Court dismisses appeal against administrative fine for property maintenance violation due to insufficient evidence of compliance.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court rejected the plaintiff's appeal against an administrative fine imposed for failing to maintain her property. The plaintiff argued that the police inspector's report and photos were insufficient and that she had already cleaned the area, but she failed to submit corroborating evidence. The court found that the administrative body correctly evaluated the evidence under the Administrative Procedure Law and upheld the warning as a valid penalty.
Legislator-Regeste
KI-generiertAdministrative Procedure Law Art. 289.6; Art. 289.12 para. 2 pt. 1; Art. 289.13; Art. 289.18: An administrative penalty decision stands when the authority has properly evaluated the evidence proving the violation and no circumstances exist to revoke the decision.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas Nr. 129082614
Lietas arhīva Nr. 1-0139-15/15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2015.gada 19.oktobrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Dagnija Bērziņa 2015.gada 8.oktobrī Rīgā, Lomonosova ielā 10 rakstveida procesā izskatīja
administratīvā pārkāpuma lietu /pers. A/ (turpmāk - sūdzības iesniedzējs) sūdzībā par Saulkrastu novada domes Administratīvās komisijas (turpmāk
tekstā - iestāde) 2014.gada 10.jūnija lēmumu Nr.D63-73.
Aprakstošā daļa
2014.gada 21.maijā Saulkrastu pašvaldības policijas Patruļpolicijas nodaļas vecākais inspektors E.Ķesters sastādīja administratīvā pārkāpuma
protokolu EM Nr. 400718 /pers. A/ par to, ka /pers. A/ 2014.gada 14.martā /adrese/ nav nodrošinājusi nekustamā īpašuma teritorijas sakopšanu,
tādējādi nav neievērojusi Saulkrastu novada domes 2013.gada 28.augusta Saistošo noteikumu Nr. 14. 5.2. apakšpunktu.
Ar 2014.gada 10.jūnija Saulkrastu novada domes Administratīvās komisijas 2014.gada 10.jūnija lēmumu Nr. D63-73, pamatojoties uz Saulkrastu
novada domes 2013.gada 28.augusta Saistošo noteikumu Nr. 14. 5.2. apakšpunktu, /pers. A/ saukta pie administratīvās atbildības, sodīta ar
brīdinājumu.
Nepiekrītot iestādes lēmumam, /pers. A/ iesniedza sūdzību, kas Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemta 2014.gada 7.jūlijā. Ar tiesneses
2014.gada 29.jūlija lēmumu tika ierosināta tiesvedība un nolemts izskatīt lietu rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi.
Sūdzības iesniedzēja sūdzībā norāda, ka lēmumam nepiekrīt un pārsūdz to pilnā apmērā šādu apsvērumu dēļ.
Iesniedzēja norāda, ka viņa Saulkrastu novada pašvaldības policijas vecākā inspektora E.Ķestera lēmumu izpildīja: nozāģēja krūmus grāvī, nopļāva
zāli, sagrāba pagājušā gada lapas, savāca sadzīves atkritumus un salika tos maisos. Lēmums tika izpildīts noteiktajā laika. To var apliecināt blakus esošie
kaimiņi.
Iesniedzēja norāda, ka ar 2014.gada 21.maija vēstuli Nr. AL/170 tika izsaukta uz Saulkrastu novada domi paskaidrojumu sniegšanai lietā Nr. D-
63-64-EM400718, kur paskaidroja, ka viņai piederošā nekustamā īpašuma /adrese/ teritorija tika sakopta un iesniedzēja nepiekrīt administratīva
pārkāpuma protokola EM Nr.400718 sastādīšanai.
Iesniedzēja norāda, ka iestāde neiesniedza pietiekošus pierādījumus, kas apstiprinātu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. No pierādījumiem ir
administratīvā pārkāpuma protokols EM Nr. 400718 un Saulkrastu novada pašvaldības policijas vecākā inspektora E.Ķestera ziņojums. Uz iesniedzējas
lūgumu uzrādīt citus pierādījumus, tajā skaitā apskates protokolu ar fotofiksāciju pie Administratīva pārkāpuma protokola EM Nr. 400718, iesniedzējai
tika sniegta nepatiesa informācija, uzrādot 2014.gada 14.marta fotoattēlus, kas tika ņemti par pierādījumu administratīvās lietvedības uzsākšanai Nr. D-
63/AL-19.
Iesniedzēja norāda, ka viņas nekustamā īpašuma teritorija administratīva pārkāpuma protokola EM Nr. 400718 sastādīšanas brīdī netika apskatīta,
jo nebija sastādīts teritorijas apskates protokols un lietas apstākļi nav pietiekoši noskaidroti nelabvēlīga lēmuma pieņemšanai.
Iestāde nav ņēmusi vērā faktu, ka Saulkrastu pašvaldības policijas vecākais inspektors E.Ķesters, sastādot 2014.gada 21.maijā administratīvā
pārkāpuma protokolu EM Nr.400718, nav sastādījis apskates protokolu. Izvērtējot administratīvā pārkāpuma protokolu EM Nr.400718, iestādei nebija
iespējams pārliecināties par reāliem apstākļiem nekustama īpašuma /adrese/.
