Court convicts defendant of speeding and failure to stop, imposing arrest, fine, and license revocation.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court convicted the defendant of an administrative offense for speeding and refusing to stop when ordered by police. The prosecution presented video evidence and witness testimony proving the defendant ignored multiple signals and continued driving at excessive speeds. The court rejected the defendant's claims of not hearing sirens and found the evidence sufficient to establish guilt under the Administrative Offenses Code.
Legislator-Regeste
KI-generiertLAPK 149.5 panta piektā daļa; LAPK 32. pants: The court must evaluate all evidence to determine guilt and impose sanctions including administrative arrest, fines, and license revocation based on the nature of the violation and the offender's culpability.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas Nr.173083319
1-0833-19/47
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Tukumā 2019.gada 13.septembrī
Zemgales rajona tiesas
tiesnese R.Bruce
ar tiesas sēdes sekretāri E.Kristlību
atklātā tiesas sēdē 2019.gada 12. septembrī izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā
dzīves vieta /adrese/ saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa (turpmāk LAPK) 149.5 panta piektajā daļā.
Aprakstošā daļa
/datums/plkst.15.24 Tukuma novadā uz ceļa Jelgava-Tukums, Tukuma virzienā, ceļa 45 kilometrā /pers. A/, vadot motociklu /TL marka/ ar
reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, nepakļāvās policijas darbinieka /pers. C/ vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli (bēga).
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 30.panta pirmo daļu /pers. A/ stājas spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums.
Ar savu rīcību /pers. A/ pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumu 25.7.punkta prasības.
Tādējādi /pers.A/ izdarīja LAPK 149.5 panta piektajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
Motīvu daļa
Tiesas sēdē /pers. A/ pārkāpumu neatzina, liecināja, ka motociklu vadīja pa ceļu Rīga- Ventspils, Rīgas virzienā pārsniedzot atļauto braukšanas
ātrumu- ar 150, 180, 200 km/h . Krustojumā pagriezās uz Tukumu, bet neredzēja ka pa pretējo braukšanas joslu, pretēji lokveida krustojumā
noteiktajam kustības virzienam, viņam seko policijas automašīna ar ieslēgtām bākugunīm. Policijas automašīnas bākugunis it kā pamanīja, bet neizprata,
ka tas attiecās uz viņu. Nekādus skaņas signālus nedzirdēja. Pamanīja ka policijas automašīna seko tikai pirms Tukuma pie auto stāvlaukuma
/Nosaukums A/, tad arī apstājās.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes KPB pārstāve /pers. E/ norādīja, ka pārkāpums ir pilnīgi pierādīts ar visiem lietas materiāliem, tai
skaitā ar videoierakstu, kurā skaidri redzams, ka pārkāpējs pamana tam sekojošu policijas automašīnu ar ieslēgtām bākugunīm jau krustojumā, tomēr ne
tikai neapstājas, bet ievērojami palielina ātrumu, veic apdzīšanas, rada bīstamību citiem satiksmes dalībniekiem. Neapstājās pēc vairākiem policijas
darbinieka pieprasījumiem apstāties.
No lietas materiāliem secināms, ka /datums/Zemgales rajona tiesā saņemti Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja
administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par /pers. A/.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas
jaunākais inspektors Valsts amatpersona /datums/sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr./numurs/, par to, ka /datums/, plkst.15.24 Tukuma
novadā uz ceļa Jelgava-Tukums, Tukuma virzienā 4. km, /pers. A/, vadot motociklu /TL marka/ ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/,
nepakļāvās policijas darbinieka /pers. C/ vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli (bēga).
Protokolā norādīts, ka ir pārkāptas Ceļu satiksmes noteikumu 25.7.punkta prasības un /pers. A/ darbības kvalificētas pēc LAPK 149.5 panta
piektās daļas.
Protokolu /pers.A/parakstījis ar iebildumu, ka nedzirdēja policijas prasību apstāties.
