Court orders father to pay child support based on mother's specific claim amounts under Civil Law.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court dismissed the respondent's failure to file a written explanation and ordered the plaintiff's child support claim to be granted. Although the respondent did not contest the claim, the court strictly adhered to the principle that judgments must be based on the specific subject matter and grounds requested by the plaintiff. Consequently, the court awarded the exact amounts claimed by the mother for the child's maintenance until age 18.
Legislator-Regeste
KI-generiertCivilprocesa likuma 192.pants; Civilprocesa likuma 193.pants; The court must base its judgment strictly on the subject matter and grounds requested by the plaintiff, and cannot award relief beyond the scope of the claim.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Civillieta Nr. C 26158815
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rēzeknē, 2016.gada 7.janvārī
Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis A.Jonikāns,
izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, maza apmēra prasībā pret /pers. C/, personas kods /personas
kods/, par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam.
Aprakstošā daļa
2015.gada 22.septembrī Rēzeknes tiesā prasības pieteikumu pret /pers. C/ (turpmāk arī – atbildētājs) par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam
iesniegusi /pers. B/ (turpmāk arī – prasītāja) norādot, ka laulības laikā – 2008.gada 30.septembrī, dzimis pušu dēls /pers. D/, personas kods /personas
kods/, kurš dzīvo kopā ar prasītāju un atrodas viņas apgādībā. Prasītāja vēlas piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus bērna uzturam, jo atbildētājs materiālo
palīdzību bērnam sniedz neregulāri un nepietiekošā apmērā. Prasītāja uzskata, ka nepastāvot pušu kopdzīvei, bērna dzīves apstākļi un uztura kvalitāte
nedrīkst pasliktināties. Prasītāja algotu darbu nestrādā, līdz ar to nespēj viena apgādāt dēlu ar visu nepieciešamo. Atbildētājs algotu darbu nestrādā, taču
tas nevar būt par šķērsli sniegt dēlam uzturlīdzekļus. Pamatojoties uz Civillikuma 177.pantu, 179.panta pirmo, otro un piekto daļu prasītāja lūdz piedzīt
no atbildētāja, par labu viņai, uzturlīdzekļus dēla /pers. D/, personas kods /personas kods/, uzturam 80 euro apmērā ik mēnesi līdz 7 gadu vecuma
sasniegšanai un no 7 gadu vecuma sasniegšanas – 96 euro apmērā ik mēnesi, sākot ar prasības pieteikuma iesniegšanas dienu tiesā un līdz bērns pats
spēs sevi uzturēt.
Tiesas dokumenti pusēm piegādāti Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā. Tādējādi, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1pantam,
pusēm ir paziņots par procesuālās darbības laiku un vietu, par viņiem nosūtīto dokumentu saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti (lietas 13.-33.lapa).
Civillieta, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25pantam, nerīkojot tiesas sēdi, nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā, jo ne prasītāja, ne
atbildētājs lietas iztiesāšanu tiesas sēdē nelūdza, tiesa lietu iztiesāt mutvārdu procesā par nepieciešamu neuzskata.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22panta pirmajai daļai, pusēm izskaidrotas to civilprocesuālās tiesības, puses informētas par tiesas, kas
izskatīs lietu, sastāvu, pusēm izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Noraidījumi tiesnesim nav pieteikti.
Pusēm savlaicīgi, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25panta pirmajai daļai, 56.1panta pirmās daļas 3.punktam, paziņots datums –
2016.gada 7.janvāris, kad sprieduma norakstu var saņemt tiesas kancelejā. Šis datums ir pilna sprieduma sastādīšanas datums (lietas 16., 30., 31.,
33.lapa).
Atbildētājs – /pers. C/, rakstveida paskaidrojumu par prasības pieteikumu nav iesniedzis, iebildumus pret prasību nav cēlis. Saskaņā ar
Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība apmierināma un no atbildētāja piedzenami uzturlīdzekļi
bērna uzturēšanai.
Tiesa noskaidroja, ka 2008.gada 14.februārī Rēzeknes pilsētas dzimtsarakstu nodaļā /pers. C/, personas kods /personas kods/, un /pers.
B/, personas kods /personas kods/, noslēguši laulību, par ko laulību reģistrācijas grāmatā izdarīts ieraksts Nr.28. Pēc laulības noslēgšanas /pers. B/
piešķirts uzvārds – /uzvārds/ (lietas 10.lapa). Pušu laulībā –2008.gada 30.septembrī Rēzeknē, dzimis /pers. D/, personas kods /personas kods/, kura
vecāki ir: tēvs – /pers. C/, personas kods /personas kods/, māte – /pers. B/, personas kods /personas kods/ (lietas 11.lapa). Puses dzīvo atsevišķi un
pušu kopīgais bērns dzīvo kopā ar prasītāju, tas redzams no prasības pieteikuma, Iedzīvotāju reģistra datu bāzes izdrukas par atbildētāja deklarēto
dzīvesvietu (lietas 4.-9., 13.lapa.), pārējiem lietas materiāliem. Prasītāja, atbilstoši Civilprocesa likuma 93.pantam, pierādījumus par atbildētāja
ienākumiem nav piestādījusi, līdz ar ko tiesa pieņem, ka atbildētājam ienākumu nav.
