts - institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
CSL 43.4 pantā noteikts - noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu kontrolē Valsts policija ar šim nolūkam paredzētām mērierīcēm.
Prasības braukšanas ātruma kontroles mērierīcēm ir noteiktas normatīvajos aktos, kas reglamentē vispārējās mērierīču prasības, t.i.
Likums “Par mērījumu vienotību” un 2005.gada 28.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.455 “Kārtība, kādā tiek veikta mērīšanas
līdzekļu tipa apstiprināšana, pirmreizējā verificēšana un tirgus uzraudzība”.
Šajā gadījumā administratīvā pārkāpuma fiksēšanai tika izmantota ātruma mērīšanas iekārta PoliScan Speed M1HP (sērijas Nr.PS -
651309), kura atzīta par derīgu.
Saskaņā ar ātruma mērīšanas sistēmas PoliScan Speed fiksēto attēlu pārlūkprogrammas ekspluatācijas rokasgrāmatu, nosakot
pārkāpumu izdarījušo transportlīdzekli, tiek izmantota vērtēšanas veidne - perspektīvā attēlots vienu metru augsts taisnstūra apgabals
transportlīdzekļa tuvumā. Tā platums atbilst transportlīdzekļa daļai, no kuras ir iegūtas mērījuma vērtības. Vismaz vienam priekšējam
ritenim (frontālā mērījuma gadījumā), attiecīgi vienam aizmugurējam ritenim (aizmugurējā mērījuma gadījuma) un / vai transportlīdzekļa
numura zīmei ir jābūt vismaz daļēji redzamai veidnē. Citi satiksmes dalībnieki, kas pārvietojas tajā pašā virzienā pa to pašu joslu vai
blakus esošo joslu, nedrīkst būt redzami veidnē. Pie tam veidnes apakšējai malai ir jābūt zem riteņiem. Pretējā gadījumā fiksētais foto
uzņēmums ir nederīgs kā pierādījums. Papildus tam vērtēšanas veidne ietver palīglīniju, kura tiek saukta par mērlineālu, kas atbilst 0,5
m skalai. Tās vertikālā pozīcijas atspoguļo parauga līmeni.
Apskatot administratīvā pārkāpuma protokolā - lēmumā Nr.FR00231817 esošo fotouzņēmumu, redzams, ka fiksēta no iekārtas
tuvojošā satiksme. Vērtēšanas veidne atrodas tieši uz Transportlīdzekļa, kurš atrodas pozīcijā, kad tas tuvojās iekārtai. Veidnē
atrodas minētā transportlīdzekļa kreisais priekšējais ritenis. Veidnes apakšējā mala ir zem minētā transportlīdzekļa riteņiem. Veidnē
neatrodas citi tajā pašā virzienā braucošie satiksmes dalībnieki.
Ņemot vērā minēto secināms, ka nav pamata apšaubīt 2012.gada 8.augustā plkst.08.15 fiksēto Transportlīdzekļa, braukšanas
ātrumu.
Fiksētais mērījums, ņemot vērā iekārtas kļūdu, ir 86 km/h. Izvērtējot minēto, secināms, ka atļautais braukšanas ātrums pārsniegts par
16 km/h.
Atbildība par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 20 km/h ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem,
kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi ,,Apdzīvotas vietas
sākums” vai ar 528.ceļa zīmi ,,Dzīvojamā zona”, ir paredzēta Latvijas APK 149.8 panta otrajā daļā.
Pēc iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, novērtējot
pierādījumus (ar fotoradaru fiksēto informāciju, /pers. A/ sūdzību, mobilās ierīces PoliScan Speed mērījuma vietas pasi Nr.10062 un
pasūtījuma veidlapu) uzskata, ka Transportlīdzekļa vadītāja vaina Latvijas APK 149. 8 panta otrajā daļā paredzētā administratīvā
pārkāpuma izdarīšana ir pierādīta, administratīva pārkāpuma protokols - lēmums Nr.FR00231817 sastādīts atbilstoši CSL 43. 6panta
prasībām.
Latvijas APK 32.pantā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta
atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot
sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un
pastiprinošos apstākļus.
