Legislator Rechtsprechung & Gesetzgebung
01943000100425.1 / 1A/25/1021 ECLI:LV:RPT:2025:01943000100425.1.3.S KI-generiert

Court dismisses appeal against administrative fine for illegal disposal of hazardous medical waste.

Geschäftsnummer 01943000100425.1 / 1A/25/1021
Gericht / Behörde
Rechtsordnung Lettland (LV)
Entscheiddatum
Ausgang Abgewiesen (Dismissed)

Legislator-Zusammenfassung

KI-generiert

The court upheld the State Environmental Service's decision to impose a €2,380 fine on the defendant for illegally dumping hazardous medical waste. The defendant argued that the fine was excessive and that they could not find a licensed waste disposal contractor, but the court found no evidence of insolvency or inability to pay. Consequently, the court ruled that the penalty was proportionate to the violation and necessary to maintain public order.

Legislator-Regeste

KI-generiert

Administratīvās atbildības likums; Atkritumu apsaimniekošanas likums: The court must assess the proportionality of an administrative fine by weighing the nature of the violation against the defendant's financial capacity, rejecting reductions when the penalty serves the statutory goal of deterrence and justice.

Schlagwörter

KI-generiert
administrative fine proportionality hazardous waste disposal insolvency defense public order protection medical waste regulations administrative liability deterrence purpose mangelhafte medizinische Sachverhaltsabklärung

Zitierte Gesetzesbestimmungen

KI-generiert
Administratīvās atbildības likums 224.-228.pants
Atkritumu apsaimniekošanas likums 4.pants
Atkritumu apsaimniekošanas likums 15.pants
Atkritumu apsaimniekošanas likums 17.pants
Atkritumu apsaimniekošanas likums 43.pants
Atkritumu apsaimniekošanas likums 13.pants

Zitierte Rechtsprechung

KI-generiert
Van de Hurk v The Netherlands (1994)
KI-generiert

Fragen Sie sich, wie dieser Entscheid auf Ihren Fall anwendbar ist?

Prüfen Sie diesen Entscheid zusammen mit Bundesrecht, kantonalen Erlassen, Kommentaren und Folgeentscheiden in Legislator AI.

Fall in Legislator öffnen →

Volltext

Administratīvā pārkāpuma lieta Nr.01943000100425

Lietvedības Nr.1A/25/1021/26

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2025.gada 30.septembrī

Rīgas pilsētas tiesa šādā sastāvā: tiesnese K.Kraveca,

Rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu /Nosaukums A/ (turpmāk – /Nosaukums A/) sūdzību

par Valsts vides dienesta ģenerāldirektora /Persona A/ 2025.gada 17.marta lēmumu Nr.0194300100425-4.

Aprakstošā daļa

[1] 2025.gada 10.janvārī Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvaldes Atkritumu kontroles daļa

Galvenais inspektors /Persona D/ uz iesnieguma pamata pieņēma lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa

uzsākšanu Nr.0194300100425-1 par to, ka 2025.gada 7.janvārī konstatēts, ka /Nosaukums A/ patvaļīgi atveda un

izkrāva valdījumā esošos medicīnas atkritumus, kuri ir bīstami un infekciozi, tam neparedzētā vietā – pie /Adrese /

blakus brauktuvei, tādejādi neievērojot Atkritumu apsaimniekošanas likuma 4.panta pirmo daļu, otrās daļas 1.,

4.punkta un 15.panta pirmās daļas prasības.

Papildus konstatēts, ka /Nosaukums A/ valdījumā esošos medicīnas atkritumus (atkritumu klase 180103 –

atkritumi, kuru savākšanai un uzglabāšanai ir noteiktas īpašas prasības, lai novērstu infekciju izplatīšanos) nav

nogādājis atkritumus apsaimniekotājam, kuram ir spēkā esoša atbilstoša atkritumu apsaimniekošanas atļauja,

tādejādi neievēroti Atkritumu apsaimniekošanas likuma 17.panta pirmās daļas 3.punkta noteikumi, par ko atbildība

paredzēta minētā likuma 43panta otrajā daļā.