Tiesa uzskata, ka atbildētājam ir pienākums uzturēt bērnu, jo saskaņā ar Civillikuma 179.panta otro daļu pienākums gādāt par bērna
uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem. Saskaņā ar Civillikuma 177.pantu vecākiem ir pienākums rūpēties par bērnu, viņu
uzturēt, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšana, bērna kopšana un viņa izglītošana un audzināšana (garīgās un fiziskās attīstības
nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Tiesa uzskata, ka apstāklis, ka atbildētājam, iespējams, nav nekādu ienākumu, neatbrīvo viņu no pienākuma rūpēties par bērna dzīvību un
labklājību, sagādāt viņam uzturu. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.pantu bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu
sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte. Saskaņā ar Bērnu
tiesību aizsardzības likuma 5.pantu bērna tiesību aizsardzības subjekti pirmām kārtām ir bērna vecāki.
Nosakot ikmēneša pabalsta summu, kas piedzenama no atbildētāja, tiesa ņem vērā atbildētāja materiālo stāvokli, to, ka ziņu par viņa
ienākumiem nav. Apstāklis, ka prasītāja audzina, kopj bērnu, dod uzturu samērā ar savām iespējām, neierobežo viņas likumā noteiktās tiesības prasīt
uzturnaudu bērnam no otra vecāka.
Tiesa uzskata, ka primārās ir bērna intereses un situācija, kad bērns paliek bez uzturlīdzekļiem, nav pieļaujama. Saskaņā ar Civillikuma
179.panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu
un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu. Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra
noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.1. un 2.2.punkts nosaka, ka katram vecākam neatkarīgi no viņa spējām
uzturēt bērnu un mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt minimālos uzturlīdzekļus katram savam bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma
sasniegšanai – 25 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, t.i., šobrīd 92,50 euro apmērā ik mēnesi, un no 7 gadu
vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, t.i., šobrīd
111 euro apmērā ik mēnesi.
Lai gan tiesa konstatēja, ka atbildētājam ir pienākums nodrošināt minimālos uzturlīdzekļus lielākā apmērā, nekā to lūdz prasītāja, tie nav
piedzenami, jo prasītāja šādu prasījumu nav izteikusi. Nosakot piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, tiesa vadās no Civilprocesa likuma 192.panta
noteikumiem, ka tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata, nepārsniedzot prasījuma robežas.
Novērtējot pušu materiālo stāvokli, ņemot vērā pušu apgādībā esošo personu skaitu, tiesa uzskata, ka atbildētājam ir pienākums maksāt
uzturlīdzekļus dēla uzturēšanai līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai 80 euro apmērā ik mēnesi, un no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma
sasniegšanai – 96 euro apmērā ik mēnesi, jo saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli
uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu un 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētāja, jo prasītāja no to samaksas valsts
ienākumos atbrīvota ar likumu, valsts ienākumos piespriežama valsts nodeva un ar tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi (lietas
2.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu, daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu, atbildētājam nosakāms termiņš
sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 191., 192., 193.pantu, tiesa
NOSPRIEDA
/pers. B/, personas kods /personas kods/, maza apmēra prasību pret /pers. C/, personas kods /personas kods/, par uzturlīdzekļu piedziņu
bērnam apmierināt.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, dēla /pers. D/, personas kods
/personas kods/, uzturēšanai uzturlīdzekļus līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 80 (astoņdesmit) euro apmērā ik mēnesi un no 7 gadu vecuma
sasniegšanas – 96 (deviņdesmit seši) euro apmērā ik mēnesi, sākot ar 2015.gada 22.septembri, līdz bērna pilngadībai vai pušu materiālā stāvokļa
izmaiņām.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu 172,80 (viens simts septiņdesmit divi euro 80 centi) euro
apmērā un ar tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītos izdevumus 6,28 (seši euro 28 centi) euro apmērā, kopā 179,08 (viens simts
septiņdesmit deviņi euro 8 centi) euro.
Noteikt /pers. C/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma, daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu, labprātīgai izpildei 10 dienas
no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2016.gada 7.janvāra, apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no
Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas
kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā.
Tiesnesis A.Jonikāns