Court partially allowed unpaid wages claim but dismissed request for immediate enforcement due to lack of evidence of financial hardship.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court ordered the employer to pay the employee 773 EUR for unpaid wages and travel expenses but rejected the request for immediate enforcement. The plaintiff argued for immediate payment based on labor laws, while the defendant contested the mediation and court hearing. The court granted the monetary claim but denied immediate enforcement because the plaintiff failed to provide evidence proving they lacked sufficient means to survive without the funds.
Legislator-Regeste
KI-generiertCivilprocesa likuma 205. panta (1) daļa 2. punkts; Civilprocesa likuma 250.21 pants: A claim for immediate enforcement of a judgment is only granted if the applicant demonstrates an inability to meet basic living needs, which requires specific arguments and supporting evidence.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas Nr. C24071317
Lietas arhīva Nr. C-0713-17/1
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ogrē 2017. gada 26. aprīlī
Ogres rajona tiesa
tiesnesis A.Naglis
ar tiesas sēdes sekretāri K.Ūdrīti- Rāznu,
piedaloties prasītājam /pers. A/
tulcei /pers. W/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē 2017.gada 12.aprīlī civillietu /pers. A/ prasības pieteikumā maza apmēra prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību
“GIS Transports” par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2017. gada 12. janvārī Ogres rajona tiesā saņemts /pers. A/ (turpmāk tekstā – Prasītājs) prasības pieteikums maza apmēra prasībā pret SIA
“GIS Transports” (turpmāk tekstā – Atbildētājs) par naudas piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts 2016. gada 16. augustā ar Prasītāju tika noslēgts darba līgums Nr.69, ar kuru Prasītājs tika pieņemts darbā par
kravas automobiļa vadītāju (profesijas kods 833203). Darbs tika uzsākts 2016. gada 17. augustā un šajā pašā dienā Prasītājs tika norīkots kravu
pārvadāšanai ar kravas automašīnu pa Eiropas valstīm Franciju, Spāniju, Zviedriju un Somiju. No reisa atgriezās 2016. gada 3. septembrī.
Saskaņā ar darba līguma 3.2.1.punktu, 3.3.punktu un darba likumdošanu Atbildētājam bija pienākums Prasītājam līdz 15. datumam (t.i. 2016.
gada 15. septembrim) izmaksāt darba algu 390 EUR mēnesī, kā arī saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumu
Nr. 696 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 8.1. punktu Atbildētājam jāizmaksā Prasītājam komandējuma dienas nauda
atbilstoši šī normatīvā akta prasībām, kas sastādīja 383 EUR. Kopējā neizmaksātā naudas summa EUR 773.
Prasītājs ir vērsies Valsts darba inspekcijā, kurā Prasītājam paskaidroja, ka var sodīt Atbildētāju, bet nevar piespiest viņu izmaksāt darba algu.
2016. gada 24. novembrī Atbildētājam ierakstītā vēstulē ar atpakaļpaziņojumu tika nosūtīta pirmstiesas pretenzija ar lūgumu izmaksāt darba algu 3
dienu laikā pēc šīs pretenzijas saņemšanas. Atbildētājs pretenziju saņēma 2016. gada 25. novembrī.
Mediāciju nevēlas izmantot, nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja Prasītāja labā neizmaksāto darba algu un dienas naudu kopā 773 EUR apmērā; noteikt, ka tiesas
spriedums par darba algas un dienas naudas samaksu izpildāms nekavējoties.
Prasība pamatota ar Civillikuma 2178.pantu, Darba likuma 28., 59., 69.pantu, Civilprocesa likuma 1.pantu, 28. panta (9) daļu, 43.panta (1) daļas
1. punktu, 127. pantu, 205. panta (1) daļas 2. punktu, LR MK 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr. 696. “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar
komandējumiem saistītie izdevumi” 8 panta 8.1. punktu.
[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu Atbildētājam 17.01.2017. ierakstītā pasta sūtījumā uz juridisko adresi nosūtīts prasības pieteikuma
noraksts, paskaidrojuma veidlapa, kā arī paziņojums, kurā noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 17.02.2017. (lietas 21.lapa).