Vienlaicīgi ar lēmumu par pie atbildības saucamo personu atzīta /Nosaukums A/.

[2] Ar Valsts vides dienesta Juridiskā departamenta Administratīvo pārkāpumu izskatīšanas daļas vadītājas

/Persona C/ (turpmāk – Amatpersona) 2025.gada 7.februāra lēmumu Nr.01943000100425-3 (turpmāk –

Amatpersonas lēmums) /Nosaukums A/ piemērots administratīvais sods – naudas sods 476 naudas soda vienību

apmērā, kas atbilst 2380 EUR.

[3] Par Amatpersonas lēmumu /Nosaukums A/ (turpmāk – Iesniedzēja) iesniedza sūdzību augstākai

amatpersonai.

[4] Ar Valsts vides dienesta ģenerāldirektora /Persona A/ (turpmāk – Iestāde) 2025.gada 17.marta lēmumu

Nr.0194300100425-4 (turpmāk – Iestādes lēmums) amatpersonas lēmums atstāts negrozīts, bet /Nosaukums A/

sūdzība noraidīta.

Iestādes lēmums pamatots sekojoši:

[4.1] Iestāde secina, ka Iesniedzēja 2025.gada 7.janvārī, /Adrese / pusē izkrāvusi medicīnas atkritumus

(atkritumu klases kods 180101, 180103 un 180104) 0,84 tonnu apmērā, tādejādi pārkāpjot Atkritumu

apsaimniekošanas likuma 15.panta pirmo daļu.

Iesniedzēja tās valdījumā esošos atkritumus atvedusi uz /Nosaukums/, jo Iesniedzēja nav spējusi sarunāt

atbilstošu atkritumu apsaimniekotāju, kas savāktu minētos atkritumus.

[4.2] Lietā nav pierādījumu Iesniedzējas apgalvojumam, ka Iesniedzēja atkritumus, tai skaitā, bīstamos

atkritumus, būtu nodevusi /Nosaukums E/ vai pārkrāvusi tieši /Nosaukums E/ transportā. Lietas materiālos ir

pierādījumi tam, ka atkritumi tika izkrauti uz ielas pie žoga. Turklāt Iesniedzēja bīstamos atkritumus izkrāvusi

neatļautā vietā, kuru savākšanai un uzglabāšanai ir noteiktas īpašas prasības, lai novērstu un aizkavētu infekcijas

izplatīšanos (atkritumi ar klases kodu 180103).

Iesniedzēja kļūdaini uzskata, ka ar atkritumu apsaimniekošanas atļaujas noteikto paredzētas vietas statusu

var aizvietot ar aizbildinājumu, ka transportlīdzekļa vadītājs pieskatīs atvestos atkritumus. Turklāt Iesniedzējas

transportlīdzekļa vadītājam /Persona B/ policijas amatpersonas paskaidroja, ka viņš nedrīkst turpināt atkritumu

izkraušanu, pēc kā vīrietis devās prom. Līdz ar to secināms, ka Iesniedzējas darbinieks nav visu laiku uzraudzījis

pretlikumīgi izkrautos atkritumus.

Iesniedzējas apgalvojumi liecina par tās klaji nihilistisko attieksmi pret vides aizsardzības prasībām un

vēlmi izvairīties no administratīvās atbildības, bet nevis norādīt patiesus faktus.

[4.3] Nosakot administratīvā pārkāpuma soda apmēru, Iestāde ņēmusi vērā, ka Iesniedzēja atveda un izkrāva

infekciozos atkritumus pie /Nosaukums/ žoga, kur atkritumiem varēja brīvi piekļūt jebkurai persona, tādejādi radot

tūlītēju apdraudējumu videi, cilvēku dzīvībai un veselībai. Turklāt, veicot kraušanas darbības uz ielas, varēja notikt

maisu plīšana un līdz ar to infekciozo atkritumu izbiršana uz ielas, kas norāda uz Iesniedzējas bezatbildīgo rīcību.

