Court dismisses appeal in drunk driving case, upholding first instance verdict on administrative penalty.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe appellate court dismissed the appellant's challenge to a first-instance judgment convicting her for drunk driving and imposing administrative penalties. The lower court found no dispute regarding the presence of alcohol in the appellant's blood or her location in the vehicle at the time of the offense. The appellate court agreed that the procedural timeline for the investigation complied with statutory requirements, rejecting the argument that delays violated specific time limits.
Legislator-Regeste
KI-generiertLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37. panta 1. daļa; 270. pants; The court must determine whether procedural delays in administrative penalty cases constitute a violation of statutory time limits when all relevant expert results are eventually obtained.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas Nr. 131010716
Lietas arhīva Nr. 104AA-0752-16/16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2016.gada 7.oktobrī
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesnese S.Amola,
tiesneši S.Kalniņa un G.Kveska,
rakstveida procesā Rīgā, Abrenes ielā 3 izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. B/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie
administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149. 15panta trešajā daļā un Latvijas APK
149.15panta piektajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu izdarīšanas sakarā ar /pers. B/ iesniegto apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Zemgales
priekšpilsētas tiesas 2016.gada 22.jūnija spriedumu.
A p r a k s t o š ā d a ļ a
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes inspektors M.Platgalvis 2015.gada 18.decembrī sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu
Nr.PC083958 par to, ka /pers. B/ (protokolā /pers. B/) 2015.gada 17.decembrī plkst.22:28 Rīgā vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas
numurs /TL numurs/, pa Krūzes ielu no Ventspils ielas puses Liepājas ielas virzienā alkoholisko dzērienu ietekmē ar alkohola koncentrāciju asinīs 1,15
promiles. /pers. B/ darbības kvalificētas atbilstoši Latvijas APK 149.15panta trešajai daļai.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Administratīvās
nodaļas vecākā inspektore L.Kravale 2016. gada 1.februārī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC241101, kurā norādīts, ka 2015. gada
17. decembrī plkst. 22.28 Rīgā /pers. B/vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, pa Krūzes ielu no Ventspils ielas
puses Liepājas ielas virzienā, atrodoties apreibinošo vielu iespaidā. /pers. B/ darbības kvalificētas atbilstoši Latvijas APK 149.15panta piektajai daļai.
Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 22.jūnija spriedumu /pers. B/ atzīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā,
kas paredzēts Latvijas APK 149. 15panta trešajā daļā, piemērots administratīvais arests uz 5 diennaktīm, uzlikts naudas sods 850,00 euro apmērā,
atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 gadiem un aizliegts iegūt kuģu vadīšanas tiesības uz 2 gadiem. Ar spriedumu izbeigta lietvedība
administratīvā pārkāpuma lietā par /pers. B/ saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 149.15panta piektās daļas.
Pirmās instances tiesa spriedumā secinājusi, ka nepastāv strīds par to, ka /pers. B/ atradās transportlīdzeklī noteiktajā vietā un laikā, kā arī to, ka
viņas asinīs konstatēts alkohols un apreibinošas vielas. Lietā ir strīds par to, vai /pers. B/ vadīja transportlīdzekli norādītajā vietā un laikā.
Pirmās instances tiesa secinājusi, ka ar lietā esošajiem materiāliem un policijas darbinieku D.Karstās, R.Baltiņa un R.Ziediņa liecībām ir
konstatējams, ka /pers. B/ vadīja transportlīdzekli administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā vietā un laikā.
Pirmās instances tiesa vērš uzmanību uz to, ka administratīvā pārkāpuma protokolā /pers. B/ ir norādījusi, ka transportlīdzekli nevadīja,
paskaidrojumus sniegs tiesā. Atsaukdamies uz Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 15.decembra spriedumu lietā Nr.A424499107, pirmās instances
tiesa norāda, ka /pers. B/ sākotnēji nav sniegusi paskaidrojumus, vēlāk sniegtos paskaidrojumus vērtē kritiski.
Tāpat pirmās instances tiesa lietā nav konstatējusi, ka policijas darbinieki, izklāstot pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, būtu neobjektīvi,
nekompetenti vai jebkādu apstākļu dēļ ieinteresēti /pers. B/ apmelošanā.
Pirmās instances tiesa spriedumā ir vērtējusi arī aizstāvja argumentus un nonākusi pie secinājuma, ka lietas izskatīšanas gaitā nav pieļauti procesuāli
pārkāpumi, tai skaitā, nav konstatēts noilgums administratīvā soda uzlikšanai.