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta otrajā daļā noteiktajam Atbildētājam izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma
taisīšanai lietā, kā arī par to, ka Atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
Tiesas nosūtītie dokumenti tika saņemti tiesā atpakaļ (lietas 24.-25.lapa) sakarā ar to, ka Atbildētājs norādītajā adresē neatrodas.
Ievērojot Civilprocesa likuma 56.1panta otro daļu un 56.panta piekto daļu, secināms, ka tiesa savu paziņošanas pienākumu ir izpildījusi, un
atzīstams, ka dokumenti Atbildētājam ir izsniegti.
Līdz sprieduma taisīšanai lietā Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus par prasību nav iesniedzis.
[3] Izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lai uzdotu precizējošus jautājumus pusēm un saņemtu
paskaidrojumus, līdz ar ko saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 pantu tiesa nolēma lietu izskatīt tiesas sēdē, par ko likumā noteiktajā kārtībā paziņots
lietas dalībniekiem.
Atbildētāja pārstāvis uz tiesas sēdi nebija ieradies, par neierašanās iemesliem nav paziņojis, kā arī nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu.
Šādos apstākļos atbilstoši Civilprocesa likuma 156.panta pirmajai daļai tiesa atzina par iespējamu lietu izskatīt bez Atbildētāja pārstāvja klātbūtnes.
Tiesas sēdē Prasītājs prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un pamata pilnā apmērā, lūdza apmierināt prasību. Papildus
paskaidroja, ka tahometrs ir pierādījums tam, kur un cik ilgi Prasītājs ir bijis komandējumā. Nebija rīkojuma par komandējumu. Tahometrā norādīts
automašīnas numurs, automašīna pieder darba devējam. Nav pilnvaras automašīnas lietošanai, pietiek ar līgumu. Ir tiesības pārvietoties ar darba devēja
automašīnu. Veica tikai vienu reisu, pēc tam vairs neaicināja, nav zināms, vai darba līgums ir izbeigts.
Motīvu daļa
[4] Noklausījusies tiesas sēdē Prasītāja sniegtos paskaidrojumus, izvērtējusi prasības pieteikumā norādītos argumentus un lietā esošos rakstveida
pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā. Saskaņā ar
Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem
novērojumiem.
[4.1] Ar lietas materiālos esošajiem rakstveida pierādījumiem apstiprinās, ka 2016. gada 16. augustā Atbildētājs ar Prasītāju noslēdza darba līgumu
Nr.69 (turpmāk tekstā – Darba līgums) (lietas 8.lapa), saskaņā ar kuru Prasītājs tika pieņemts darbā SIA “GIS Transports” par kravas automobiļa
vadītāju (profesijas kods 8332 03). Darbs tika uzsākts 2016. gada 17. augustā (Darba līguma 1.1.punkts). Darba līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku
(Darba līguma 4.punkts).
Darba līgums nav apstrīdēts vai atzīts par spēkā neesošu, līdz ar ko tas ir saistošs līgumslēdzējpusēm un atbilstoši Civillikuma 1587. pantam pusēm
ir pienākums to pildīt.
[4.2] Prasītājs norāda, ka darbs tika uzsākts 2016. gada 17. augustā un šajā pašā dienā Prasītājs tika norīkots kravu pārvadāšanai ar kravas
automašīnu pa Eiropas valstīm Franciju, Spāniju, Zviedriju un Somiju. No reisa atgriezās 2016. gada 3. septembrī.
Prasītājs norāda, ka Atbildētājs Prasītājam līdz 2016. gada 15. septembrim nav samaksājis darba algu 390 EUR mēnesī, kā arī komandējuma
dienas naudu uz Somiju 46 EUR x 1 diena = 46 EUR, uz Spāniju 40 EUR x 5 dienas = 200 EUR, uz Zviedriju 40 EUR x 2 dienas = 80 EUR, uz
Franciju 57 EUR x 1 diena = 57 EUR, kopā 383 EUR. Kopējā summa, kuru Atbildētājs Prasītājam nav samaksājis, ir 773 EUR.