Pārkāpums uzskatāms par būtisku pārkāpumu vides jomā.

Iesniedzējai bija zināms par prasību nodrošināt visa veida atkritumu izvešanu no Atļaujas teritorijas un to

nodošanu atbilstošam atkritumu apsaimniekotājam, bet pēc nesekmīgas sazināšanās ar citiem atkritumu

apsaimniekotājiem tik un tā veica atkritumu izkraušanu uz ielas.

[4.4] Iestāde nav konstatējusi Iesniedzējas atbildību mīkstinošus vai pastiprinošus apstākļus.

Iesniedzējas reputāciju negatīvi raksturo apstāklis, ka Iestāde ir vairākkārtīgi sodījusi Iesniedzēju par

administratīviem pārkāpumiem vides jomā (2023.gada 15.maija lēmums Nr.01943000102723-4, 2023.gada

17.maija lēmums Nr.01943000102623-4, 2023.gada 23.oktobra lēmums Nr.01943000113123-4, 2023.gada

23.oktobra lēmums Nr.01943000113223- 4).

Lietā nav ziņu par Iesniedzējas slikto mantisko stāvokli. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju pret

Iesniedzēju nav uzsākts maksātnespējas vai likvidācijas process, Iesniedzējas reģistrētais un apmaksātais

pamatkapitāls ir 397 845 euro.

[5] Par Iestādes lēmumu Iesniedzēja iesniedza sūdzību tiesā, kurā, pamatojoties uz Atkritumu

apsaimniekošanas likuma 43. panta otro daļu, Administratīvās atbildības likuma (turpmāk – AAL) 20.panta otro

daļu, 183.-187.pantu, 227.panta pirmās daļas 4.punktu, lūdz tiesu grozīt Iesniedzējai piemēroto soda mēru.

Sūdzība pamatota ar šādiem apstākļiem:

[5.1] Iesniedzēja norāda, ka lietā nav ziņu par videi un /Nosaukums / nodarītiem zaudējumiem. Uzskata, ka

sods Iesniedzējai noteikts, neņemot vērā notikušā pārkāpuma iemeslus, reālo notikuma gaitu un Iesniedzējas

finansiālo stāvokli.

[5.2] Iesniedzēja pārstrādā medicīnas atkritumus saskaņā ar B kategorijas atļauju piesārņojošai darbībai

Nr.RI11IB0128, /Adrese C/ (turpmāk – Atļauja).

2024.gada 5.decembrī Iestāde pieņēmusi prettiesisku lēmumu par Iesniedzējas iekārtas apturēšanu sakarā ar

to, ka Iesniedzējas darbība esot radījusi tiešu apdraudējumu cilvēku veselībai un videi.

Lai gan Iesniedzējas darbība neatkarīgu, tehnisku iemeslu dēļ formāli pārkāpa Atļaujas nosacījumus, tā

nekad nav radījusi tiešu apdraudējumu cilvēku veselībai vai videi. Ja tāds fakts tiešām būtu noticis, būtu

saskatāmas noziedzīgu nodarījumu pazīmes.

[5.3] Ar Iestādes 2024.gada 20.decembra lēmumu Nr.7.3/CS/2182/2024 tika atteikts atjaunot iekārtas, kas

darbojas, pamatojoties uz Iesniedzējai izdoto atļauju B kategorijas piesārņojošai darbībai Nr.RI11IB0128, /Adrese

C/ (turpmāk – Objekts), darbību.