Ņemot vērā Latvijas APK 149. 8 panta otrās daļas sankcijā paredzēto naudas sodu un CSL 43. 6 panta otrās daļas nosacījumus,
lietderības apsvērumu padziļināta izvērtēšana un iekļaušana administratīvajā aktā nav mērķtiecīga, jo nav iespējams mīkstināt
administratīvo sodu.
Pamatojoties uz minēto un Latvijas APK 287.panta pirmās daļas 1.punktu, nolēma VP GKPP PP SUB Galvenās inspektores
2012.gada 20.augustā lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.FR00231817 atstāt negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.
Tiesas sēde /pers. A/ sūdzību uzturēja uz tajā norādītajiem argumentiem.
Par lietas izskatīšanas laiku un vietu savlaicīgi tika paziņots VP GKPP PP. VP GKPP pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, no VP
GKPP Satiksmes drošības pārvaldes saņemts lūgums lietu izskatīt bez VP pārstāvja piedalīšanās, līdz ar ko, tiesa secina, ka iestāde
nevēlas izmantot savas tiesības piedalīties lietas izskatīšanā. Saskaņā ar Latvijas APK 289. 2pantu administratīvo pārkāpumu
tiesvedības procesā tiesā iestādei nav pienākums piedalīties tiesas sēdē vai sniegt paskaidrojumus, tās ir iestādes tiesības.
Motīvu daļa
Uzklausot sūdzības iesniedzēju un izvērtējot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka sūdzība ir noraidāma.
Administratīvā pārkāpuma protokols /pers. A/ sastādīts par Latvijas APK 149. 8panta otrajā daļā paredzētā administratīvā
pārkāpuma izdarīšanu, norādot, ka ir pārkāpts CSN 116.punkts.
Latvijas APK 149. 8panta pirmajā daļā paredzēta administratīvā atbildība par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 20
kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa
nepārsniedz 7,5 tonnas. Minētā panta otrā daļa (Latvijas APK redakcijā, kas bija spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā) nosaka, ka
par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi „Apdzīvotas vietas sākums” vai
ar 528.ceļa zīmi „Dzīvojamā zona”, —izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
CSN 116.punktā noteikts, ka ceļa posmos, kur uzstādītas attiecīgas ceļa zīmes, transportlīdzekļi drīkst braukt ar ātrumu, kas
nepārsniedz ceļa zīmē norādīto.
Tādējādi, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši minētajām tiesību normām, nepieciešams konstatēt, ka
transportlīdzekļa vadītājs pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu līdz 20 km/h.
Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Latvijas APK 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā
kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās
personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus
apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā.
Latvijas APK 243.panta piektā daļa paredz, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par
faktiem. No minētā panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.
Saskaņā ar Latvijas APK 243. 1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās
personas paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par
faktiem, rakstveidā vai citā formā; elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par
faktiem; lietiskie pierādījumi.
Lietas materiālos atrodas šādi dokumenti: 2012.gada 20.augusta administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums Nr.FR00231817,
Stacionārās ātruma mērīšanas sistēmas PoliScan Speed M1HP mērījumu vietas pase 10062, SIA „Latvijas nacionālais metroloģijas
centrs” pirmreizējās verificēšanas sertifikāta Nr.E0248V12 kopija.
Vērtējot /pers. A/ sūdzībā norādīto, ka pamatojoties uz fotoradara “PoliScan Speed” ekspluatācijas rokasgrāmatas 8.3. un 2.3. punktā
“Ātruma pārkāpumu vērtēšana” norādīto, administratīvā pārkāpuma protokolam - lēmumam Nr.FR00231817 pievienotais attēls ir
noraidāms kā pierādījums, tiesa secina, ka saskaņā ar ātruma mērīšanas sistēmas PoliScan Speed ekspluatācijas rokasgrāmatas
2.3.apakšpunktu, attēli nav pieļaujami pierādījumi šādos gadījumos, ja attēliem konstatēti šādi trūkumi: 1) nedz priekšējais ritenis
(frontālā mērījuma gadījumā) vismaz daļēji, nedz arī numura zīme vismaz daļēji nav redzami vērtēšanas veidnē; 2) attiecīgi, nedz
aizmugurējais ritenis (aizmugurējā mērījuma gadījumā) vismaz daļēji, nedz arī numura zīme vismaz daļēji nav redzami vērtēšanas
veidnē; 3) citi satiksmes dalībnieki, kas pārvietojas tajā pašā virzienā pa to pašu joslu vai blakus esošo joslu ir redzami veidnē; 4)
veidnes apakšējā mala nav zem uzraudzītā transportlīdzekļa riteņiem.