Nosakot sodu, pirmās instances tiesa ir ņēmusi vērā izdarītā administratīvā pārkāpuma raksturu, pārkāpējas personību, mantisko stāvokli, atbildību
mīkstinošo un pastiprinošo apstākļu neesamību, kā arī Latvijas APK 29.3pantā un 29.panta trešajā daļā noteikto.
Par pirmās instances tiesas spriedumu /pers. B/ (turpmāk – sūdzības iesniedzēja) iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot izbeigt administratīvā
pārkāpuma lietvedību par sūdzības iesniedzējas saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 149.15panta trešās daļas.
Sūdzības iesniedzēja apelācijas sūdzībā atsaucas uz Latvijas APK 243., 244.pantu un norāda, ka, lemjot jautājumu par administratīvā pārkāpuma
sastāva esamību personas rīcībā, ir jābūt konkrētiem pierādījumiem, kas dod pamatu atzinumam par personas vainu.
Sūdzības iesniedzēja, atsaucoties uz Latvijas APK 270.panta ceturto daļu, norāda, ka ir pārkāpti procesuālie termiņi administratīvo pārkāpumu
protokolu nosūtīšanai izskatīšanai uz tiesu. Tāpat norāda, ka pirmās instances tiesa ir nepamatoti sūdzības iesniedzēju atzinusi par vainīgu Latvijas APK
149.15panta trešajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.
Izvērtējot pieteikto lūgumu un ievērojot Latvijas APK 289. 20panta pirmās daļas nosacījumus, Krimināllietu tiesas kolēģija secina, ka apelācijas
sūdzības iesniegšanas kārtība ir ievērota.
Saskaņā ar Latvijas APK 289. 21panta nosacījumiem apelācijas sūdzība apgabaltiesā ir izskatāma rakstveida procesā, bet pamats tiesai pēc savas
iniciatīvas pieņemt lēmumu par sūdzības izskatīšanu tiesas sēdē nebija objektīvi konstatējams.
M o t ī v u d a ļ a
Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu un apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus, Rīgas apgabaltiesas
Krimināllietu tiesas kolēģija secina, ka Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 22.jūnija spriedums ir atstājams negrozīts, bet iesniegtā
apelācijas sūdzība ir noraidāma.
Izvērtējot pirmās instances tiesas spriedumu, tiesu kolēģija secina, ka atbilstoši Latvijas APK 289. 13panta trešās daļas nosacījumiem pirmās
instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, līdz ar ko izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Pirmās instances
tiesa, izvērtējusi lietas materiālus, pierādījumus lietā, tai skaitā, apelācijas sūdzībā norādīto, pamatoti un likumīgi secinājusi, ka sūdzības iesniedzēja ir
saucama pie administratīvās atbildības.
Lai personu varētu saukt pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 149. 15panta trešajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu,
nepieciešams konstatēt, ka persona ir vadījusi transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz
1,0 promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles.
Lai personu varētu saukt pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 149.15panta piektajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, nepieciešams
konstatēt, ka persona ir vadījusi transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.
Tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas izdarītajam secinājumam, ka ar lietas materiāliem, tajā skaitā, 2015.gada 18.decembra
administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC083958, medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.6405, policijas darbinieku D.Karstās, R.Baltiņa ziņojumiem,
R.Ziediņa liecībām ir pierādīta sūdzības iesniedzējas vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 149.15panta trešajā daļā.
No lietas materiāliem secināms, ka lietā ir strīds par to, vai sūdzības iesniedzēja administratīvā pārkāpuma protokolos norādītajā vietā un laikā
vadījusi transportlīdzekli.
No policijas darbinieku ziņojumiem secināms, ka izsaukuma laikā sūdzības iesniedzēja ir iesēdusies transportlīdzeklī, izbraukusi ārā no teritorijas
(pagalma) un novietojusi transportlīdzekli aiz policijas transportlīdzekļa. Pieejot pie sūdzības iesniedzējas vadītā transportlīdzekļa, policijas darbinieks
R.Ziediņš sajutis alkohola smaku un izsaucis ceļu policijas darbiniekus.
Sūdzības iesniedzēja notikuma laikā netika sniegusi nekādus paskaidrojumus, administratīvā pārkāpuma protokolā norādījusi, ka paskaidrojumus
sniegs tiesā. Pirmās instances tiesā sūdzības iesniedzēja norādīja, ka nav vadījusi transportlīdzekli, mašīna atradusies uz ielas.