Iestādes prettiesiskie lēmumi par iekārtas apturēšanu Objektā un atteikums atjaunot tās darbību, lai gan bija

pilnīgi skaidrs, ka Objektā vairs nav nekādu medicīnas atkritumu, radīja pārpratumus ar atkritumu pieņemšanu

Objektā no /Nosaukums/ un 2025.gada 7.janvāra mēģinājumu tos atgriezt /Nosaukums/, t.i., bija tiešs iemesls

atkritumu nogādāšanai atpakaļ uz /Nosaukums/.

[5.4] Neapstrīd, ka Iesniedzējas rīcība formāli neatbilda normatīvajam regulējumam, taču arī pašā Iestādes

lēmumā atzīts, ka 2025.gada 7.janvārī, maisi ar atkritumiem , blakus /Nosaukums/ atradās neilgu laiku, tas ir, no

plkst.10.02 līdz plkst.12.46.

Ņemot vērā, ka visu notikumu uzraudzīja gan /Nosaukums/ darbinieki, Jūrmalas pašvaldības policija un

Iesniedzēja autovadītājs, nekāds apdraudējums cilvēku veselībai vai videi nemaz nevarēja tikt un netika radīts, tādēļ

pārkāpums nav uzskatāms par būtisku pārkāpumu vides jomā. Uzskata, ka minētie apstākļi atbilstoši AAL 20.panta

otrai daļai atzīstami par atbildību mīkstinošiem.

Pretēji Iestādes lēmumā norādītajam, bīstamie atkritumi netika izkrauti uz ielas. Lietā nav nekādu datu par

to, ka medicīnas atkritumu pārvadāšanai tiek izmantoti lietoti maisi, kuri, veicot kraušanas darbus, var saplīst. Kā

arī lietā nav nekādu ziņu par to, ka atkritumi ir bijuši infekciozi.

/Nosaukums/ nav infekcijas nodaļas, tādēļ atkritumi nekādā ziņā nevarēja radīt infekcijas izplatīšanās

apdraudējumu.

Pie tam, lai pierādītu apdraudējuma esamību un hipotētisko kaitējumu nodarīšanu videi vai slimnīcai,

Iestādei būtu bijis jāpierāda tādus faktus ar objektīviem pierādījumiem (konkrēto atkritumu apskates akti, analīzes,

attiecīgo dienestu atzinumi, utt.). Šādu, objektīvu, pierādījumu trūkums apstiprina Iesniedzējas norādi, ka nevienam

nekāds kaitējums netika nodarīts.

[5.5] Iestādes norāde uz Iesniedzējas pamatkapitāla apmēru, kura dēļ Iesniedzējas rīcībā ir jābūt vērtībām

apmaksātā pamatkapitāla vērtībā ir absurds, jo apmaksātajam pamatkapitālam nav nekāda sakara ar jebkuras

sabiedrības, tajā skaitā arī ar Iesniedzējas finansiālo stāvokli konkrētā brīdī.

Ņemot vērā, ka Iesniedzējai faktiski ir apturēta saimnieciskā darbība, Iesniedzējai nav nekādu ieņēmumu.

Iesniedzējai jāturpina segt izmaksas, tajā skaitā, darba algas un sociālie maksājumi par darbiniekiem, kas nenorāda

uz Iesniedzējas labo mantisko stāvokli.

Iesniedzēja uzskata, ka taipiemērotais sods 2380 EUR apmērā ir acīmredzami nesamērīgs.

[6] Ar Rīgas pilsētas tiesas 2025.gada 4.aprīļa lēmumu lietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā

2025.gada 30.septembrī, nosakot nolēmuma pieejamības datumu 2025.gada 30.septembris, vienlaicīgi nosakot

termiņu papildus paskaidrojumu iesniegšanai un pienākumu Iestādei sniegt atsauksmi līdz 2025.gada

16.septembrim, par ko lietas dalībniekiem paziņots 2025.gada 4.aprīlī.