No lietas materiāliem redzams, ka Prasītājs 2016. gada 24. novembrī nosūtījis Atbildētājam pirmstiesas pretenziju par darba algas 390,00 EUR
samaksu un komandējuma dienas naudas 383,00 EUR samaksu (lietas 9.-10.lapa). Taču, kā norāda Prasītājs, Atbildētājs naudu Prasītājam nav
samaksājis, līdz ar ko Prasītājs minētās naudas summas lūdz piedzīt no Atbildētāja tiesas ceļā.
[4.3] Tiesa konstatē, ka saskaņā ar Darba līguma 3.2.1. un 3.3.punktu Atbildētājam bija pienākums Prasītājam līdz 15. datumam izmaksāt darba
algu 390 EUR Prasītāja bankas kontā.
No Prasītāja iesniegtās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 13.12.2016. izziņas Nr.16/2350406 izriet, ka Prasītājs tika nodarbināts SIA
“GIS Transports” no 23.12.2014. līdz 06.05.2015., savukārt par laika periodu no 2016. gada 17. augusta, kad Prasītājs ir uzsācis darbu SIA “GIS
Transports” saskaņā ar 16.08.2016. Darba līgumu Nr.69, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai informācijas nav un Atbildētājs nav veicis nodokļu
iemaksas par Prasītāju.
No Prasītāja tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka Prasītājam nav zināms, vai darba tiesiskās attiecības, kas nodibinātas starp pusēm
uz 16.08.2016. Darba līguma Nr.69 pamata, ir izbeigtas, bet Atbildētājs Prasītājam vairs nepiedāvā darbu.
Ņemot vērā minēto, tā kā Atbildētājs lietā nav iesniedzis rakstveida pierādījumus, kas apstiprina darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar Prasītāju un
Prasītāja rīcībā šādu ziņu nav, tiesa secina, ka līdz ar to Prasītājam ir tiesisks pamats prasīt darba algas samaksu no Atbildētāja saskaņā ar noslēgto
Darba līgumu.
[4.4] Saskaņā ar lietā iesniegto Pielikumu “Darbību apliecinājums” (lietas 17.lapa), kuru 17.08.2016. parakstījis Atbildētāja valdes loceklis /pers.
G/, Prasītājs sācis strādāt SIA “GIS Transport” 2016. gada 17. augustā, turklāt minētais dokuments liecina, ka Prasītāja darbs ir saistīts ar
starptautiskajiem autopārvadājumiem. Savukārt Prasītāja iesniegtās tahometra izdrukas (lietas 14.-16.lapa) liecina par to, ka laika periodā no 2016. gada
17. augusta līdz 2016. gada 3. septembrim, ieskaitot, transportlīdzeklis ar reģistrācijas numuru /numurs/, šasijas numurs /šasijas numurs/, tika izmantots
starptautiskajā satiksmē.
No tiesu informācijas sistēmai piesaistītās Ceļu satiksmes drošības dienesta datu bāzes redzams, ka minētais transportlīdzeklis pieder Scania Finans
Aktiebolag Latvijas filiālei, bet tā turētājs ir SIA “GIS Transport”. Tādējādi secināms, ka Atbildētājs ir Prasītāja iesniegtajos tahometra izdrukās norādītā
transportlīdzekļa turētājs.
No tahometra izdrukām izriet, ka laika periodā no 2016. gada 17. augusta līdz 2016. gada 3. septembrim transportlīdzeklis pārvietojies vairāku
valstu teritorijā. Tahometra izdrukās norādīti šādi valstu kodi: 17.08.2016. – LV, LT, PL; 18.08.2016. – PL; 19.08.2016. – NL, B; 20.08.2016. – B,
F; 21.08.2016. – nav norādīts valsts kods; 22.08.2016. – F, E; 23.08.2016. – nav norādīts valsts kods; 24.08.2016. – E; 25.08.2016. – E;
26.08.2016. – E; 27.08.2016. – E, F; 28.08.2016. – F, B, NL,D; 29.08.2016. – D, DK, S; 30.08.2016. - S; 31.08.2016. - S; 01.09.2016. - S;
02.09.2016. – FIN; 03.09.2016. – FIN, EST, LV.
