Court partially allowed flood damage claim, awarding repair costs and moral damages while rejecting excess expert fees.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court partially granted the plaintiff's claim for flood damage compensation and moral damages against the defendant. While the parties agreed on the flood event, they disputed the extent of the damage and the validity of the expert report, leading the court to award only the verified repair costs and a fixed moral damages amount. The court also ordered the defendant to pay the state's court costs and interest on the awarded sum.
Legislator-Regeste
KI-generiertCivilprocesa likuma 5., 92.-97., 189.-197. un 204.1 panti; The court partially awards damages for property damage and moral harm when the claimed amount exceeds verified evidence, while allowing state court costs to be recovered from the losing party.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas Nr.C31316613
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015.gada 11.jūnijā
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa:
tiesnese E.Leitāne
ar tiesas sēžu sekretāri E.Kaplunu,
piedaloties prasītājam /pers. A/, prasītāja pārstāvim /pers. B/ un atbildētājai /pers. C/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. C/ par zaudējumu piedziņu.
Aprakstošā daļa
2013.gada 4.februārī /pers. A/ (turpmāk arī – prasītājs) vērsies tiesā ar prasības pieteikumu pret
/pers. C/ (turpmāk arī – atbildētāja) par zaudējumu piedziņu un morālā kaitējuma atlīdzību.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012.gada 7.novembrī prasītājam piederošais dzīvoklis /adrese/,
tika appludināts.
2012.gada 9.novembrī dzīvokļu īpašnieku biedrība „Pleskodāle” sastādījusi aktu Nr.5/12 Par telpu
appludināšanu un citiem bojājumiem, kurā konstatēts, ka prasītājam piederošā dzīvokļa appludināšana
notika no dzīvokļa /adrese A/, kura īpašniece ir /pers. C/.
Lai novērtētu nodarīto zaudējumu apmēru, prasītājs vērsies biedrībā „Patērētāju un īrnieku tiesību
aizsardzības neatkarīgo ekspertu asociācija”. Atbilstoši 2012.gada 26.novembra Tehniskās apsekošanas
atzinumam Nr.2-02-01 dzīvokļa /adrese/, remonta izdevumu kopējā summa ir LVL 1643,50 jeb EUR
2338,49. Turklāt zaudējumu apmēru palielina appludināšanas rezultātā bojātā matrača vērtība LVL 479
jeb EUR 681,56. Tādējādi kopējā zaudējumu summa ir LVL 2122,50 jeb EUR 3020,05.
Vēršoties pie atbildētājas gan ar rakstveida, gan ar mutvārdu pretenzijām, prasītājs saņēmis atbildi,
ka /pers. C/ nepiekrīt atlīdzināt prasītājam zaudējumus tādā apmērā, kādu aprēķinājis sertificēts eksperts.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1771., 1772., 1773., 1775., 1779.pantu,
Dzīvokļa īpašuma likuma 14.panta pirmo daļu, prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam
zaudējumus EUR 3020,05 apmērā un visus tiesāšanās izdevumus, kā arī noteikt prasītājam tiesības uz
laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6 procentus gadā no piespriestās
pamatparāda summas.
2013.gada 13.martā tiesā saņemti atbildētājas /pers. C/ paskaidrojumi, kuros norādīts, ka,
2012.gada 16.decembrī saņemot prasītāja rakstveida pretenziju, piedāvāja veikt prasītājam piederošā
dzīvokļa apsekošanu un ar savu pieaicināto būvuzņēmēju spēkiem novērst apsekošanas rezultātā
konstatētos bojājumus, vai arī izmaksāt kompensāciju LVL 250 jeb EUR 355,72 apmērā, taču prasītājs no
minētā piedāvājuma ir atteicies.
Nepastāv strīds, ka 2012.gada 7.novembrī atbildētājai piederošajā dzīvoklī notika ūdens noplūde,
taču pastāv strīds par to, ka zaudējumi prasītājam piederošajam dzīvoklim nodarīti minētās ūdens
noplūdes rezultātā, kā arī par to, ka prasītāja norādīto zaudējumu apmērs atbilst faktiski konstatējamo
zaudējumu apmēram (ja tādi vispār ir nodarīti) un, vai prasītājs ir veicis visus iespējamos pasākumus
iespējamo zaudējumu apmēra mazināšanai.