[7] 2025.gada 16.septembrī tiesā saņemti Iestādes paskaidrojumi, kuros norādīts, ka 2025.gada 13.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa izskatīja Iesniedzējas sūdzību par pagaidu noregulējumu un to noraidīja, kas nozīmē, ka

Iesniedzējas uzsāktais strīds par iekārtas darbības atjaunošanu neatjaunoja pat uz laiku iekārtas darbību un attiecīgi

Iesniedzēja nebija un joprojām nav tiesīga nodarboties ar atkritumu apsaimniekošanu Atļaujas ievaros. Pie tam

Atļauja nekad nav atļāvusi Iesniedzējai vest medicīnas atkritumus atpakaļ savam klientam un atstāt tos pie

slimnīcas vārtiem.

Iesniedzēja nav norādījusi nevienu citu jaunu apstākli vai pierādījumu, kā dēļ Iestādes lēmums būtu

atceļams. Iesniedzēja burtiski pārkopējusi sūdzību, kas tika iesniegta par Amatpersonas lēmumu.

Iestāde uzskata, ka Iesniedzējas sūdzība ir nepamatota un noraidāma, bet Iestādes lēmums ir atstājams

negrozīts.

Motīvu daļa

[8] Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka Iestādes lēmums ir atstājams

negrozīts, bet Iesniedzējas sūdzība ir noraidāma.

[9] Administratīvās atbildības likuma (turpmāk – AAL) 5.pants noteic, ka administratīvais pārkāpums ir

personas prettiesiska, vainojama rīcība (darbība vai bezdarbība), par kuru likumā vai pašvaldību saistošajos

noteikumos paredzēta administratīvā atbildība.

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma (turpmāk – AAL) 48.pantu, administratīvā pārkāpuma procesā

tiesa (tiesnesis) kontrolē administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto nolēmumu tiesiskumu un

pamatotību. Savukārt AAL 94.pants noteic, ka amatpersona, augstāka amatpersona un tiesa pierādījumus novērtē

pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem administratīvā

pārkāpuma lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Saskaņā ar AAL 178.pantu, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana tiesā notiek sūdzībā vai protestā

izteikto prasību apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt, izņemot gadījumus, kad tiesai rodas šaubas par tās

personas vainu, kura saucama pie atbildības, vai par atbildību pastiprinošiem apstākļiem.

[10] Tiesa secina, ka Iesniedzēja ir sodīta par to, kā to, ka 2025.gada 7.janvārī /Adrese / ielas pusē izkrāva

medicīnas atkritumus (atkritumu klases kods 180101, 180103 un 180104) 0,84 tonnu apmērā, tādejādi pārkāpjot

Atkritumu apsaimniekošanas likuma 17.panta pirmās daļas 3.punktu, par ko atbildība paredzēta Atkritumu

apsaimniekošanas likuma 43.panta pirmajā daļā.

No sūdzības satura saprotams, ka Iesniedzēja pārsūdz Lēmumu daļā par noteiktā soda apmēru un lietas

faktiskajiem apstākļiem. Iesniedzēja nepiekrīt uzliktam sodam, ka arī lēmums pieņemts, neņemot vērā notikušā

pārkāpuma iemesls, reālo notikuma gaitu un /Nosaukums A/ finansiālo stāvokli.

[10] Izvērtējot konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, lietā esošos pierādījumus to savstarpējā

kopsakarā, tiesa secina, ka ar tiem kopumā ir pierādīts, ka Iesniedzēja veicot sprieduma [7] punktā norādītās

darbības, neievēroja Atkritumu apsaimniekošanas likuma 17.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktās prasības, par ko

atbildība ir paredzēta Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43.panta otrajā daļā.

Tiesa, pārbaudījusi Iestādes lēmuma motivāciju, atzīst, ka tā ir pareiza un pilnībā pietiekama.

Iestādes pieņemts likumīgi un pamatoti. Lēmums atbilst AAL noteikumiem, izdots ievērojot procesuālos un

formālos priekšnoteikumus un materiālo tiesību normas, tādēļ tiesai nav pamata to atcelt.