No prasītāja veiktā komandējuma naudas aprēķina izriet, ka Prasītājs laika periodā no 2016. gada 17. augusta līdz 2016. gada 3. septembrim
atradies Somijā 1 dienu, Spānijā 5 dienas, Zviedrijā 2 dienas, Francijā 1 dienu.
Savukārt no tahometra izdrukās norādītās informācijas izriet, ka transportlīdzeklis atradies Somijā no 02.09.2016. līdz 03.09.2016., Spānijā no
22.08.2016. - 27.08.2016., Zviedrijā no 29.08.2016. līdz 01.09.2016., Francijā no 20.08.2016. līdz 22.08.2016.
Tādējādi ar tahometra izdrukām apstiprinās, ka transportlīdzeklis laika periodā no 2016. gada 17. augusta līdz 2016. gada 3. septembrim ir
atradies Somijā 1 dienu, Spānijā 5 dienas, Zviedrijā 2 dienas, Francijā 1 dienu, kā to norāda Prasītājs.
[4.5] Civilprocesa likuma 10.pants noteic, ka puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Sacīkste notiek, pusēm dodot
paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un
novērtēšanā, piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālās darbības šajā likumā noteiktajā kārtībā. Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa
nosaka, ka katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.
Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Atbilstoši Civillikuma 1838.pantā noteiktajam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to
apgalvo.
Tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja prasības pieteikumā norādītos apstākļus, kā arī iesniegtos rakstveida pierādījumus, kas pamato prasību, jo
Atbildētājs Prasītāja norādītos apstākļus nav apstrīdējis, no lietas materiāliem nav redzams, ka Atbildētājs būtu izpildījis savas saistības pilnā apmērā un tā
kā Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 250.23pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību,
nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus un pretējus pierādījumus tiesai nav iesniedzis, līdz ar to secināms, ka Atbildētājam nav pamatotu
iebildumu pret prasību.
Turklāt tiesa ņem vērā, ka darba strīdos šaubas tulkojamas par labu darbiniekam, lai efektīvāk īstenotu darbinieka tiesību aizsardzību un Darba
likuma mērķi – pasargāt ekonomiski un personiski vājāko pusi – darbinieku.
Tiesa atzīst par kļūdainu Prasītāja aprēķinu, saskaņā ar kuru Atbildētājam bija pienākums līdz 2016. gada 15. septembrim samaksāt Prasītājam
darba algu pilnā apmērā 390,00 EUR, jo līdz 2016. gada 15. septembrim Atbildētājam bija pienākums samaksāt Prasītājam darba algu par iepriekšējo
mēnesi, proti, par laika periodu no 2016. gada 17. augusta līdz 2017. gada 31. augustam proporcionāli augusta mēnesī nostrādātajām dienām. Savukārt
par septembra mēnesī nostrādātajām dienām Atbildētājam bija pienākums samaksāt Prasītājam darba algu līdz 2016. gada 15. oktobrim u.tt.
Atbildētājs nav apstrīdējis, ka nav samaksājis Prasītājam darba algu atbilstoši Darba līgumam, kā arī nav apstrīdējis nesamaksātās darba algas
apmēru, lietā nav ziņu par to, ka Darba līgums ir izbeigts, līdz ar ko, ņemot vērā minētos apsvērumus un sprieduma [4.3] – [4.4] punktā nodibināto, tiesa
atzīst, ka, pamatojoties uz Civillikuma 2178.pantu, Darba likuma 59. un 69.pantu, no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenama viena mēneša darba
alga 390,00 EUR apmērā.
Lai gan Prasītājs tiesai nav iesniedzis rakstveida pierādījumus tam, ka tieši viņš ticis norīkots komandējumos, kurus apliecina Prasītāja iesniegtās
tahometra izdrukas, taču Atbildētājs minēto nav apstrīdējis, līdz ar ko tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja apgalvojumu.