Pirmās instances tiesa spriedumā ir vērtējusi policijas darbinieku sniegto liecību ticamību un pamatoti nonākusi pie secinājuma, ka no lietas
materiāliem nav secināms, ka policijas darbinieki būtu neobjektīvi, nekompetenti vai ieinteresēti nepatiesu ziņu sniegšanā.
Apelācijas sūdzībā sūdzības iesniedzēja, atsaukdamies uz Latvijas APK 270.panta ceturto daļu, norāda, ka ir pārkāpti procesuālie termiņi
administratīvo pārkāpumu protokolu nosūtīšanai izskatīšanai uz tiesu.
Latvijas APK 270.panta ceturtā daļa noteic, ka lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, ja par izdarīto pārkāpumu piemērojamais
administratīvais sods ir transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, izskata ne vēlāk kā 3 darba dienu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, izņemot
gadījumus, kad izskata lietas par Latvijas APK 149.15pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar narkotisko vai citu apreibinošo
vielu lietošanu, un ir nepieciešams saņemt ekspertīzes atzinumu. Šādas lietas izskata 15 dienu laikā pēc ekspertīzes atzinuma saņemšanas.
No lietas materiāliem secināms, ka sūdzības iesniedzējai 2015.gada 17.decembrī konstatēta alkohola koncentrācija asinīs 1,15 promiles (par ko
2015.gada 18.decembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC083958), kā arī veikta medicīniskā pārbaude narkotisko, psihotropo vai
toksisko vielu ietekmes (iespaida) noteikšanai. Sūdzības iesniedzēja ir lūgusi veikt atkārtotu ekspertīzi, jo nav piekritusi veiktās pārbaudes rezultātiem.
Atkārtotā pārbaude veikta 2016.gada 25.janvārī, pēc kā 2016.gada 1.februārī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC241101. Lieta
2016.gada 4.februārī nosūtīta uz pirmās instances tiesu.
No pirmās instances tiesas sēdē iestādes pārstāvja /pers. K/ sniegtajām liecībām secināms, ka, lai nepieļautu dubultu sodīšanu un ņemot vērā, ka
persona bija izdarījusi vairākus pārkāpumus, ko skata viena iestāde, lai izskatītu lietu bija nepieciešams sagaidīt visus medicīnisko pārbaužu rezultātus,
tajā skaitā atkārtotās medicīniskās pārbaudes rezultātus. Iestādes pārstāvis norādīja, ka iestāde var lemt par lietas virzību, ja ir pieejami visi lietas
materiāli.
Ņemot vērā minēto, tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas secinājumam, ka nav konstatējams Latvijas APK 37.panta pirmajā daļā
paredzētais termiņa pārkāpums.
Apelācijas sūdzībā sūdzības iesniedzēja vērš uzmanību, ka līdzīgās lietās (Jūrmalas pilsētas tiesas 2013.gada 21.septembra spriedums lietā
Nr.117028713) tiesas ir norādījušas, ka iestādei ir strikti jāievēro Latvijas APK 270.pantā noteiktie termiņi.
Pārbaudot minēto Jūrmalas pilsētas tiesas spriedumu, tiesas kolēģija secina, ka tas nav attiecināms uz izskatāmo lietu, jo administratīvā pārkāpuma
lietvedība lietā izbeigta pamatojoties uz to, ka nav tikuši ievēroti Latvijas APK 37.pantā noteiktie termiņi. Izskatāmajā lietā pirmās instances tiesa ir
pamatoti norādījusi, ka nav pārkāpts Latvijas APK 37.pants un noilgums administratīvā soda uzlikšanai nav konstatēts.
Pirmās instances tiesa, nosakot sodu ir ņēmusi vērā Latvijas APK 32.pantā noteikto, sods ir pamatots un samērīgs, ņemot vērā izdarītā
administratīvā pārkāpuma sabiedrisko bīstamību.
Lietas izskatīšanas laikā tiesas kolēģija nav konstatējusi apstākļus, kas būtu par pamatu pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanai vai
administratīvās pārkāpuma lietas izbeigšanai.
R e z o l u t ī v ā d a ļ a
21 22
Pamatojoties uz Latvijas APK 289. pantu, 289. pantu, Krimināllietu tiesas kolēģija
no s pri e da
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 22.jūnija spriedumu atstāt negrozītu, bet apelācijas sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
Spriedums pieejams tiesas kancelejā 2016.gada 7.oktobrī.
Tiesnese (personiskais paraksts) S.Amola
Tiesnese (personiskais paraksts) S.Kalniņa
Tiesnesis (personiskais paraksts) G.Kveska