Tiesa atzīst, ka Iestādes lēmumā pilnīgi un vispusīgi izvērtēti visi lietā esošie pierādījumi, izskatot

administratīvā pārkāpuma lietu atbilstoši Administratīvās atbildības likuma prasībām.

Tiesa secina, ka sūdzības Iesniedzēja nav norādījusi tādus argumentus un faktus, kuri nebūtu vērtēti Iestādes

lēmumā.

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi Iestādes lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzības

Iesniedzējas sūdzībā ietvertiem argumentiem, tiesa atzīst, ka Iestādes lēmumā konstatētie faktiskie un tiesiskie

apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi.

[11] Tiesa pievienojas Iestādes lēmumā norādītajam, ka Administratīvās atbildības likuma 5.panta pirmā

daļa noteic, ka administratīvais pārkāpums ir personas prettiesiska, vainojama rīcība (darbība vai bezdarbība), par

kuru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos paredzēta administratīvā atbildība. Tiesību zinātnē pastāv

viennozīmīga izpratne, ka prettiesiska rīcība ir tāda rīcība, kas pārkāpj tiesību normās noteikto (skat. Administratīvo

pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 103.lpp.).

Ņemot vērā minēto administratīvās lietas ievaros nav jāvērtē Iesniedzējas darbības motīvus un patieso nodomu.

[12] Par Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43.panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu juridiskajai

personai piemēro naudas sodu no 50 līdz 560 naudas soda vienībām. Iesniedzējam ar amatpersonas lēmumu

iemērots administratīvais sods - 470 naudas soda vienības., kas atbilst 2380 EUR.

Tiesa secina, ka VVD amatpersona, pieņemot lēmumu par soda piemērošanu, ka arī augstāka amatpersona,

izskatot Iesniedzējas sūdzību, ir izvērtējusi visus lietas apstākļus un lietas materiālos esošos pierādījumus, izdarītā

pārkāpuma raksturu un būtību un noteikusi Iesniedzējam piemērojamo administratīvo sodu atbilstoši AAL 13., 16.,

17., 19.panta nosacījumiei. Turklāt labums, ko sabiedrība iegūs ar ierobežojumu, kas izriet no minētā

administratīvā soda piemērošanas Iesniedzējai, ir lielāks nekā iesniedzējas tiesību vai tiesisko interešu aizskārums.

[12.1] Atkritumu apsaimniekošanas likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka atkritumu apsaimniekošanu veic

tā, lai neapdraudētu cilvēku dzīvību un veselību. Tas nozīmē, ka nav pieļaujamas pat tādas darbības, kas rada

apdraudējumu.

Tiesa pievienojas Iestādes lēmumā norādītajam, ka Iesniedzējq kļūdaini uzskata, ka būtu jāsagaida

negatīvas sekas, lai varētu konstatēt atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumu. Saskaņā ar Atkritumu

apsaimniekošanas likuma 17.panta pirmās daļas 3.punktu bīstamo atkritumu valdītājs slēdz līgumu ar attiecīgo

atkritumu apsaimniekotāju par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. Normatīvie akti neparedz izņēmumu, ka

Iesniedzēja varētu vest atpakaļ saviem bijušajiem klientiem atkritumus ar paļāvību, ka bijušais klients vai kāda cita

persona ātri noorganizēs atvesto atkritumu nodošanu atkritumu apsaimniekotājam. Šāda rīcība nevar būtu

vērtējama ka atbildību mīkstinošs apstāklis.

Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 4.panta otrās daļas pirmo un ceturto punktu atkritumu

apsaimniekošana nedrīkst negatīvi ietekmēt vidi, tai skaitā radīt apdraudējumu ūdeņiem, gaisam, augsnei, kā arī

augiem un dzīvniekiem, kā arī piegružot vidi. Tā kā lietā ir pierādīts, ka Iesniedzējs ir apglabājis medicīnas

atkritumus, tai skaitā bīstamos medicīnas atkritumus, Jūrmalas valstspilsētas teritorijā, Iesniedzēja ar savām

darbībām ir apdraudējusi un negatīvi ietekmējusi vidi.