Atbildētāja uzskata, ka dzīvokļu īpašnieku biedrības „Pleskodāle” 2012.gada 9.novembrī
sastādītajā aktā Nr.5/12 Par telpu appludināšanu un citiem bojājumiem ietverts tāds dzīvoklim nodarīto
bojājumu apmērs, kuru norādījis pats prasītājs, nevis kāds tika faktiski konstatēts dzīvokļa apsekošanas
rezultātā. Turklāt aktā izdarītie ieraksti veikti dažādā laikā un dažādos rokrakstos.
2012.gada 26.novembra Tehniskās apsekošanas atzinumā Nr.2-02-01 norādīts, ka dzīvokļa
/adrese/, tehniskā apskate veikta 2012.gada 20.septembrī, kaut gan dzīvokļa iespējamā applūdināšana
notika 2012.gada 7.novembrī. Turklāt atzinumā aprēķināto remonta izdevumu apmērā iekļauts arī PVN
un sociālais nodoklis. Savukārt Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2010.gada 29.septembra spriedumā
lietā Nr.SKC-191 atzīts, ka PVN un sociālā nodokļa maksājumi atzīstami par atlīdzināmiem tikai tad, ja
tie ir pierādīti ar attiecīgiem dokumentiem par šādu maksājumu veikšanu, taču lietas materiālos šādu
dokumentu nav.
Atbildētāja norāda, ka nav iesniegti pierādījumi, kas apstiprina matracim nodarīto bojājumu
esamību, līdz ar to nav iespējams noteikt iespējamo zaudējumu apmēru. Turklāt prasītāja iesniegtās
maksājumu dokumentu kopijas nav iespējams identificēt ar konkrēto matraci, kā arī no tiem izriet, ka
matracis ir pirkts 2008.gada septembrī, tādējādi jebkurā gadījumā tā vērtībā pēc vairāk nekā 4 gadu
nolietojuma ir ievērojami mazāka.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1646. un 1776.pantu, atbildētāja uzskata
prasību par nepamatotu un noraidāmu.
2014.gada 21.martā tiesā saņemti prasības pieteikuma papildinājumi, kuros norādīts, ka, lai
novērstu dzīvokļa appludināšanas sekas, SIA „NORDBEST”, pamatojoties uz 2013.gada 5.jūlija
Uzņēmuma (būvdarbu) līgumu Nr.2013/07, veica remontu, kas pabeigts 2013.gada 22.jūlijā, ko apstiprina
Darbu nodošanas-pieņemšanas akts. Dzīvokļa remonta faktiskā izmaksas ir LVL 2087,21 jeb EUR
2969,83, ko apstiprina prasības pieteikuma papildinājumiem pievienotie maksājuma uzdevumi un SIA
„NORDBEST” rēķini.
Turklāt prasītājs uzskata, ka sakarā ar dzīvokļa appludināšanu viņam tika nodarīts morālais
kaitējums EUR 500 apmērā. Morālais kaitējums izpaužas tajā aspektā, ka prasītājs bija spiests dzīvot
dzīvoklī ar bojāto apdari un sliktu vizuālu izskatu, kā arī, lai kontrolētu remonta darbu izpildi, prasītājs
bija spiests izmantot neplānoto atvaļinājumu, ko apstiprina darba devēja /Nosaukums C/ 2013.gada
15.augusta izziņa Nr.2013-LI/IZ/6, līdz ar to viņam bija liegta iespēja paņemt plānoto atvaļinājumu un
aizbraukt uz ārzemēm, lai atpūstos.