Saskaņa ar Latvijas APK 243.panta pirmo daļu, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un
noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros
izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar APL 103.pantu, 184.panta pirmās daļas 1. un 2. punktu, 184.panta otro daļu un 185.panta pirmo
daļu iesniedzēja lūdz tiesu atcelt Saulkrastu novada domes Administratīvās komisijas lēmumu Nr. D63-73.
2014.gada 22.jūlijā tiesā no iestādes saņemti rakstveida paskaidrojumi par /pers. A/ sūdzību.
Paskaidrojumos iestāde norāda, ka Saulkrastu novada pašvaldības policijas (turpmāk - Policija) vecākais inspektors E.Ķesters 2014.gada
14.martā pieņēma lēmumu Nr. D63/AL19 par administratīvās lietas uzsākšanu, pamatojoties uz /pers. C/ iesniegumu un Policijas inspektora E.Ķestera
2014.gada 14.martā sastādīto apskates protokolu.
Policijas vecākais inspektors E.Ķesters 2014.gada 17.martā /pers. A/ nosūtīja uzaicinājumu Nr. AL/20 “Par ierašanos policijā” uz deklarēto
dzīvesvietas adresi /adrese/.
/pers. A/ 2014.gada 2.aprīlī ieradās Policijā un sniedza paskaidrojumu, kurā solīja divu nedēļu laikā sakopt sev piederošo nekustamā īpašuma
teritoriju.
Policijas vecākais inspektors E.Ķesters, pamatojoties uz dienesta ziņojumu, 2014.gada 21.maijā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu EM
Nr.400718 (turpmāk - protokols) bez /pers. A/ klātbūtnes un 2014.gada 21.maijā /pers. A/ tika nosūtīts paziņojums Nr. AL/170 par protokola
sastādīšanu un lietas izskatīšanas laiku un vietu.
/pers. A/ 2014.gada 10.junija ierādās uz administratīvas lietas izskatīšanu Saulkrastu novada domē un paskaidroja, ka nekustamā īpašuma teritorija
ir sakopta.
Tika pieņemts Lēmums sodīt /pers. A/ ar brīdinājumu pamatojoties uz to, ka /pers. A/ ir pārkāpusi Saulkrastu novada domes 2013.gada
28.augusta saistošo noteikumu Nr.14 “Par nekustamo īpašumu uzturēšanu Saulkrastu novadā 5.2.apakšpunktu, un tas fiksēts 2014.gada 14.marta
apskates protokolā un 2014.gada 17.marta dienesta ziņojumā.
Pamatojoties uz Latvijas APK 289. 12 panta otrās daļas 1.punktu, iestāde lūdz tiesu Saulkrastu novada domes Administratīvās komisijas
2014.gada 10.jūnija lēmumu Nr. D63-73 atstāt negrozītu, savukārt /pers. A/ sūdzību noraidīt.
Motīvu daļa
Tiesa, iepazinusies ar sūdzību un Saulkrastu novada domes Administratīvās komisijas 2014.gada 10.jūnija lēmumu Nr. D63-73, pārbaudījusi lietas
materiālus, atzīst, ka sūdzība ir nepamatota un noraidāma.
Latvijas APK 288.panta pirmā daļa nosaka, ka augstākas iestādes pieņemtu lēmumu persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, kā arī
cietušais var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc deklarētās dzīvesvietas, juridiskā persona — pēc tās juridiskās adreses Latvijā. Ja personai nav
deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc administratīvā pārkāpuma
izdarīšanas vietas.
Latvijas APK 289.12 panta otrā daļa nosaka, ka rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no
šādiem spriedumiem:
1. atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;
2. atceļ lēmumu un izbeidz lietu;
3. atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;
4. groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.
Savukārt Latvijas APK 289. 13 panta trešā daļa nosaka, ka, ja tiesnesis izskatot sūdzību atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir
pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā
gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.
Vadoties no procesuālās ekonomijas un Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada
2.oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-378/2008 (sk. 22.punktu) norādījumiem, kurā Senāts, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām,
vairākkārt savos nolēmumos ir norādījis, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet, ka tiesas
pienākums ir argumentēt spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa
argumenti, bet viņiem nav pienākuma detalizēti atrunāt jebkuras iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt
argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Senāta 2004.gada 23.novembraspriedumu lietā Nr. SKA-216/2004
8.punktu; 2005.gada 22.novembra spriedumu lietā Nr. SKA-378/2005 12.punktu).
Savukārt Latvijas APK 272.pants noteic, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts
administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību
mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Tiesa konstatē, ka saskaņā ar Latvijas APK 285.pantu iestāde, izskatot sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbaudījusi
pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.
Saulkrastu novada domes 2013.gada 28.augusta saistošo noteikumu Nr.14 „Par nekustamo īpašumu uzturēšanu Saulkrastu novada
teritorijā” 5.2. apakšpunkts nosaka, ka nekustamā īpašuma īpašnieks ir atbildīgs par sava īpašuma uzturēšanu un sakopšanu.