Vadoties no Civilprocesa likuma 9.1 pantā ietvertā patiesības paušanas principa, tiesai nav šaubu par to, ka tieši Atbildētājs laika periodā no 2016.
gada 17. augusta līdz 2016. gada 3. septembrim ir vadījis Prasītāja turējumā esošo transportlīdzekli ar reģistrācijas numuru /TL numurs/, kurš minētajā
laika periodā ir atradies Somijā 1 dienu, Spānijā 5 dienas, Zviedrijā 2 dienas, Francijā 1 dienu.
Tādējādi, pamatojoties uz Darba likuma 14.2 pantu, Latvijas Republikas Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr.969 „Kārtība,
kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 8.1., 14., 24., 25.punktu, 47.2.punktu, 1.pielikumu, tiesa atzīst par pamatotu Prasītāja
komandējuma dienas naudas aprēķinu, saskaņā ar kuru Atbildētājam bija jāsamaksā Prasītājam komandējuma nauda par kopējo summu 383,00 EUR.
Tā kā Atbildētājs nav pierādījis komandējuma naudas samaksas faktu, ir pamats piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam komandējuma naudu
383,00 EUR apmērā.
Tiesa konstatē, ka nav iestājies Darba likuma 31.pantā noteiktais noilguma termiņš prasības celšanai tiesā par neizmaksāto naudas summu piedziņu.
Tādējādi tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma, piedzenot no Atbildētāja par labu Prasītājam nesamaksāto darba algu 390,00 EUR apmērā un
komandējuma naudu 383,00 EUR apmērā, kopā 773,00 EUR.
[4.6] Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt 1759.panta
1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi
būtu bezprocentīgs. Šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai
darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī
prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka: „Civilprocesa likuma 195. pantā ietvertajai normai ir imperatīvs raksturs. Proti, tiesai minētās normas
izpratnē, apmierinot prasību par naudas summas piedziņu (..) ir pienākums, neatkarīgi no prasībā izteiktajiem lūgumiem, noteikt prasītājam tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus”. (skat. Senāta 2007. gada 14. februāra spriedumu lietā Nr. SKC-75/2007). Uz minētā likumiskā
pamata procentu maksāšanas pienākuma izpilde sākas ne ātrāk kā brīdī, kad spriedums stājies likumīgā spēkā un notecējis termiņš tā labprātīgai izpildei
(skat., piemēram, Augstākās tiesas Senāta 2007. gada 14. februāra spriedumu lietā Nr.SKC-75/2007, Latvijas Republikas Augstākās tiesas
Civillietu departamenta 2016.gada 29.janvāra lēmumu lietā Nr.SKC-1331-16),
Tiesa atzīst, ka ir iestājies parādnieka nokavējums (Civillikuma 1652.panta 3.punkts), kura sekas ir pienākums maksāt Civillikuma 1759.panta
1.punktā paredzētos likumiskos nokavējuma procentus, jo Atbildētājs savlaicīgi nav veicis Prasītājam pienākošos naudas summu samaksu, līdz ar ko
tiesa secina, ka ir pamats spriedumā noteikt Prasītāja tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei saņemt no Atbildētāja
likumiskos procentus 6% gadā no parāda summas 773,00 EUR.
[4.7] Prasītājs lūdza noteikt, ka tiesas spriedums par darba algas un dienas naudas samaksu izpildāms nekavējoties.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 2.punktu pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā
daļā nekavējoties izpildāmi spriedumi par darba samaksas piedziņu.