Tādējādi, pamatojoties uz Civillikuma 1771., 1772., 1773., 1775., 1779.pantu, Dzīvokļa īpašuma
likuma 14.panta pirmo daļu, prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam zaudējumus EUR
3651,39 apmērā, atlīdzību par nodarīto morālo kaitējumu EUR 500 apmērā, kopā EUR 4151,39, un visus
tiesāšanās izdevumus, kā arī noteikt prasītājam tiesības uz laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)
saņemt likumiskos 6 procentus gadā no piespriestās pamatparāda summas.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis /pers. B/ prasības pieteikumu uzturēja prasības pieteikuma
papildinājumos noradītajā apmērā. Papildus paskaidroja, ka remonta darbu veikšanas laikā tika konstatēts,
ka aiz skapja uz sienām ir sēnīte, tāpēc radušās papildus izmaksas. Kā apstiprina lietas materiālos esošie
pierādījumi, konkrētajā gadījumā ir iestājušies visi priekšnoteikumi zaudējumu piedziņai no atbildētājas,
proti, atbildētājas prettiesiska rīcība un vaina, ko nenoliedz arī pati atbildētāja; zaudējumu esamība un
apmērs; kā arī cēloniskais sakars starp atbildētājas rīcību un nodarītajiem zaudējumiem. Nepamatots ir
atbildētājas paskaidrojumos norādītais apgalvojums, ka saskaņā ar Civillikuma 1776.panta noteikumiem
prasītājs pats ir atbildīgs par zaudējumiem, jo viņam ir bijusi iespēja tos novērst vai samazināt. Kā
norādīts komentāros pie minētā panta, zaudējumu nodarītājs ir atbrīvojams no atbildības tikai tad, ja
cietušā paša vaina ir zaudējumu galvenais cēlonis, taču konkrētajā gadījumā nav konstatējums, ka
prasītājs ir vainojams pie zaudējumu nodarīšanas. Atbildētājai pastāvēja iespējā lūgt tiesu saskaņā ar
Civilprocesa likuma 121.pantu noteikt lietā ekspertīzi, lai pārliecinātos par nodarīto zaudējumu apmēru.
Uzreiz pēc notikuma atbildētājas vīrs apmeklēja appludināto dzīvokli, taču piedāvāja bojājumus novērst
ar saviem spēkiem vai samaksāt prasītājam kompensāciju EUR 300 apmērā, kas neatbilst faktiskiem
zaudējumiem. Sakarā ar atbildētājas lietas materiāliem pievienoto vienošanos par kompensāciju sakarā ar
konstatētiem bojājumiem dzīvoklī Nr.120 norāda, ka dzīvoklis Nr.120 atrodas 3.stāvā starp prasītāja un
atbildētājas dzīvokli, tā īpašnieks nav veicis nekādu remontu, līdz ar to saņemtā kompensācija varēja tikt
izlietota citiem mērķiem un vienošanās norādīto kompensācijas apmēru nevar attiecināt uz konkrētu
gadījumu. Turklāt minētā vienošanās ir vērtējama kritiski, jo appludināšana notika 2012.gada 7.novembrī,
savukārt vienošanās tekstā norādīts, ka tā notikusi 2012.gada 9.novembrī. Lietas materiāliem pievienotais
2008.gada 27.septembra čeks Nr.6311 apliecina avansa summas iemaksu par matraci, kas tika sabojāts
appludināšanas rezultātā. To, ka matracis ir sabojāt un nav derīgs lietošanai apstiprina gan dzīvokļu
īpašnieku biedrības „Pleskodāle” akts Nr.5/12 Par telpu appludināšanu un citiem bojājumiem, gan
biedrības „Patērētāju un īrnieku tiesību aizsardzības neatkarīgo ekspertu asociācija” tehniskās
apsekošanas atzinums Nr.2-02-01, gan matrača lietošanas instrukcija, kurā norādīts, ka matrača pārvalku
ir kategoriski aizliegts mazgāt un matracis ir jāsargā no jebkuru šķidrumu iedarbības. Uz dzīvokļa
appludināšanas brīdi tas nebija apdrošināts. Prasītājs atteicies no atbildētājas piedāvājuma veikt remontu,
jo nebija pārliecināts par to, ka šādā gadījumā remonta darbi tiks veikti kvalitatīvi, kā arī, ņemot vērā
prasītājas piedāvātās kompensācijas apmēru, secināja, ka /pers. C/ nav izpratnes par iespējamām remonta
darbu izmaksām. Atbildētāja pieaicinājusi ekspertus pēc tehniskās apsekošanas atzinuma saņemšanas, kad
visi bojājumi jau bija novērtēti un varēja sākt veikt remonta darbus, turklāt ir pagājuši gandrīz 5 mēneši
no dzīvokļa appludināšanas dienas, līdz ar to konstatēt reālos bojājumus vairs nebija iespējams. Pastāv
mājokļa neaizskaramības princips, prasītājam ir tiesības nelaist dzīvoklī nepazīstamus cilvēkus. Eksperti
nav nopratināti tiesas sēdē kā liecinieki.