Liecinieks/Valsts amatpersona/ tiesas sēdē liecināja, ka protokolā norādītajā laikā virzījās pa ceļu, lai izbrauktu uz ceļa Rīga-Ventspils, ar
netrafarētu policijas automašīnu un tajā brīdī lielā ātrumā viņiem pabrauca garām motocikls. Ātrums bija ievērojami lielāks par atļauto, tāpēc nolēma
sekot pārkāpējam. /pers.C/, kurš atradās blakus, ieslēdza bākugunis un sekoja motocikla vadītājam Rīgas virzienā. Motocikla vadītājs brauca ar ātrumu
173 km/h, brīžiem arī vēl ātrāk, agresīvi apdzina automašīnu, radot satiksmes bīstamību. Krustojumā ar ceļu Tukums- Jelgava, kur ir lokveida kustībā,
redzēja, ka motocikla vadītājs nogriežas uz Tukuma pusi. Tāpēc pretēji kustībai, kāda noteikta lokveida krustojumos, pagrieza uzreiz pa kreisi un pa
pretējo braukšanas joslu pietuvojās motocikla vadītājam ar ieslēgtām bākugunīm. /pers.C/skaļrunī aicināja motocikla vadītāju nekavējoties apstāties.
Ievēroja, ka motocikla vadītājs viņus atpakaļ skata spogulī ievēroja, bet palielināja ātrumu līdz pat 194 km/h-bēga. Turpināja sekot motocikla vadītājam,
šajā laikā /pers.C/ periodiski skaļrunī aicināja motocikla vadītājam apstāties, bet pārkāpējs lielā ātrumā agresīvi apdzina transportlīdzekļus, radīja
bīstamību ceļu satiksmes dalībniekiem, turpināja bēgt. Tad kad viņi bija panākuši motocikla vadītāju un bija tiešā tuvumā, vēlreiz aicināja viņu apstāties un
netālu no pilsētas robežas tas apstājās.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākā inspektora Valsts
amatpersona /datums/ziņojums apstiprina, ka /datums/, veicot dienesta pienākumus kopā ar jaunāko inspektoru Valsts amatpersona ap plkst. 15.22
Tukuma novada Tumes pagastā ceļa Rīga-Ventspils 67. km Rīgas virzienā braucošam motociklam tika fiksēta braukšanas ātruma pārsniegšana (173
km/h). Ar ieslēgtiem speciālajiem gaismas un skaņu signāliem tika uzsākta sekošana motociklam, pēc kā motocikla vadītājs palielināja braukšanas ātrumu
un veica daudzus apdzīšanas manevrus, izraisot bīstamas situācijas. Pietuvoties motociklam izdevās Engures novada Smārdes pagastā uz ceļa Jelgava-
Tukums 45.km, kur ar automašīnas skaļruni motocikla vadītājam vairākkārtīgi deva norādījumu apturēt motociklu, bet motocikla vadītājs norādījumam
nepakļāvās un, palielinot braukšanas ātrumu, turpināja bēgt Tukuma virzienā, turpinot radīt bīstamas situācijas uz ceļa, kā arī bēgšanas laikā sasniedza
ātrumu 210 km/h pie maksimāli atļautā ātruma 90 km/h. Pie iebraukšanas Tukumā motocikla vadītājs apstājās ceļa malā un tika noskaidrots, ka
motocikla /TL marka/ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ vadītājs ir /pers. A/, kuram tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols
Nr./numurs/ par ātruma pārsniegšanu un protokols Nr. /numurs/ par bēgšanu. Motocikls tika nodots novietošanai stāvlaukumā. (lietas 2.lapa)
Liecinieks/pers. C/ tiesas sēdē apstiprināja ziņojumā norādīto, precizēja, ka viņaprāt motocikla vadītājs nepārprotami redzēja un dzirdēja policijas
automašīnu jau lokveida kustības krustojumā, jo viņa brauca pārkāpējam pretī, iekams viņš nogriezās uz Tukuma pusi. Turklāt skaļrunī periodiski tika
izteikti aicinājumi apstāties.
Pārbaudot videoierakstu no policijas automašīnas, kurš uzņemts protokolā norādītajā laika periodā secināms, ka protokolā norādītie apstākļi
apstiprinās. Pakaļdzīšanās notikusi ilgstošā laika periodā, ar ieslēgtām bākugunīm un skaņas signālu, periodiski aicinot pārkāpēju apturēt transportlīdzekli.
