Court orders debt collection for sewage management fees but dismisses claim to force contract signing.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court ordered the defendant to pay outstanding sewage management fees totaling 332.95 euros and covered court costs. While the plaintiff successfully claimed monetary debt based on prior agreements, the court dismissed the request to force the defendant to sign a new financing contract. The decision was made because the plaintiff voluntarily withdrew this specific claim during the proceedings, leaving only the debt collection request valid.
Legislator-Regeste
KI-generiertCivilprocesa likuma 223. panta 4. punkts; Civilprocesa likuma 41. panta 1. daļa: When a party voluntarily withdraws a claim for specific performance, the court must dismiss that portion of the suit while allowing the remaining valid claims for monetary damages and cost recovery to proceed.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas Nr. C33306212
Lietas arhīva Nr. C-0308-14/7
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2014.gada 25.februārī
Rīgas rajona tiesas
tiesnese I.Bāliņa
ar sekretāri A.Balodi,
piedaloties Biedrības /Nosaukums A/ pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/;
izskatīja 2014.gada 25.februārī atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, civillietu Biedrības /Nosaukums A/ prasībā pret /pers.
B/ par parāda piedziņu, un
konstatēja:
2011.gada 1.decembrī Biedrība /Nosaukums A/ (turpmāk -prasītājs) iesniegusi tiesā prasību pret /pers. B/ (turpmāk- atbildētājs) par
parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka biedrība /Nosaukums A/ ir biedrība, kurā apvienojušies Rīgas rajona Garkalnes novada ciemata
/Nosaukums B/ iedzīvotāji, lai nodrošinātu kārtību ciematā, tai skaitā, iegādātos un savestu kārtībā notekūdeņu attīrīšanas iekārtu
kompleksu.
2009.gadā ciemata /Nosaukums B/ kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu kompleksa funkcionēšanas bija apdraudēta, tāpēc
2009.gada 22.jūnijā prasītājs saskaņā ar biedru sapulces lēmumu, noslēdza pirkuma līgumu par nekustamā īpašuma iegādi, iegūstot
īpašumā nekustamā īpašuma /Nosaukums A/, kadastra numurs /numurs A/, domājamās daļas, kā arī saskaņā ar līguma noteikumiem
– vienpersoniski ciemata centralizētās kanalizācijas sistēmas apsaimniekošanas tiesības.
Biedrības biedri ir noslēguši kanalizācijas sistēmas apsaimniekošanas finansējuma līgumus, katru mēnesi maksājot Ls 15,00, no kā
biedrība sedz nepieciešamos izdevumus. Tāpat puses mutiski vienojās par kanalizācijas apsaimniekošanas finansējuma līguma
noslēgšanu, ko aptipina atbildētājas rīcība, periodiski veicot ikmēneša maksājumus par kanalizācijas sistēmas apsaimniekošanu.
Uz prasības iesniegšanas brīdi atbildētājas parāds sastādīja Ls 195,00. Prasītājs vairākkārtīgi atgādinājis atbildētājai par
izveidojušos parādu, bet atbildētāja maksājumus nav veikusi, un vienošanos nav pildījusi.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, un Civillikuma 1511., 1587., 1485.pantu un Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, prasītājs lūdz
tiesu piedzīt no atbildētājas parādu par kanalizācijas sistēmas apsaimniekošanu par 2010.gadu un 2011.gada aprīli, maiju, jūniju un
oktobri kopsummā par Ls 195,00 apmērā; uzlikt par pienākumus noslēgt līgumu ar prasītāju par kanalizācijas sistēmas
apsaimniekošanas finansējuma līgumu; piedzīt visus tiesāšanās izdevumus.
2013.gada 21.oktobrī Rīgas rajona tiesā saņemt prasītāja prasības precizējums, kurā lūgts papildus iepriekš minētajam piedzīt
parādus Ls 39,00 apmērā par kanalizācijas sistēmas apsaimniekošanu par 2012.gada (jūliju, septembri, oktobri”. Vienlaikus
prasītājs lūdz izbeigt tiesvedību daļā par kanalizācijas sistēmas apsaimniekošanas finansējuma līguma noslēgšanu, jo, sākot ar
2013.gada 6.jūniju, atbildētāja nav īpašuma tiesības un atbildētājai tādējādi nav tiesības slēgt šādu līgumu ar prasītāju.