No tiesas rīcībā esošās mobilās ātruma mērīšanas sistēmas „PoliScan Speed” lietotāju pamācības un ekspluatācijas rokasgrāmatas
izriet, ka „PoliScan Speed” ir digitālā ātruma pārkāpumu kontroles sistēma, kura nodrošina ātruma noteikšanas un reģistrēšanas
iespēju, balstoties uz gaismas detektēšanas un aranžēšanas iekārtas (LIDAR) darbību, kā arī satiksmes pārkāpumu dokumentāciju,
kas tiek sastādīta ar divu augstas izšķirtspējas digitālo kameru sistēmas palīdzību (ieskaitot kopainas un numura zīmes attēlus).
„PoliScan Speed” sistēmā uzstādītie mērījuma sensori nodrošina ceļa braucamās daļas vairāku braukšanas joslu vienlaicīgu
uzraudzību, tādējādi mērot ātrumu un apstrādājot informāciju par visiem transportlīdzekļiem, kuri atrodas uzraudzītajā koridorā. No
katra automātiski vai manuāli uzņemtā faila „PoliScan Speed” sistēma ģenerē parakstītu pierādījuma failu tuff formātā ar iestrādātām
ūdenszīmēm, kas sastāv no: 1) teksta, kas saistīts ar pārkāpumu; 2) kopainas attēla (16 biti), ieskaitot transporta līdzekļa numurzīmi
un autovadītāja zonu (priekšējais skats) – atsevišķos gadījumos (atkarībā no lēcas izvēles) pastāv iespēja saglabāt divus attēlus; 3)
vērtēšanas veidnes (datu apstrādes sistēma). Vērtēšanas veidne ir perspektīvā attēlots 1 metru augsts taisnstūra apgabals
transportlīdzekļa tuvumā. Tā platums atbilst transportlīdzekļa daļai, no kuras ir iegūtas mērījumu vērtības. Veidnē vismaz daļēji ir jābūt
redzamam vismaz vienam priekšējam ritenim (priekšējā mērījuma gadījumā), attiecīgi vismaz vienam aizmugurējam ritenim
(aizmugurējā mērījuma gadījumā) un/vai vismaz daļēji ir jābūt redzamai transportlīdzekļa numura zīmei. Citi satiksmes dalībnieki, kas
pārvietojas tajā pašā virzienā pa to pašu joslu vai blakus esošo joslu nedrīkst būt redzami vērtēšanas veidnē. Turklāt vērtēšanas
veidnes rāmīša apakšējai malai ir jābūt zem transportlīdzekļa riteņiem. Pretējā gadījumā attēls ir jānoraida kā nepieņemams
pierādījums.
Tas nozīmē, ka visā pārkāpuma fiksēšanas attēlā var būt redzami arī vairāki transportlīdzekļi.
/pers. A/ vadītajam transportlīdzeklim ir veikts priekšējais mērījums. Apskatot lietas materiālos esošo administratīvā pārkāpuma
protokola-lēmuma Nr.FR00231817 fotogrāfiju, gan lietas materiālos esošo palielināto transportlīdzekļa fotogrāfiju no
protokola-lēmuma Nr.FR00231817, tiesa secina, ka konkrētajā gadījumā ir skaidri redzams, ka vērtēšanas veidne ietver
transportlīdzekļa, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, priekšējo daļu, vērtēšanas veidnē ir daļēji redzama automašīnas numura
zīme un daļēji ietverts automašīnas kreisais priekšējais ritenis, vērtēšanas veidnes rāmīša apakšējā mala ir zem transportlīdzekļa
riteņa, līdz ar ko, tiesa atzīst, ka fotoattēls ir pieņemams pierādījums. Minētajā fotogrāfijā ir redzams cits transportlīdzeklis, taču šis
transportlīdzeklis nav ietverts vērtēšanas veidnē, līdz ar ko, tiesa atzīst, ka fotoattēls ir pieņemams pierādījums.