Turklāt, tieši lokveida krustojumā, ceļa Tukuma-Jelgava 45. kilometrā, ierakstā skaidri redzams, ka pārkāpējs atpakaļskata spogulī pamana ar
bākugunīm aprīkoto policijas automašīnu un palielina braukšanas ātrumu. Tāpat ieraksts apstiprina, ka liecinieks /pers. C/ vairākas reizes aicina
pārkāpēju apturēt motociklu. Policijas automašīnai, ievērojami palielinot braukšanas ātrumu, izdodas pietuvoties motocikla vadītājam tiešā tuvumā un
tikai tad pārkāpējs aptur motociklu.
Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu /pers. A/ administratīvi sodīts pēc LAPK 1498.panta 23.daļas VP Zemgales reģiona pārvaldē.
Tiesa, pārbaudījusi pierādījumus, atzīst, ka ir pilnīgi pierādīta /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts LAPK 149.5
panta piektajā daļā.
Atbilstoši LAPK 272.pantam institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais
pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši
apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 25.7. panta 1. un 2. apakšpunktu transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums apturēt transportlīdzekli, ja
policijas darbinieks dod norādījumu ar skaļruņa palīdzību vai uz konkrēto transportlīdzekļa vadītāju vērstas rokas vai zižļa svārstveida kustību no policijas
automobiļa, kam ir normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajām prasībām atbilstošs operatīvā transportlīdzekļa krāsojums vai tā nav.
Savukārt Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmā daļa noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda konkrētā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu
un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras
pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.
Saskaņā ar likuma „Par policiju” 12.panta 20.punktu, policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir
tiesības apturēt transportlīdzekli un izdarīt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo
aktu prasības, kā arī atstādināt no transportlīdzekļu vadīšanas personas, kurām nav dokumentu par konkrētā transportlīdzekļa lietošanas vai attiecīgās
kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām.
Saskaņā ar LAPK 149.5 panta piekto daļu par nepakļaušanos tādas personas atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli (par
bēgšanu), kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, […] piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm,
uzliek naudas sodu no tūkstoš divsimt līdz tūkstoš četrsimt euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.
Lai personu varētu saukt pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149. 5 panta piektās daļas, ir jākonstatē, ka transportlīdzekļa vadītājs
nepakļāvās tādas personas atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli (par bēgšanu), kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa
vadītāja dokumentus.
Tiesai nav pamata apšaubīt abu policijas darbinieku teikto, ka sekojot bēgošam pārkāpējam bija ieslēgta bākuguns, darbojās arī skaņas signāls un
periodiski tika izteikts mutisks aicinājums apstāties. Turklāt policijas darbinieku liecības apstiprinās arī ar videoierakstu. Tiesas ieskatā gan /pers. A/
nevarēja neredzēt un nedzirdēt aicinājumus apstāties. Tiesas ieskatā /pers. A/ liecības ir viņa izvēlētās aizstāvības pozīcija, vēlme izbēgt no likumā
paredzētā soda.
Saskaņā ar LAPK 243.pantu, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā
procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto,
lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Atbilstoši normas ceturtajai daļai, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas
par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi
amatpersona. Normas piektā daļa noteic, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas,
attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne
ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem.
Tiesas ieskatā, policijas darbinieku ziņojumiem un liecībām ir piedodama liela ticamības pakāpe, jo policijas darbinieki ir valsts amatpersonas. Nav
pamata uzskatīt, ka policijas darbinieki, pildot savus pienākumus, būtu personiski ieinteresēti lietas iznākumā (skat. Latvijas Republikas Augstākās
tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 9.marta spriedumu lietā Nr.SKA-61/2007).Policijas darbinieku liecības pašas par sevi
nav uzskatāmas par absolūti ticamām un neapstrīdamām, tomēr, tiesas ieskatā, policijas darbinieku liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies, tiem
pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe (skat. Administratīvā apgabaltiesas 2005.gada 9.decembra spriedumu
lietā Nr. AA666-05/5). Augstākā tiesa vairākkārtīgi norādījusi, ka policijas amatpersonu sastādītiem dokumentiem a priori ir publiskā ticamība, ko
iespējams apšaubīt, iesniedzot pierādījumus, kas to apstiprina (skat. Augstākās tiesas 2008.gada 12.novembra rīcības sēdes lēmumu lietā Nr.SKA-
647/2008). Tiesa nekonstatē faktus, kas varētu liecināt par policijas darbinieku iespējamu patvaļīgu, nekompetentu vai nelikumīgu rīcību.