Medicīniskie atkritumi, īpaši no veselības aprūpes iestādēm, var saturēt patogēnus (baktērijas, vīrusus,

sēnītes utt.), kas var izraisīt infekcijas slimību uzliesmojumus. Ja medicīniskie atkritumi tiek nepareizi iznīcināti,

šie patogēni var izplatīties sabiedrībā, izraisot veselības krīzes, īpaši neaizsargātās iedzīvotāju grupās, piemēram,

bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem, kuriem ir novājināta imūnsistēmas. Attiecīgi palielinoties iespējai,

ka sabiedrībā izplatās dažāda veida slimības dēļ neatbilstoši apsaimniekotiem medicīnas atkritumiem, var

palielināties ar veselības aprūpi saistītie izdevumi valstī.

[12.2] Tiesa pievienojas Iestādes lēmumā norādītajam, ka apstāklis, ka /Nosaukums/ nav izdalīta speciāla

infekcijas slimību nodaļa, nenozīmē, ka radītie medicīnas atkritumi nav bīstami apkārtējai videi un sabiedrībai.

Medicīnas atkritumi no slimnīcām ir atzīstami par bīstamiem. Slimnīcas bieži iznīcina neizmantotos vai beigušos

derīguma termiņu medikamentus, tostarp antibiotikas, ķīmijterapijas zāles un injicējamās šķīdumus, kas var saturēt

kaitīgus patogēnus vai veicināt antibiotiku rezistences rašanos, ja tos nepareizi pārvalda. Piesārņotas adatas, šļirces

un ampulas, kā arī beigušies vai neizmantoti medikamenti tieši apdraud infekciju izplatīšanos, ja tie netiek

atbilstoši apsaimniekoti saskaņā ar stingrām drošības normām. Turklāt nepareiza medicīnisko atkritumu apstrāde

vai iznīcināšana var novest pie vides piesārņojuma, kas rada potenciālus riskus gan sabiedrības veselībai, gan videi.

Tas vien, ka izskatāmajā gadījumā Iesniedzēja prettiesisko darbību rezultātā necieta vide, cilvēka veselība vai

dzīvība, ir laimīga sagadīšanās, bet nevis likumsakarība. Izvērtējot lietas faktiskos apstākļus, tiesa piekrīt Iestādes

vērtējumam, ka Iesniedzēja izdarītā pārkāpuma raksturs liecina, tas ir izdarīts sevišķi bīstamā veidā.

[12.3] Izvērtējot liets materiālus tiesa secina, ka Iestāde pamatoti izvērtēja /Nosaukums A/ reputāciju, tas ir

apstākli, ka /Nosaukums A/ vairākkārt administratīvi spdīta par pārkāpumiem vides jomā (VVD 2023.gada

15.maija lēmums Nr.01943000102723-4, VVD 2023.gada 17.maija lēmums Nr.01943000102623-4, VVD

2023.gada 23.oktobra lēmums Nr.01943000113123-4, VVD 2023.gada 23.oktobra lēmums Nr.01943000113223-4).

Pie soda piemērošanas tika ņemts pārkāpuma raksturs, tas ir, ka /Nosaukums A/ nenogādāja un nenodeva

bīstamos atkritumus ievērojamā apjomā – 0,840 tonnas – atkritumu apsaimniekotājam apsaimniekošanai, atvedot

un izvietojot tos pie /Nosaukums / žoga tam neparedzētā vietā, kur atkritumiem varēja brīvi piekļūt jebkura

persona, tādejādi radot apdraudējumu videi, cilvēku dzīvībai un veselībai. Tiesa secina, ka pārkāpums pamatoti

uzskatāms par būtisku pārkāpumu vides jomā.