CSL 43.4pants nosaka, ka noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu kontrolē Valsts policija ar šim nolūkam paredzētām mērierīcēm.
Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumi Nr.455 „Kārtība, kādā tiek veikta mērīšanas līdzekļu tipa apstiprināšana, pirmreizēja
verificēšana un tirgus uzraudzība” nosaka konkrētas prasības, kas jāievēro, lai ātruma mērierīces varētu izmantot transportlīdzekļu
ātruma kontrolei.
No minētā secināms, ka likumdevējs braukšanas ātruma kontroli ir uzdevis veikt Valsts policijai, līdz ar ko, iestāde šajā gadījumā
rīkojusies atbilstoši savai kompetencei. Savukārt, transportlīdzekļa braukšanas ātrumu ir jāfiksē ar šim nolūkam paredzētu, noteiktā
kārtībā verificētu mērierīci.
/pers. A/ vadītā transportlīdzekļa braukšanas ātrums fiksēts ar ātruma kontroles sistēmu PoliScan Speed M1HP (sērijas Nr.PS-
654706), kuras atbilstību Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumiem Nr.455 un faktisko derīgumu apliecina 2012.gada
18.maijā izsniegtais Latvijas nacionālā metroloģijas centra sertifikāts Nr.E0248V12, kurā noteikts ka sistēma derīga līdz 2013.gada
9.maijam.
Ņemot vērā minēto, tiesa secina, braukšanas ātruma mērījums veikts ar pārbaudītu, tehniskajām un juridiskajām prasībām atbilstošu
mērīšanas līdzekli un /pers. A/ vadītā transportlīdzekļa braukšanas ātrums noteikts atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam
regulējumam.
/pers. A/ savā sūdzībā norāda, ka VP GKPP PP izvērtējot viņas sūdzību, varēja aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu,
saskaņā ar Latvijas APK 21.pantu.
Atbilstoši Latvijas APK 21.panta pirmajai daļai, ja ziņas par administratīvo pārkāpumu ir pietiekamas, lai konstatētu, ka izdarītais
pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kurai piekritīga lietas izskatīšana, ir tiesīga neuzsākt administratīvā pārkāpuma
lietvedību vai izbeigt uzsākto lietvedību un atbrīvot personu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.
Panta otrā daļa nosaka, ka ceļu satiksmē izdarīto administratīvo pārkāpumu, ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz
trīsdesmit latus un ja šis pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai, var atzīt par maznozīmīgu.
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir norādījis, ka administratīvais pārkāpums ir atzīstams par maznozīmīgu,
ja, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus (tostarp izdarītā administratīvā pārkāpuma raksturu un citus lietā būtiskus apstākļus),
administratīvā soda uzlikšana par izdarīto pārkāpumu nebūtu lietderīga. Citiem vārdiem, izdarītais pārkāpums ir tik nebūtisks, ka par
to pārkāpējam nav nepieciešams uzlikt sodu, bet ir pietiekami izteikt mutvārdu aizrādījumu, kas ir preventīvs (audzinoša rakstura)
līdzeklis, kas vērsts uz to, lai persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu, saprastu savas uzvedības prettiesiskumu un turpmāk
to nepieļautu (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 12.februāra spriedums lietā Nr.SKA-
15/2009).
Tiesa secina, ka Latvijas APK 21. panta otrajā daļā minēto nosacījumu iestāšanās vēl nenozīmē, ka pārkāpums uzreiz atzīstams par
maznozīmīgu, bet gan to, ka minētie nosacījumi ir obligāti, lai izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, vispār rastos pamats un
tiesības izvērtēt jautājumu par personas atbrīvošanu no administratīvās atbildības.