Pārbaudot lietas materiālus tiesai nav šaubu par to, ka /pers. A/ protokolā norādītajā laikā un vietā vadīja motociklu /TL marka/ ar reģistrācijas
numuru /reģistrācijas numurs/ un izdarījis viņam inkriminēto pārkāpumu. /pers. A/ ignorēja policijas transportlīdzeklim ieslēgtās zilās bākugunis, skaņas
signālus un policijas darbinieka skaļrunī izteiktos rīkojumus apturēt transportlīdzekli.
Tiesa pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to
kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. Vienīgi tiesa var noteikt, kuri pierādījumi ir nozīmīgi lietā būtisku faktu vai apstākļu noskaidrošanai. Tiesa var
ņemt vērā arī, vai pierādījumi lietā ir pietiekami, kā arī vai citi pierādījumi nav lieki un nevajadzīgi apgrūtinoši lietas izskatīšanai. (skatīt Augstākās tiesas
Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 24.maija sprieduma lietā Nr.SKA-219/2007 11.punktu).
Ņemot vērā iepriekš minētos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa atzīst, ka tie pierāda /pers. A/ vainu administratīvā pārkāpuma
izdarīšanā, kas paredzēts LAPK 149.5panta piektajā daļā.
Ar IeM informācijas centra izdruku no Integrētās Iekšlietu Informācijas sistēmas pierādīts, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu /pers. A/
jau iepriekš sodīts /datums/un /datums/. (lietas 9.-10.lapa).
Saskaņā ar LAPK 32.pantu, uzliekot sodu, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, vainas pakāpi, mantisko stāvokli,
atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Lietā nav konstatēti /pers. A/ atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst ka /pers. A/ piemērojams administratīvais arests, naudas sods un transportlīdzekļu tiesību liegšana atbilstoši LAPK
149.5 panta piektās daļas noteiktai sankcijai.
/datums/transportlīdzekļa izņemšanas protokols administratīvā pārkāpuma lietā Nr./numurs/ (lietas 7.lapa), /datums/lēmums par administratīvā
pārkāpuma lietā izņemtās mantas nodošanu glabāšanā (lietas 4.lapa) un /datums/izņemtā transportlīdzekļa pieņemšanas un nodošanas akts
Nr./numurs/(lietas 5.lapa), Iekšlietu ministrijas informācijas centra CSDD izziņa (lietas 11.lapa), apstiprina, ka /pers. A/ piederošais, atsavinātais
motocikls /TL marka/ ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, nodots glabāšanā Nodrošinājuma Valsts aģentūrai.
LAPK 274.pants nosaka, ka lietā pieņemtajā nolēmumā jāizlemj jautājums par izņemtajām mantām, savukārt 274.1panta pirmās daļas 2.punkts
noteic, ka vērtības un lietas, kuras lietotas pārkāpuma izdarīšanai, ir konfiscējamas vai atdodamas atpakaļ to īpašniekiem.
Līdz ar to, izņemtais motocikls /TL marka/ ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, pēc naudas soda nomaksas atdodams atpakaļ tā
īpašniekam /pers. A/.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 32.pantu, 149.5panta piekto daļu, 289.6, 289.13, 289.16, 289.18 pantu, tiesa
nosprieda
/pers. A/ atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.5 panta piektajā
daļā un sodīt ar administratīvo arestu uz 10 diennaktīm, naudas sodu 1200 euro, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 4 gadiem.
Aresta laiku skaitīt no aizturēšanas brīža.
/pers. A/ vadītāja apliecību- nr./numurs/ nosūtīt CSDD direkcijai.
Izskaidrot /pers.A/, ka naudas sods 30 dienu laikā no sprieduma izsniegšanas dienas ieskaitāms saņēmējam: Valsts kase, NMR 90000050138,
konts LV34TREL1060191011100, kods TRELLV22, maksājuma mērķī norādot administratīvā pārkāpuma lietas numuru - 173083319. Par naudas
soda samaksu nekavējoties paziņot Zemgales rajona tiesai, pretējā gadījumā spriedums tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.
/datums/atsavināto motociklu /TL marka/ ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, kas nodots glabāšanā valsts aģentūrai „Nodrošinājuma
Valsts aģentūra”, pēc naudas soda nomaksas, atdot tā īpašniekam /pers. A/
Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā Zemgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā, no nolēmuma
paziņošanas dienas- 2019.gada 13. septembra.
Tiesnese R.Bruce