Legislator Rechtsprechung & Gesetzgebung
C28383914 / C-1443-15 KI-generiert

Court dismissed defendant's silence and awarded plaintiff full debt plus interest and court costs in small claims.

Geschäftsnummer C28383914 / C-1443-15
Gericht / Behörde
Rechtsordnung Lettland (LV)
Entscheiddatum
Ausgang Gutgeheissen (Allowed)

Legislator-Zusammenfassung

KI-generiert

The court dismissed the defendant's failure to submit written explanations and granted the plaintiff's claim for debt recovery. The plaintiff sued for unpaid work costs and interest, while the defendant remained silent throughout the written proceedings. Consequently, the court ruled in favor of the plaintiff, ordering payment of the principal debt, accrued interest, and court expenses.

Legislator-Regeste

KI-generiert

Civilprocesa likuma 8., 41., 42., 97., 190., 195., 204.1, 250.25 panta: A defendant's failure to submit written explanations in small claims proceedings constitutes a waiver of defense rights, entitling the court to rule based solely on the plaintiff's evidence.

Schlagwörter

KI-generiert
small claims procedure failure to explain debt recovery statutory interest court costs award Europäisches Mahnverfahren Geldbußen wegen Zuwiderhandlung gegen Verfahrensvorschriften verspätete Gebührenzahlung

Zitierte Gesetzesbestimmungen

KI-generiert
Civilprocesa likuma 8. pants
Civilprocesa likuma 41. pants
Civilprocesa likuma 42. pants
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 190. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 250.25 pants
KI-generiert

Fragen Sie sich, wie dieser Entscheid auf Ihren Fall anwendbar ist?

Prüfen Sie diesen Entscheid zusammen mit Bundesrecht, kantonalen Erlassen, Kommentaren und Folgeentscheiden in Legislator AI.

Fall in Legislator öffnen →

Volltext

Civillieta Nr.C28383914

Arhīva Nr.C-1443-15/1

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 27.martā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa tiesnese I.Pujate izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/

maza apmēra prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2014.gada 9.oktobrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ (turpmāk – prasītājs), pamatojoties uz Civillkuma 1401., 1402., 1412.,

1431., 1473., 1587., 1590., 1651., 1652., 1753., 1756., 1759., 1760., 1765. un 1811.pantu, cēla Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā prasību pret

sabiedrību ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/ (turpmāk – atbildētājs) par parāda piedziņu.

[1.2] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2011.gada 11.martā prasītājs kā izpildītājs un atbildētājs kā pasūtītājs noslēdza līgumu Nr.AV-FT-04/2011

(turpmāk – līgums), ar kuru atbildētājs uzdeva un prasītājs apņēmās pēc atbildētāja pieprasījuma veikt līgumā paredzētos darbus. Pamatojoties uz

atbildētāja pieprasījumu, veica darbus laika posmā no 2011.gada 27.jūnija līdz 2011.gada 15.jūlijam par kopējo summu 1 735,92 euro.

Atbildētājs savas saistības pret prasītāju nav izpildījis un veicis tikai daļēju parāda samaksu 147,55 euro apmērā.

[1.3] Atbildētājs savas no līguma izrietošās saistības nav izpildījis, līdz ar to prasītājs par maksājumu kavējumu aprēķinājis likumiskos nokavējuma

procentus par laiku no 2011.gada 7.jūlija līdz 2014.gada 22.septembrim 497,40 euro apmērā.

[1.4] 2014.gada 6.maijā prasītājs ierakstītā vēstulē nosūtījis atbildētājam brīdinājumu par neizpildītajām saistībām, lūdzot labprātīgi veikt parāda

samaksu, pretējā gadījumā prasītājs sniegs tiesā prasību par parāda piedziņu.

[1.5] Prasībā lūgts piedzīt no atbildētāja prasītāja labā pamatparādu 1 588,37 euro un likumiskos nokavējuma procentus 497,40 euro par laiku no

2011.gada 7.jūlija līdz 2014.gada 22.septembrim un tiesāšanās izdevumus, kā arī atzīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos 8,15% gadā no nesamaksātās summas.

Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

[2] 2014.gada 10.oktobrī atbildētājam uz juridisko adresi nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu

sniegšanai līdz 2014.gada 10.novembrim, papildus informējot, ka paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī izskaidrojot

atbildētāja tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Atbildētājs līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav sniedzis paskaidrojumus par iesniegto prasības pieteikumu, kā arī

nav lūdzis lietas izskatīšanu tiesas sēdē. Atbildētājam nosūtītie prasības pieteikuma noraksti saņemti tiesā atpakaļ no sakaru

iestādes, beidzoties glabāšanas laikam.