No lietas materiāliem izriet, ka /Nosaukums A/ ilgstoši nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu un tai

vajadzēja zināt normatīvo regulējumu un par prasību nodrošināt visa veida atkritumu izvešanu no /Adrese A/ un to

nodošanu atbilstošam atkritumu apsaimniekotajam. Vērtējot Iesniedzējas argumentus, kas veicināja pārkāpuma

izdarīšanu, tiesa secina, ka tie nevar attaisnot bīstamo atkritumu izkraušanai uz ielas pie /Nosaukums / žoga.

Vērtējot /Nosaukums A/ mantisko stāvokli, tiesa konstatē, ka lietā nav ziņu par sabiedrības sliktu mantisko

stāvokli un saskaņā ar publiski pieejamo informāciju pret /Nosaukums A/ nav uzsākts maksātnespējas vai

likvidācijas process. Tiesa secina, ka lietā nav iesniegti pierādījumi, ka /Nosaukums A/ nav iespējams samaksāt

piemēroto naudas sodu.

[12.4] Ņemot vērā Iesniedzējas izdarītā pārkāpuma raksturu un izdarīšanas apstākļus, to ka Iesniedzēja

nebija ievērojusi normatīvajos aktos noteiktās prasības un atkritumu bīstamību, izvērtējot Iesniedzējas reputāciju un

mantisko stāvokli, tiesa secina, ka Iesniedzējai piemērotais administratīvais naudas sods - 470 naudas soda

vienības, kas atbilst 2380 EUR, ir samērīgs un atbilstošs tiesiska mērķa sasniegšanai, proti, AAL 13.pantā

noteiktajam administratīvā soda mērķim aizsargāt sabiedrisko kārtību, atjaunot taisnīgumu, sodīt administratīvo

pārkāpumu izdarījušo personu par izdarīto pārkāpumu, kā arī atturēt administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu

un citas personas no turpmākas administratīvo pārkāpumu izdarīšanas.

[12.5] Tiesa nesaskata likumīgu pamatu samazināt Iesniedzējai piemēroto sodu. Tiesa uzskata, ka

Iesniedzējas lūguma apmierināšana pie konkrētās lietas esošiem apstākļiem būtu pretrunā ar AAL 13.panta

uzstādījumu, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, atjaunotu taisnīgumu, sodītu par izdarīto pārkāpumu, kā arī atturētu

administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu un citas personas no turpmākas administratīvo pārkāpumu

izdarīšanas.

Ievērojot spriedumā konstatētos apstākļus kopsakarā ar lietas materiālos esošajiem pierādījumiem, tiesa

nesaskata pamatu atcelt Iestādes lēmumu vai samazināt piemēroto sodu.

[13] Kā vairākkārt atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību

aizsardzības konvencijas 6. panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība

detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (skat., piemēram, 61. punktu 1994. gada 19. aprīļa spriedumā „Van de

Hurk v The Netherlands” (iesnieguma Nr. 6034/90)). Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav

pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts

izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (skat. Eiropas Cilvēktiesību tiesas

komisijas 1986. gada 13. oktobra lēmumu).

Ievērojot minēto, tiesa atsevišķi izvērtēja tikai tos argumentus, kuri, tiesas ieskatā, ir nozīmīgi no tiesību

viedokļa un kas var ietekmēt tiesas spriedumu pēc būtības.

[14] Pamatojoties uz norādītajiem apsvērumiem, tiesa atzīst, ka pārsūdzētais Iestādes lēmums

administratīvā pārkāpuma lietā ir pamatots un tiesisks, tādējādi atstājams negrozīts, bet Iesniedzēja sūdzība nav

pamatota un ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 224.-228.pantu tiesa,

nosprieda

Atstāt negrozītu Valsts vides dienesta ģenerāldirektora /Persona A/ 2025.gada 17.marta lēmumu

Nr.0194300100425-4, bet /Nosaukums A/sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā.

Tiesnese K.Kraveca