Tiesas sēdē atbildētāja prasību neatzina uz paskaidrojumos norādītajiem motīviem un apstākļiem,
papildus norādot, ka prasītājs ir liedzis iespēju apsekot dzīvokli atbildētājas pieaicinātiem ekspertiem, ko
apliecina lietas materiāliem pievienotais 2013.gada 8.marta akts/ziņojums, kā arī atteicies no
piedāvājuma, ka atbildētāja kopā ar prasītāja izvēlētajiem remonta darbu veicējiem brauks uz celtniecības
veikalu un apmaksās visus nepieciešamos materiālus, lai redzētu, kādi tieši remonta darbi tiks veikti
dzīvoklī. Visu appludināto dzīvokļu īpašnieki ir piekrituši atbildētājas piedāvājumam izmaksāt
kompensāciju vai veikt remonta darbus, ir atteicies tikai prasītājs. Uz ūdens noplūdes brīdi atbildētājas
dzīvoklis nebija apdrošināts pret zaudējumu nodarīšanu citām personām. Neapstrīd faktu, ka prasītāja
dzīvoklis tika appludināts ūdens noplūdes rezultātā, kas notika atbildētājas dzīvoklī. Pēc appludināšanas
pati apmeklēja atbildētāja dzīvokli un redzēja, ka dzīvoklis bija perfektā stāvoklī, izņemot to, ka pie ieejas
durvīm nedaudz bija bojātas tapetes. Speciālās izglītības, lai precīzi noteiktu dzīvokļa bojājumus ne
atbildētājai, ne viņas vīram nav, taču ir dzīves pieredze.
Motīvu daļa
Noklausoties prasītāja pārstāvja un atbildētājas paskaidrojumus, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas
materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji turpmāk norādīto
apsvērumu dēļ.
Dzīvokļa īpašuma likuma 14.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu
nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām personām ir atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu
īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā.
Lietā nav strīda par to, ka /pers. A/ pieder dzīvoklis Nr./adrese/, savukārt /pers. C/ – dzīvoklis
Nr./adrese A/, kā arī par to, ka 2012.gada 7.novembrī tika appludināts /pers. A/ piederošais dzīvoklis un
appludināšana notika /pers. C/ vainas dēļ, jo viņai piederošajā dzīvoklī sabojājusies veļas mazgājamā
mašīna.
Saskaņā ar Civillikuma 1635.pantu katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta
darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt
apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.
Atbilstoši Civillikuma 1770.panta noteikumiem ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams
pametums. Katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus,
ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. (Civillikuma 1775. un 1779.pants).
Mūsdienu tiesību teorijā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi
pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojuma darbība, kas
attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3)
cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (Sk. Torgāns K. Saistību tiesības I daļa. Rīga,
2006., 209.lpp.).
2012.gada 9.novembrī dzīvokļu īpašnieku biedrības „Pleskodāle” komisija sastādījusi aktu
Nr.5/12 Par telpu appludināšanu un citiem bojājumiem, kurā konstatēts, ka prasītājam piederošā dzīvokļa
appludināšana notika no dzīvokļa Nr./adrese A/, veļas mazgājamās mašīnas bojājuma dēļ (lietas 33.lapa).