/pers. B/ rakstveida paskaidrojumus tiesā nav sniedzis. No lietas materiāliem redzams, ka prasības pieteikums atbildētājam nosūtīts
2012.gada 22.maijā, tiesas sūtītā korespondence tika atgriezta atpakaļ tiesā ar sakaru iestādes atzīmi, ka ir beidzies glabāšanas
laiks.
Tiesas sēdē atbildētājs nav ieradies, nav informējis tiesu par neierašanās iemesliem, nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu vai izskatīt
lietu atbildētāja prombūtnē. Tiesa uzskata par iespējamu izskatīt lietu atbildētāja prombūtnē, jo par lietas izskatīšanas laiku un vietu
atbildētājai ir paziņots Civilprocesa likuma 56.panta noteiktā kārtībā 2012.gada 26.jūlijā, nosūtot tiesas pavēsti saskaņā ar
atbildētājas juridisko adresi - /adrese/nov., /adrese/.
Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, uzskata par iespējamu izskatīt lietu atbildētāja prombūtnē.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāve uzturēja prasību, pamatojoties uz prasībā minētiem apstākļiem, papildus norādīto, ka starp pusēm ir
noslēgta mutiska vienošanās par samaksu, kas atbilst Civillikumā norādītajam. Savukārt atsauc 2011.gada 1.decembra prasības
pieteikuma norādīto attiecībā uz līguma slēgšanu.
Tiesa, noklausījusies prasītāja pilnvarotās pārstāves paskaidrojumus, iepazinusies ar prasības pieteikumu un lietā
esošajiem rakstveida pierādījumiem un izvērtējusi tos kopumā, atzīst, ka prasība ir apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar
tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem,
zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītājam 2010.gada 5.jūlijā Rīgas rajona zemesgrāmatas nodaļā reģistrētas īpašuma tiesības
zemes gabalam ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/, kadastra numurs /numurs B/, nosaukums /adrese/, kanalizācijas
attīrīšanas stacija (kadastra apzīmējums /numurs C/, ārējie kanalizācijas tīkli (kadastra apzīmējums /numurs D/), kanalizācijas sūkņu
stacija (kadastra apzīmējums /numurs E/). (lietas lapa 43)
Tāpat no lietas materiāliem redzams, ka 2009.gada 22.jūnijā prasītājs noslēdzis pirkuma līgumu ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību
„Best Būve”, saskaņā, ar kuru SIA „Best Būve” pārdod prasītājam, savukārt prasītājs pērk no pārdevēja piederošo nekustamo
īpašumu /Nosaukums A/, kadastra numurs, kas atrodas pēc adreses /Nosaukums A/, Garkalnes novads, Rīgas rajons, kas reģistrēts
zemesgrāmatā.
Savukārt no lietas materiāliem pievienotā apgrozījuma pārskata pēc konta redzams, ka atbildētāja veikusi prasītājam iemaksas Ls
15,00 apmērā par kanalizācijas sistēmu. (lietas lapa 77)
Tāpat no lietas materiāliem redzams, ka atbildētājiem par centralizētās kanalizācijas sistēmas izmantošanu laika posmā no
2010.gada 14.janvāra līdz 2012.gada oktobrim piestādīti rēķini. (lietas lapa 95-107)
Minētie lietas materiāli lietā apstiprina saistības esamību starp pusēm, kas lietā nav apstrīdēta.
Tāpat lietā nav strīds, ka atbildētāja uz lietas izskatīšanas brīdi nav nekustamā īpašuma īpašniece.
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi
otra puse.
Tādējādi tiesa secina, ka atbildētāja nav apstrīdējusi parāda esamību un tā izcelšanās pamatu, līdz ar to tiesai nav pamats apšaubīt
prasītāja norādīto attiecībā uz parāda esamību Ls 234,00 apmērā par kanalizācijas sistēmu.