Saskaņā ar Latvijas APK 22.pantu, administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi
administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā
citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Ceļu satiksmē izdarītais administratīvais pārkāpums var tikt atzīts par maznozīmīgu, ja pastāv Latvijas APK 21.panta otrajā daļā
noteiktie obligātie priekšnosacījumi. Tomēr, lai pārkāpumu atzītu par maznozīmīgu, papildus obligāto priekšnosacījumu konstatēšanai
iestādei ir jāizvērtē Latvijas APK 32.panta otrajā daļā minētie apstākļi: pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas
pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi, kā arī jāvērtē lietderības apsvērumi saskaņā Latvijas
APK 22.pantā noteikto administratīvā soda mērķi. No minētā secināms, ka Latvijas APK 21.pants piešķir iestādei izvēli izvērtēt, vai
Latvijas APK 22.un 32.pantā noteiktā mērķa sasniegšanai ir nepieciešams saukt pārkāpēju pie administratīvās atbildības, vai arī
mērķi ir iespējams sasniegt, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.
Saskaņā ar Latvijas APK 33.panta otro daļu atbildību par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē mīkstina apstākļi, kas
samazina konkrētā pārkāpuma iespējamo apdraudējumu satiksmes drošībai, — diennakts laiks, ceļa un laika apstākļi, satiksmes
intensitāte vietā, kur izdarīts pārkāpums un citi tamlīdzīgi apstākļi, kā arī personiski vai ģimenes apstākļi.
Tiesa, izvērtējot pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, konstatē, ka pārkāpums izdarīts laikā un vietā, proti, 2012.gada 7.augustā
plkst.09.42 Rīgā, uz Salu tilta (Zaķusala) virzienā uz Centru, kad var būt intensīva satiksme, kā arī, tiesas ieskatā, pieļautā
braukšanas ātruma pārsniegšana var apdraudēt citus ceļu satiksmes dalībniekus.
Ņemot vērā norādīto, secināms, /pers. A/ sūdzībā nav minējusi apstākļus, ka būtu atzīstami par īpašiem tādā nozīmē, lai izskatāmo
gadījumu atzītu par izņēmuma gadījumu, attiecībā par kuru būtu pamats atbrīvot no administratīvās atbildības.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā nav konstatējami tādi priekšnosacījumi, lai /pers. A/ izdarīto administratīvo
pārkāpumu atzītu par tik nebūtisku, kas būtu par pamatu Lēmuma atcelšanai, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.
Ņemot vērā minēto, vērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka lietā ir pietiekami pierādījumu, ka /pers. A/ vadot
Transportlīdzekli bija pārsniegusi atļauto braukšanas ātrumu par 16 km/h, tādā veidā pārkāpjot CSN 116.punkta prasības, tādēļ
pamatoti ir saukta pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149.8 panta otrās daļas.
Latvijas APK 289. 13 panta trešā daļa nosaka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir
pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma
motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.
Tiesa pievienojas Lēmumā ietvertajai motivācijai un uzskata, ka Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā
pietiekams.
Piemērojot sodu, jāvadās no Latvijas APK 32.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktā, proti, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek
ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem
aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas
pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Administratīvais sods /pers. A/ uzlikts Ls 10 apmērā, kas atbilst Latvijas APK 149.8panta otrajā daļā noteiktajai sankcijai.
Ņemot vērā izdarītā pārkāpuma apstākļus, tiesa uzskata, ka sods ir piemērots pamatoti, ir pārkāpumam atbilstošs, samērīgs un
atstājams spēkā.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums ir pamatots tā atcelšanai nav iemeslu, bet /pers. A/ sūdzība ir noraidāma.
Rez olutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas APK 149.8panta otro daļu, 243., 244., 288., 289.6, 289.7, 289.12, 289.13 pantu tiesa
nosprieda
noraidīt /pers. A/ sūdzību un atstāt negrozītu Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes
2012.gada 8.oktobra lēmumu Nr.4158.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot
apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2014.gada
9.janvārī.
Tiesnese paraksts I.Millere