[3] 2015.gada 25.februārī pusēm nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2015.gada 27.martā un par iespēju saņemt

sprieduma norakstu, sākot ar minēto datumu, kā arī izskaidrotas pušu tiesības pieteikt tiesnesei noraidījumu.

Tiesas dokumentus juridiskajai personai piegādā pēc tās juridiskās adreses, kā to noteic Civilprocesa likuma 56.panta sestā daļa. Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmo daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, proti, ierakstītā pasta sūtījumā, ierakstītā

pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu vai vienkāršā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu un tiesas

dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Atbilstoši Komerclikuma 12.panta ceturtajai daļai, ja

komersantam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz komercreģistrā ierakstīto tā juridisko adresi, uzskatāms, ka komersants šos

dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmis, ja nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana veikta.

Ievērojot to, ka pusēm par lietas izskatīšanu rakstveida procesā tika paziņots 2015.gada 25.februārī ierakstītā pasta sūtījumā, nosūtot minēto

informāciju uz prasītājas un atbildētāja juridiskajām adresēm, tiesa uzskata, ka pusēm tiesas dokumenti un paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida

procesā ir nosūtīts Civilprocesa likuma 56.pantā un 56.1pantā noteiktajā kārtībā.

Noraidījums tiesnesei līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav pieteikts.

[4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.18 panta pirmo daļu lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc

vispārējiem noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā „Lietas par maza apmēra prasībām” paredzētos izņēmumus.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, civillietas izskatīšana

noteikta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota

un apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas procesuālās tiesības, kas paredzētas Civilprocesa likuma 74., 250. 23 un 250.24 pantā – nav

sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to

secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes

atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

[6] Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Savukārt

Civillikuma 2212.pants nosaka, ka ar uzņēmuma līgumu viena puses uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu

pasūtījumu, izgatavot lietu vai izvest galā kādu pasākumu.

Prasītāja un atbildētāja 2011.gada 11.martā noslēgtais līgums Nr.AV-FT-04/2011 apstiprina, ka atbildētājs uzdevis, bet prasītājs apņēmās pēc

atbildētāja pieprasījuma novietot 5 m3, 8 m3 vai 10 m3 atkritumu konteineru atbildētāja norādītajā vietā un pēc atbildētāja pieprasījuma izvest konteineru

ar atkritumiem uz atkritumu izgāztuvi, savukārt atbildētājs apņēmies par vienu 5 m3 konteinera novietošanu un izvešanu veikt samaksu 64,03 euro (Ls 45)

un pievienotās vērtības nodokli, par vienu 8 m3 konteinera novietošanu un izvešanu veikt samaksu 71,14 euro (Ls 50) un pievienotās vērtības nodokli, un

par vienu 10 m3 konteinera novietošanu un izvešanu veikt samaksu 78,26 euro (Ls 55) un pievienotās vērtības nodokli.

Līgumā puses vienojušās, ka, izvedot būvgružus no objektiem, kuri atrodas ārpus Rīgas pilsētas administratīvajām robežām (izņemot Mārupes

pagastu, Piņķus, Salaspili, Ķekavu) un, izvedot būvgružus no objektiem Jūrmalā, kuri atrodas virzienā aiz Mellužiem virzienā no Lielupes, papildus tiek

aprēķināta maksa par nobrauktajiem kilometriem, kuri sastāda 0,71 euro (Ls 0,50), ieskaitot pievienotās vērtības nodokli par katru nobraukto kilometru.

Tiesa konstatē, ka, noslēdzot līgumu, puses vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, nolūkā savstarpēji saistīties un saskaņā ar Civillikuma

1533.pantu šis līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu. Līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par

līguma galvenajām sastāvdaļām, kā neapstrīdēts tas ir spēkā esošs un pusēm saistošs.

[7] Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot zaudējumus.

Līguma 2.1.punktā puses vienojušās, ka līguma summa par vienu 5 m3 konteinera novietošanu un izvešanu ir 64,03 euro (Ls 45), plus pievienotās

vērtības nodoklis, par vienu 8 m3 konteinera novietošanu un izvešanu ir 71,14 euro (Ls 50), plus pievienotās vērtības nodoklis un par vienu 10 m3

konteinera novietošanu un izvešanu ir 78,26 euro (Ls 55), plus pievienotās vērtības nodoklis. Ja mainās izcenojumi par atkritumu pieņemšanu izgāztuvē,

prasītājam kā izpildītājam ir tiesības vienpusēji mainīt šajā punktā noteikto cenu, rakstveidā paziņojot par atbildētājam kā pasūtītājam.