Uz prasības celšanas brīdi tiesā atbildētājam no vienošanās neizpildes izveidojies parāds par kanalizācijas sistēmu Ls 234,00
apmērā, ko prasītājs lūdz piedzīt.
Tāpat no lietas materiāliem pievienotajām prasītāja vēstulēm redzams, ka prasītājs vairākkārtīgi ir atgādinājis atbildētājam par
parādsaistībām, kas uz lietas izskatīšanas brīdi nav segtas.
Atbilstoši Civillikuma 1587.pantam, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai
zaudējumus.
Kā tas izriet no lietas materiāliem, tad atbildētājs parādu prasītajam nav sedzis. Ņemot vērā, ka atbildētājs nav apstrīdējis, ne
pierādījis, ka pārada atmaksa ir veikta, tiesa konstatē, ka atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, kurš nosaka, ka samaksa izdarīta,
jāpierāda, tam, kas to apgalvo (..), nav pierādīts, ka atbildētājs ir sedzis prasītājam prasības pieteikumā norādīto parāda summu Ls
234,00 jeb 332,95 euro apmērā.
Tāpat atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, kas liktu apšaubīt prasītāja iesniegtos pierādījumus un norādītos apstākļus, un iesniegto
parāda aprēķinu, tādējādi prasība uzskatāma par pierādītu un apmierināmu atbilstoši prasībā norādītajiem faktiem, un tiesā
iesniegtajiem aprēķiniem, saskaņā ar kuriem atbildētājs ilgstoši nav maksājis par kanalizācijas sistēmu, kā dēļ uz prasības celšanas
brīdi izveidojies parāds Ls 234,00 jeb 332,95 euro apmērā.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāve atsauc 2011.gada 1.decembra prasības pieteikumā izteikto otro prasījumu par pienākuma uzlikšanu
atbildētājai līguma noslēgšanai.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu, tiesa izbeidz tiesvedību lietas daļā- prasītājas prasībā pret atbildētāju par
pienākuma uzlikšanu atbildētājai rakstiski noslēgt līgumu ar prasītāju kanalizācijas sistēmas apsaimniekošanas sistēmas finansējuma
līgumu, prasībā ietverto 2.prasījumi, kurā prasītājas pārstāve atteicās no prasības.
Civilprocesa likuma 33. panta otrā daļa noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus.
Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas
dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu (..) saistītie izdevumi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas nosacījumiem apmierināms prasītāja lūgums par tiesas izdevumu piedziņu.
Prasītāja labā no atbildētāja piedzenami tiesas izdevumi- samaksātā valsts nodeva Ls 131,00 jeb 186,40 euro apmērā un ar lietas
izskatīšanu saistīto izdevumus Ls 3,30 jeb 4,70 euro apmērā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkta nosacījumiem no atbildētājas valsts labā piedzenami ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 1,82 jeb 2,59 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu tiesa atzīst, ka atbildētājam nosakāms 10 (desmit) dienu termiņš sprieduma labprātīgai
izpildei. Minētais termiņš skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 190., 193., un 2041.pantu, tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Biedrībai /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,
parādu 332,95 euro jeb Ls 234,00 apmērā, valsts nodevas samaksu 186,40 euro jeb Ls 131,00, ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi 4,70 euro jebLs 3,30 apmērā, kopā piedzīt 524,04 euro jeb Ls 368,30.
Izbeigt tiesvedību lietas daļā par prasītāja lūgumu pienākumu uzlikšanu atbildētājai rakstiski noslēgt līgumu ar prasītāju kanalizācijas
apsaimniekošanas finansējuma līgumu.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/ valsts labā nenomaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,59 euro
jebLs 1,82. Kvīts oriģināls – par izdarīto samaksu par labu valstij iesniedzams Rīgas rajona tiesā 10 dienu laikā no sprieduma spēkā
stāšanās brīža.
Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu- 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās brīža.
Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku
spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese I.Bāliņa