Senāts 2011.gada 22.jūnija spriedumā lietā Nr.SKC-980 norādījis, ka Darba likuma 127.panta pirmajā daļā un Civilprocesa likuma 205.panta
pirmajā daļā paredzētās tiesības noteikt sprieduma nekavējošu izpildi pilnīgi vai tā noteiktā daļā ir izņēmums no Civilprocesa likuma 203.panta piektajā
daļā un 204.panta pirmajā daļā noteiktās vispārējās kārtības, kas paredz, ka spriedumu izpilda pēc tā stāšanās likumīgā spēkā. Tādēļ spriedumam daļā
par tā nekavējošu izpildi jāatbilst Civilprocesa likuma 193.panta piektajai daļai un ir jābūt motivētam. No minēto tiesību normu jēgas izriet, ka, nosakot
sprieduma nekavējošu izpildi, tiesai jākonstatē īpaši apstākļi, kuru dēļ nepieciešama un pieļaujama sprieduma nekavējoša izpilde. Citiem vārdiem,
nekavējošu izpildi var noteikt tikai spriedumam daļā attiecībā uz tām naudas summām, kas nepieciešamas darbinieka neatliekamo vajadzību
apmierināšanai. Arī Satversmes tiesa 2015. gada 16. aprīļa spriedumā lietā Nr.2014-13-01 “Par Civilprocesa likuma 635. panta sestās daļas, ciktāl tā
attiecas uz sprieduma izpildīšanas pagriezienu lietās par darba samaksas piedziņu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam un
trešajam teikumam” atzina, ka Civilprocesa likuma 205. panta pirmās daļas 2. punktā un apstrīdētajā normā ietvertais regulējums ir vērsts vienīgi uz to, lai
nodrošinātu darbiniekam nepieciešamos iztikas līdzekļus (sk. sprieduma 13.2.apakšpunkts).
Tiesa konstatē, ka Prasītāja lūgums par sprieduma nekavējošu izpildi nesatur argumentus, kāpēc būtu nosakāma sprieduma nekavējošā izpilde.
Prasītājs nav nedz norādījis prasības pieteikumā uz to, ka viņam nebūtu iztikas līdzekļu nedz pievienojis attiecīgos rakstveida pierādījumus. No lietas
materiāliem nav konstatējami tādi apstākļi, kuru dēļ būtu nepieciešama sprieduma nekavējuša izpilde.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība daļā par sprieduma nekavējošu izpildi kā nepamatota ir noraidāma.
[4.8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots,
piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Tiesa konstatē, ka par prasību 773,00 EUR apmērā atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktam aprēķināma
valsts nodeva 115,95 EUR apmērā, kas piedzenama no Atbildētāja par labu valstij. Kā arī tiesai lietā ir radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
3,26 EUR (lietas 2.lapa), kuri piedzenami no Atbildētāja par labu Tiesu administrācijai.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantā noteiktajam, Atbildētājam daļā par tiesas izdevumu samaksu nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai
izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 15., 42.panta pirmo daļu, 93., 97., 190., 193., 195., 199., 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt prasību daļēji.
Piedzīt no SIA “GIS Transports”, reģistrācijas Nr.40003799251, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, nesamaksāto darba algu
390,00 EUR apmērā un komandējuma dienas naudu 383,00 EUR apmērā, kopā 773,00 EUR (septiņi simti septiņdesmit trīs euro).
Noraidīt prasību daļā par sprieduma nekavējošu izpildi.
Piedzīt no SIA “GIS Transports”, reģistrācijas Nr.40003799251, valsts ienākumos valsts nodevu 115,95 EUR (viens simts piecpadsmit euro un
95 centi).
Piedzīt no SIA “GIS Transports”, reģistrācijas Nr.40003799251, par labu Tiesu administrācijai ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,26 EUR
(trīs euro un 26 centi).
Noteikt /pers. A/tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no parāda
summas 773,00 EUR.
Noteikt SIA “GIS Transports” termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu samaksu, maksājumu apliecinoša dokumenta oriģinālu nekavējoties iesniegt Ogres rajona
tiesas kancelejā Ogrē, Brīvības ielā 6, 3.stāvā, 301.kabinetā vai nosūtīt pa pastu Ogres rajona tiesai uz adresi Brīvības ielā 6, Ogrē, Ogres novadā, LV-
5001, vai e pastu: ogre@tiesas.lv.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2017. gada 26. aprīļa - Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas
kolēģijai, apelācijas sūdzību iesniedzot Ogres rajona tiesā.
Tiesnesis A. Naglis