2012.gada 26.novembrī biedrības „Patērētāju un īrnieku tiesību aizsardzības neatkarīgo ekspertu
asociācija” speciālisti /pers. J/ un /pers. K/ sastādījuši Tehniskās apsekošanas atzinumu Nr.2-02-01 par
dzīvokļa /adrese/, appludināšanu un zaudējumu aprēķinu, kurā norādīts, ka 2012.gada 20.septembrī
apsekojot minēto dzīvokli, konstatēti šādi defekti: 1) hallē ir bojāta sienu apdare (tapetes), appludināšanas
raksturīgās pēdas ūdens ir atstājis uz riģipša sienām, notecējumi uz ieejas metāla durvīm; 2) hallē ir bojāts
grīdas segums (trīslāņu parkets); 3) gaitenī ir bojāta sienu apdare (tapetes); 4) gaitenī ir bojāta griestu
apdare (tapetes), ūdens ir atstājis praktiski grūti saredzamus gaiši dzeltenas krāsas notecējumus; 5) gaitenī
ir bojāta grīdas apdare (trīsslāņu parkets); 6) dzīvojamā istabā ir bojāta griestu apdare (tapetes), ūdens ir
atstājis grūti saredzamus gaiši dzeltenas krāsas notecējumus; 7) dzīvojamā istabā ir bojāta grīdas apdare
(trīslāņu parkets); 8) tualetes telpā ir bojāta griestu apdare (dekoratīvi paneļu apšuvums), pēc samirkšanas
appludinājuma rezultātā dekoratīvie griestu apdares paneļi ir deformējušies; 9) dzīvojamā istabā ir bojāti
divi gultas matrači. dzīvokļa Nr./adrese/, appludināšanas cēlonis ir nesankcionēta ūdens noplūde no
dzīvokļa /adrese A/. Ūdens ietecēšana dzīvokļa telpās notikusi veļas mazgājamās mašīnas bojājuma dēļ.
Remontdarbu izmaksas sastāda LVL 1643,50 jeb EUR 2338,49. Bez konstatēto defektu novēršanas
turpmāka dzīvokļa ekspluatācija nav ieteicama (lietas 18.-29.lapa).
No lietas materiāliem pievienotā 2013.gada 30.jūlija Tehniskās apsekošanas atzinuma Nr.2-02-01
kļūdas labojuma redzams, ka minētajā atzinumā nepareizi norādīts dzīvokļa /adrese/, tehniskās apskates
datums, un pareizs datums ir 2012.gada 17.novembris (lietas 91.lapa).
Civillikuma 1772.pants noteic, ka jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas
samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas atrāvums. Minētās tiesību normas mērķis ir noteikt jau
cēlušos zaudējumu veidus. Atbilstoši tās saturam cēlušies zaudējumi var būt divu veidu – tagadējās
mantas samazinājuma un sagaidamās peļņas atrāvuma veidā. Tagadējās (esošās) mantas samazinājums
rodas gadījumā, kad ķermeniskai lietai tiek nodarīti bojājumi. Ķermeniskās lietas īpašnieks tā rezultātā
cieš zaudējumus, jo bojājumu rezultātāattiecīga lieta ir zaudējusi savas sākotnējās īpašības. Nepieciešamo
līdzekļu apmērs, lai bojātā lieta atgūtu savu iepriekšējo stāvokli, ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt,
kādā apmērā ir noticis esošās mantas samazinājums, citiem vārdiem sakot, kādā apmērā mantas
īpašniekam nodarīti zaudējumi tagadējās mantas samazinājuma veidā.
Savukārt atbilstoši Civillikuma 1786.panta noteikumiem, novērtējot zaudējumus, jāievēro nevien
galvenās lietas un tās piederumu vērtība, bet arī pametums, kas netieši nodarīts ar zaudējuma nesēju
notikumu, un atrautā peļņa. Saskaņā ar šo tiesību normu zaudējumu summu veido bojāto lietu
atjaunošanas vērtība.
Biedrības „Patērētāju un īrnieku tiesību aizsardzības neatkarīgo ekspertu asociācija” speciālisti
/pers. J/ un /pers. K/ 2012.gada 26.novembra Tehniskās apsekošanas atzinumā Nr.2-02-01, izvērtējot
dzīvokļa piemērotību turpmākai izmantošanai, sastādījuši tāmi, no kuras izriet, ka prasītājam piederošā
dzīvokļa bojājumu novēršanai remonta darbu izmaksas kopsummā ir LVL 1643,50 jeb EUR 2338,49.