Savukārt, noteikumu 8.2.apakšpunkts nosaka, ka nekustamā īpašuma teritorijas sakopšana nozīmē tīrības uzturēšanu, atbilstoši
vispārpieņemtām sanitārām normām, nepieļaujot, zaru, lapu vai atkritumu uzkrāšanos, kā arī savākto lapu, zaru un atkritumu izvešanu.
Lietā konstatēts, ka /pers. A/ ir nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, īpašniece.
Lietā nepastāv strīds, ka 2014.gada 14.martā /adrese/ nebija nodrošināta nekustamā īpašuma teritorijas sakopšana.
Lieta pastāv strīds par to, vai sūdzības iesniedzēja ir pamatoti saukta pie administratīvās atbildības par Saulkrastu novada domes 2013.gada
28.augusta saistošo noteikumu Nr. 14 apakšpunkta 5.2. neievērošanu.
Tiesa sūdzības iesniedzējas norādi, ka administratīvā pārkāpuma protokola EM Nr.400718 sastādīšanas brīdī papildus nav veikta
fotofiksācija, līdz ar to, nav pierādījumu pārkāpuma izdarīšanā vērtē kritiski, jo apskates protokols ir apskates protokols ir sastādīts 2014.gada
14.martā.
Pati iesniedzēja nav iesniegusi pierādījumus, kas apstiprinātu, ka viņa protokola sastādīšanas brīdī bija novērsusi sekas un sakopusi savu
īpašumu.
Tiesa vērš iesniedzējas uzmanību, ka 2014.gada 21.maijā administratīvā pārkāpuma protokols EM Nr.400718 ir sastādīts par to, ka
iesniedzēja 2014.gada 14.martā /adrese/ nav nodrošinājusi nekustamā īpašuma teritorijas sakopšanu, tādējādi nav ievērojusi Saulkrastu novada
domes 2013.gada 28.augusta Saistošo noteikumu Nr. 14. 5.2. apakšpunktu.
Tiesa atzīst, ka iestāde pilnīgi un vispusīgi izvērtējusi visus lietā esošos pierādījumus un izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu atbilstoši
Latvijas APK 272.panta prasībām. Ņemot vērā Latvijas APK 289. 13panta trešajā daļā noteikto, tiesa pilnībā pievienojas Saulkrastu novada
domes Administratīvās komisijas 2014.gada 10.jūnija lēmuma Nr.D63-73 motivācijai.
Atbilstoši Saulkrastu novada domes saistošo noteikumu Nr. 14 5.2.apakšpuktam, iesniedzējai izteikts brīdinājums.
Sūdzības iesniedzēja lietā nav iesniegusi pierādījumus par to, ka viņa savu nekustamo īpašumu būtu nodevusi lietošanā un pārvaldīšanā māju
apsaimniekotājam vai kādai citai fiziskai vai juridiskai personai. Līdz ar to tiesa atzīst, ka /pers. A/ ir pamatoti saukta pie administratīvās atbildības
un sodīta par izdarīto pārkāpumu.
Tiesa, izskatot /pers. A/ sūdzību un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, nekonstatē Latvijas APK 289. 12 panta pirmajā daļā
norādītos apstākļus, kas būtu par pamatu iestādes Lēmuma atcelšanai.
Tiesa atzīst, ka iestāde pareizi izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus un pamatoti piemērojusi soda veidu – brīdinājumu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka ar visiem lietā esošajiem materiāliem ir pierādīts, ka /pers. A/ 2014.gada 14.martā /adrese/,
kadastra numurs /numurs A/, nav nodrošinājusi nekustamā īpašuma teritorijas sakopšanu, tādējādi nav neievērojusi Saulkrastu novada domes
2013.gada 28.augusta Saistošo noteikumu Nr. 14. 5.2. apakšpunktu. Tādējādi, protokols EM Nr.400718 ir sastādīts likumīgi un pamatoti.
Pieņemot sūdzību par lēmuma atcelšanu, ierosinot un izskatot lietu pēc būtības, ir ievērotas iesniedzējas Satversmes 92. pantā garantētās
tiesības uz savu tiesību un likumisko interešu aizstāvību taisnīgā tiesā.
Netiek pārkāpta arī iesniedzējas nevainības prezumpcija, jo, tiesas ieskatā, sūdzības iesniedzēja vaina administratīvā pārkāpuma
izdarīšanā ir pierādīta, bet sūdzība un tajā minētie apgalvojumi nav pamatoti.
Līdz ar to /pers. A/ sūdzība par Saulkrastu novada domes Administratīvās komisijas 2014.gada 10.jūnija lēmumu Nr.D63-73 ir noraidāma.
Rezolutīvā daļa
Vadoties no minētā un pamatojoties uz LAPK 289.6 pantu, 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13 pantu, 289.18 pantu, tiesa
nosprieda
atstāt negrozītu Saulkrastu novada domes Administratīvās komisijas 2014.gada 10.jūnija lēmumu Nr.D63-73 un /pers. A/ sūdzību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma
paziņošanas dienas, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Spriedums pieejams tiesas kancelejā no 2015.gada 19.oktobra.
Tiesnese: (personiskais paraksts) D.Bērziņa