Tiesa, pārbaudot lietas materiāliem pievienotos 2011.gada 27.jūnija rēķinu Nr.194/2011 un 2011.gada 27.jūnija pieņemšanas – nodošanas aktus,

2011.gada 29.jūnija rēķinu Nr.203/2011 un 2011.gada 27.jūnija pieņemšanas – nodošanas aktus, 2011.gada 30.jūnija rēķinu Nr.205/2011, 2011.gada

1.jūlija rēķinu Nr.208/2011 un 2011.gada 1.jūlija pieņemšanas – nodošanas aktus, 2011.gada 4.jūlija rēķinu Nr.211/2011 un 2011.gada 4.jūlija

pieņemšanas – nodošanas aktus, 2011.gada 6.jūlija rēķinu Nr.212/2011 un 2011.gada 6.jūlija pieņemšanas – nodošanas aktu, 2011.gada 7.jūlija rēķinu

Nr.214/2011 un 2011.gada 7.jūlija pieņemšanas – nodošanas aktu, 2011.gada 8.jūlija rēķinu Nr.218/2011 un 2011.gada 8.jūlija pieņemšanas –

nodošanas aktus, 2011.gada 11.jūlija rēķinu Nr.219/2011 un 2011.gada 11.jūlija pieņemšanas – nodošanas aktus, 2011.gada 13.jūlija rēķinu

Nr.222/2011 un 2011.gada 13.jūlija pieņemšanas – nodošanas aktus un 2011.gada 15.jūlija rēķinu Nr.224/2011 un 2011.gada 15.jūlija pieņemšanas –

nodošanas aktu secina, ka prasītāja pilnvarotā persona ar parakstu apliecinājusi prasītāja veikto darbu izpildi, organizējot būvgružu izvešanu, savukārt

atbildētājs apliecinājis prasītāja sniegto pakalpojumu saņemšanu. Līdz ar to prasītāja un atbildētāja pārstāvja parakstītie pieņemšanas – nodošanas akti

uzskatāmi arī par prasītāja saistību izpildes apliecinājumu.

Turklāt lietas materiāliem pievienotie pieņemšanas – nodošanas akti apstiprina, ka atbildētājam, apliecinot konteineru novietošanu, atbilstoši līguma

2.3.punktam, radies samaksas pienākums par prasītāja sniegtajiem pakalpojumiem.

Atbildētājs nav apstrīdējis prasītāja sniegto pakalpojumu saņemšanu. Ievērojot norādīto, tiesa atzīst, ka prasītājs savas līgumā noteiktās saistības ir

izpildījis un atbildētājam atbilstoši līguma 2.3.punktam radies samaksas pienākums par prasītāja sniegtajiem pakalpojumiem. Atbildētājs savas no līguma

izrietošās saistības veikt samaksu par būvgružu izvešanu atbilstoši līguma 2.3.punktam apņēmies veikt divu nedēļu laikā pēc katra atkritumu konteinera

novietošanas.

Atbildētājam par 2011.gada 27.jūnija rēķinu Nr.194/2011 bija jāveic samaksa 173,59 euro (Ls 122), par 2011.gada 29.jūnija rēķinu

Nr.203/2011 bija jāveic samaksa 173,59 euro (Ls 122), par 2011.gada 30.jūnija rēķinu Nr.205/2011 bija jāveic samaksa 86,80 euro (Ls 61), par

2011.gada 1.jūlija rēķinu Nr.208/2011 bija jāveic samaksa 173,59 euro (Ls 122) un par 2011.gada 4.jūlija rēķinu Nr.211/2011 bija jāveic samaksa

173,59 euro (Ls 122). Tāpat atbildētājam par 2011.gada 6.jūlija rēķinu Nr.212/2011 bija jāveic samaksa 86,80 euro (Ls 61), par 2011.gada 7.jūlija

rēķinu Nr.214/2011 bija jāveic samaksa 86,80 euro (Ls 61), par 2011.gada 8.jūlija rēķinu Nr.218/2011 bija jāveic samaksa 173,59 euro (Ls 122),

par 2011.gada 11.jūlija rēķinu Nr.219/2011 bija jāveic samaksa 173,59 euro (Ls 122), par 2011.gada 13.jūlija rēķinu Nr.222/2011 bija jāveic

samaksa 347,18 euro (Ls 244) un 2011.gada 15.jūlija rēķinu Nr.224/2011 bija jāveic samaksa 86,80 euro (Ls 61), kopā 1735,92 euro (Ls 1220).

Atbildētājs veicis daļēju rēķina samaksu 147,55 euro apmērā, līdz ar to atbildētāja kopējā parāda summa ir 1588,37 euro. Tiesai nav iesniegti

pierādījumi, kas dotu pamatu atzīt, ka prasītāja veiktie aprēķini ir nepamatoti vai neatbilstoši līguma noteikumiem.

Tādejādi tiesa atzīst, ka prasība par parāda 1 588,37 euro piedziņu ir pamatota un apmierināma.

[8] Civillikuma 1828.pantā norādīts, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu.