Tiesa secina, ka tāmē iekļautie darbi attiecas uz bojātās telpas remontu. Tiesai nav pamata
uzskatīt, ka tāmē būtu iekļauti sadārdzināti materiāli vai citas izmaksas, kuras neattiecas uz
appludināšanas seku novēršanu. Tas, ka atbildētāja apšauba zaudējumu aprēķinu, nevar būt par pamatu
prasības noraidīšanai, jo /pers. C/ tiesai nav iesniegusi nevienu pierādījumu tam, ka atjaunošanas
izdevumi, līdz ar to arī zaudējumi, būtu mazāki nekā aprēķināts. Nav iesniegti arī pierādījumi, ka
zaudējumi būtu atlīdzināti.
Ievērojot lietas materiālos esošo būvprakses sertifikātu un profesionālās kvalifikācijas apliecību
kopijās norādītās ziņas, tiesai nerodas šaubas par /pers. J/ un /pers. K/ kompetenci veikt dzīvokļa īpašuma
tehnisko apsekošanu, kā arī sastādīt tāmi remontdarbu veikšanai.
Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas zaudējumus LVL 2087,21 jeb EUR 2969,83, apmēru
pamatojot ar 2013.gada 5.jūlija Uzņēmuma (būvdarbu) līgumu Nr.2013/07, 2013.gada 22.jūlija Darbu
nodošanas-pieņemšanas aktu, SIA „NORDBEST” rēķiniem un maksājuma uzdevumiem.
No lietas materiāliem pievienotā 2013.gada 5.jūlija Uzņēmuma (būvdarbu) līguma Nr.2013/07,
kas noslēgts starp /pers. A/ un SIA „NORDBEST”, redzams, ka darbuzņemējs uzņemās veikt dzīvokļa
/adrese/, remonta darbus par LVL 2087,21 jeb EUR 2969,83 (tai skaitā PVN 21%).
No 2013.gada 22.jūlija Darbu nodošanas-pieņemšanas akta izriet, ka 2013.gada 22.jūlijā SIA
„NORDBEST” nodeva un /pers. A/ pieņēma uzņēmēja veikto darbu saskaņā ar 2013.gada 5.jūlija
Uzņēmuma (būvdarbu) līgumu Nr.2013/07, projekta kopējās izmaksas ir LVL 2087,21 jeb EUR 2969,83
(tai skaitā PVN 21% - LVL 362,24 jeb EUR 515,42).
No 2013.gada 8.jūlija maksājuma uzdevumiem Nr.3 un Nr.4, 2013.gada 2.augusta maksājuma
uzdevumiem Nr.7 un Nr.8 redzams, ka /pers. A/ veica makājumus SIA „NORDBEST” EUR 2969,83
kopsummā atbilstoši SIA „NORDBEST” 2013.gada 5.jūlija rēķinam Nr.NORD2013/02, 2013.gada
22.jūlija rēķinam Nr.NORD2013/04 un 2013.gada 1.augusta rēķinam Nr.NORD2013/02.
Tiesa secina, ka minētie pierādījumi apstiprina to, ka prasītājam piederošajā dzīvoklī /adrese/,
veikti remonta darbi, par kuriem /pers. A/ samaksājis SIA „NORDBEST” EUR 2969,83.
Vienlaikus tiesa konstatē, ka 2013.gada 5.jūlija Uzņēmuma (būvdarbu) līguma Nr.2013/07
1.1.apakšpunktā norādīts, ka SIA „NORDBEST” remonta darbus dzīvoklī /adrese/, veiks tāmē (Pielikums
Nr.1) norādīto darbu ietvaros, kā arī SIA „NORDBEST” 2013.gada 5.jūlija rēķinā Nr.NORD2013/02,
2013.gada 22.jūlija rēķinā Nr.NORD2013/04 un 2013.gada 1.augusta rēķinā Nr.NORD2013/02 norādīts,
ka tie ir piestādīti par remontdarbiem saskaņā ar tāmi, taču prasītājs nav iesniedzis tiesai SIA
„NORDBEST” sastādīto tāmi. Līdz ar to tiesa nevar pārliecināties par to, kādi tieši remonta darbi un kādā
apjomā ir veikti /pers. A/ piederošajā dzīvoklī, kā arī par to, vai SIA „NORDBEST” tāmē nav iekļauti
sadārdzināti materiāli vai citas izmaksas, kuras neattiecas uz appludināšanas seku novēršanu.
Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis tam radušos zaudējumu apmēru, kāds norādīts
biedrības „Patērētāju un īrnieku tiesību aizsardzības neatkarīgo ekspertu asociācija” 2012.gada
26.novembra Tehniskās apsekošanas atzinumā Nr.2-02-01 ietvertajā tāmē, līdz ar ko ir pamats piedzīt no
atbildētājas par labu prasītājam zaudējumus EUR 2338,49 apmērā.
Turklāt prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas zaudējumus LVL 479 jeb EUR 681,56 par
appludināšanas rezultātā bojāto matraci, apmēru pamatojot ar biedrības „Patērētāju un īrnieku tiesību
aizsardzības neatkarīgo ekspertu asociācija” 2012.gada 26.novembra Tehniskās apsekošanas atzinumu
Nr.2-02-01, 2008.gada 27.septembra čeku Nr.6311, 2008.gada 29.septembra kvīti Nr.119105, kā arī
matrača lietošanas instrukciju.
Izvērtējot nodarīto zaudējumu apmēru prasītāja kustamai mantai, tas ir, matracim, tiesa atzīst, ka
tā nevar identificēt bojāto mantu ar biedrības „Patērētāju un īrnieku tiesību aizsardzības neatkarīgo
ekspertu asociācija” 2012.gada 26.novembra Tehniskās apsekošanas atzinumā Nr.2-02-01 ietvertajās
fotografijās esošo matraci un pārliecināties, ka tieši konkrētais matracis ir bojāts un kādā apmērā tas ir
bojāts.
Turklāt no biedrības „Patērētāju un īrnieku tiesību aizsardzības neatkarīgo ekspertu asociācija”
2012.gada 26.novembra Tehniskās apsekošanas atzinuma Nr.2-02-01 redzams, ka appludināšanas
rezultātā ir bojāti divi gultas matrači (lietas 26.lapa), taču, kurš no matračiem ir attēlots atzinumā esošajā
fotogrāfijā, konstatēt nav iespējams.
Tādējādi prasība daļā par zaudējuma EUR 681,56 apmērā kustamai mantai ir noraidāma.
Bez tam prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas morālā kaitējuma atlīdzību EUR 500 apmērā.
Civillikuma 1635.pants noteic, ka katrs tiesību aizskarums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta
darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt
apmierinājumu no aizskarēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Ar morālokaitējumu jāsaprot fiziskas
vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautās darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai
nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata,
ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas. Ja šā panta otrajā daļā minētā neatļautā darbība
izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību,
brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā
irnodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.
Prasītājs viņam nodarīto morālo kaitējumu motivējis ar to, ka tas bija spiests dzīvot dzīvoklī ar
bojāto apdari un sliktu vizuālu izskatu, kā arī, lai kontrolētu remonta darbu izpildi, bija spiests izmantot
neplānoto atvaļinājumu, tādējādi zaudējot iespēju paņemt plānoto atvaļinājumu un aizbraukt uz ārzemēm,
lai atpūstos.
Vadoties no loģikas un dzīvē gūtiem novērojumiem, tiesa tic, ka pie apstākļiem, kad prasītājam
jādzīvo bojātā īpašumā, minētais rada viņam papildus negatīvas emocijas, diskomfortu un neērtības, par
ko viņam pienākas kompensācija.
/Nosaukums C/ 2013.gada 14.augusta izziņā Nr.2013-LI/IZ/6 norādīts, ka /pers. A/
strādā /Nosaukums C/ un no 2013.gada 9.jūlija līdz 2013.gada 22.jūlijam izmantoja kārtējo atvaļinājumu.
Tiesa atzīst, ka /pers. A/ nav iesniedzis pierādījumus tam, ka atvaļinājumu viņš būtu plānojis
izmantot citā laikā un ka atvaļinājuma laikā prasītājam būtu ieplānots brauciens uz ārzemēm.