Lietas materiāliem pievienotie rēķini un pieņemšanas – nodošanas akti apstiprina, ka atbildētājs palaidis garām izpildījumam noteikto termiņu,

pieļaujot parādnieka nokavējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu

atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Atbilstoši Civillikuma

1756.pantam pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtas tiesības.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta otrajai daļai (likuma redakcijā, kura bija spēkā līdz 2013.gada 25.jūnijam), likumisko procentu apmērs par

tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir septiņi

procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta otrajai daļai (likuma redakcijā, kura spēkā no 2013.gada 26.jūnija), likumisko procentu apmērs par tāda

naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti

virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā.

Savukārt Civillikuma 1765.panta trešajā daļā noteikts, ka procentu pamatlikme ir galējā procentu likme, ko Eiropas Centrālā banka piemērojusi

savās pirms attiecīgā pusgada pirmās kalendāra dienas veiktajās pēdējās galvenajās refinansēšanas operācijās. Attiecīgā pusgada pirmajā kalendāra

dienā spēkā esošo procentu pamatlikmi piemēro sešus turpmākos mēnešus.

Kā jau iepriekš konstatēts, atbildētājs pieļāvis parādnieka nokavējumu, tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājam radies tiesisks pamats uz likuma pamata

aprēķināt nokavējuma procentus. Prasītājs aprēķinājis nokavējuma procentu par laiku no 2011.gada 7.jūlija līdz 2014.gada 22.septembrim 497,40 euro.

Tiesa atzīst, ka nokavējuma procenti aprēķināti atbilstoši Civillikuma regulējumam, līdz ar to prasība par likumisko nokavējumu procentu 497,40 euro

piedziņu par laiku no 2011.gada 7.jūlija līdz 2014.gada 22.septembrim ir pamatota un apmierināma.

[9] Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs nav iesnidzis tiesai paskaidrojumus par

prasību vai pierādījumus, kas liktu apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus un veiktos aprēķinus, vai kas apstiprinātu pielīgto saistību izpildi un parāda

summas samaksu pilnā apmērā vai kādā daļā. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis savu prasījumu par pamatparāda un likumisko nokavējuma

procentu piedziņu. Tiesai nav pamata apšaubīt, ka pēc prasības iesniegšanas tiesā un līdz lietas izskatīšanas dienai parāds nav samaksāts, tādēļ prasība

par pamatparāda 1588,37 euro un likumisko nokavējumu procentu 497,40 euro par laiku no 2011.gada 7.jūlija līdz 2014.gada 22.septembrim piedziņu

ir apmierināma pilnībā, kopā 2085,77 euro.

[10] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta otrās un trešās daļas noteikumiem,

likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai

pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes gadā. Prasītājs lūdzis noteikt tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus

– 8,15% gadā no nesamaksātās summas. Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta ceturto daļu procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tādējādi prasītājam

nosakāmas tiesības par laiku no 2014.gada 23.septembra saņemt 8,15% gadā no nesamaksātās pamatparāda summas 1 588,37 euro.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus, līdz ar to no atbildētāja prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 312,87 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – ar

prasības pieteikuma noraksta un tiesas paziņojumu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, ko prasītājs samaksājis, sniedzot prasību

tiesā, kopā 317,57 euro.

Bez tam, ievērojot to, ka lietas iztiesāšanas gaitā radušos tiesas izdevumu faktiskais apmērs ir 5,61 euro, atbilstoši Civilprocesa likuma 39., 42.

pantam, no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 0,91 euro (5,61 euro – 4,70 euro = 0,91 euro).

[12] Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, tiesa

nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās

dienas, līdz ar to atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 42., 97., 190., 195., 204.1, 250.25 panta, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību

/Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, labā 2 403,34 euro (divi tūkstoši četri simti trīs euro un trīsdesmit četri centi), kas sastāv no:

- parāda 1 588,37 euro,

- likumiskajiem nokavējuma procentiem 497,40 euro par laiku no 2011.gada 7.jūlija līdz 2014.gada 22.septembrim,

- tiesas izdevumiem 317,57 euro.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai) saņemt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, likumiskos 8,15% no simta gadā no

neatmaksātās parāda pamatsummas 1 588,37 euro.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 0,91 euro (deviņdesmit viens cents).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā:

Saņēmējs Tiesu administrācija

Reģistrācijas Nr. 90001672316

Konta Nr. LV51TREL2190458019000

Saņēmēja iestāde Valsts kase

BIC kods TRELL22

Maksājuma mērķis ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā C28383914.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/ sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Izskaidrot sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, ka pēc sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecējuma valsts labā piedzīto

ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu apstiprinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas kancelejā Rīgā,

Daugavgrīvas ielā 58, 110.kabinetā, pretējā gadījumā spriedums šajā daļā tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Kurzemes rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2015.gada 27.marts.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Pujate