Nosakot kompensācijas apmēru, tiesa ņem vērā Civillikuma 5.panta noteikumus, ka gadījumos,
kad lieta jāizšķir pēc tiesas ieskata vai atkārībā no svarīgiem iemesliem, tiesnesim jāspriež pēc taisnības
apziņas un vispārīgiem piesību principiem, kā arī to, ka kompensācijai jāpilda trīs galvenās funkcijas:
taisnīguma funkciju, prevencijas funkciju - lai piesprestā summa atturētu atbildētāju un citas personas no
lidzīga aizskāruma nodarīšanas nākotnē, un samierināšanas funkciju - cietušajam jādod tik liela atlīdzība,
kas viņu apmierinātu, saprātīgi izvērtējot atbildētājas spēju dot šādu atlīdzību. Tiesa atzīst, ka taisnīga un
sapratīga kompensācija būs kompensācija EUR 200 apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa
piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā
norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet
atbildētājam - proporcionāli tai prasījuma daļai, kurā prasība noraidīta.
Ceļot prasību tiesā, prasītājs samaksājis valsts nodevu EUR 400,80 un ar lietas izskatīšanu
saistītos izdevumus EUR 4,70.
Ņemot vērā to, ka prasība tiek apmierināta daļā par EUR 2538,49, no atbildētājas par labu
prasītājam piedzenamavalsts nodeva proporcionāli apmierinātajai daļai EUR 336,28 un ar lietas
izsskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70.
Tā kā kopējā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu summa sastāda EUR 8,98 (lietas 2.lapa), tiesa
atzīst, ka ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu daļa, kuru nav sedzis prasītāja veiktais maksājums, tas ir,
EUR 4,28 apmērā, par labu valstij ir piedzenama no atbildētājas.
Prasītājs lūdz piedzīt ekspertīzes izmaksas LVL 140 jeb EUR 199,20 apmērā. Lietas materiāliem
pievienots izdevumus apliecinoša 2012.gada 16.novembra kvīts Nr.693740 (lietas 9.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesalikuma 44.panta pirmās daļas 3.punktu izdevumi sakarā ar rakstveida
pierādījumu iegūšanu - atlīdzenami izdevumu faktiskajā apmērā. Izvērtējot iesniegto rakstveida
pierādījumu attiecinamību uz konkrēto prasību, tiesa konstatē, ka eksperta atzinums kā rakstveida
pierādījums, attiecas uz konkrēto strīdu, un līdz ar to minētie izdevumi ir piedzenami no atbildētājas.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem nosakāmas prasītāja tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 procentus gadā no piespriestās, bet nepiedzītās pamatparāda
summas, ievērojot Civillikuma 1763. pantu, atbilstoši kuram, procentu pieaugums apstājas, kad vēl
nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai nosakāms labprātīgs spieduma izpildes
termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Pārrēķins uz euro valūtu veikts, pamatojoties uz Euro ieviešanas kārtības likumu, pēc Latvijas
Bankas noteiktā lata piesaistes kursa euro – 1 EUR = LVL 0,702804.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5., 92.-97., 189.-197. un 204.1pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas
kods/, zaudējumus EUR 2338,49 apmērā, morālā kaitējuma atlīdzību EUR 200 apmērā un tiesas
izdevumus EUR 540,18, kopā EUR 3078,67 (trīs tūkstoši septiņdesmit astoņi euro, 67 centi).
Pārējā daļā prasību noraidīt.
Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesības uz laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles
dienai) saņemt 6 (sešus) procentus gadā no piespriestās pamatparāda summas, bet nepārsniedzot tās
apmēru.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus EUR 4,28 (četri euro, 28 centi), samaksu veicot Tiesu administrācijai, konta
Nr.LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,
iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, civillieta Nr.C31316613.
Noteikt termiņu sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei – 10 dienas no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts ienākumos, maksājumu
apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas kancelejā.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2015.gada
25.jūnijā – Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas
Zemgales priekšpilsētas tiesā.
Pilns sprieduma teksts izgatavots 2015.gada 29.jūnijā.
Tiesnese E. Leitāne