Court allows small claims for unpaid property management fees and interest against tenant.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court dismissed the defendant's failure to respond and allowed the plaintiff's claim for unpaid property management fees and interest. The plaintiff, a property management company, sought recovery of debts from a tenant who had not signed a management agreement but had received services. The court ruled in favor of the plaintiff, ordering payment of the specific debt amount, accrued interest, court costs, and state fees.
Legislator-Regeste
KI-generiertCivilprocesa likuma 250.21.2. panta; Civilprocesa likuma 250.25.1. panta; Civilprocesa likuma 41.1. panta; Civilprocesa likuma 93.1. panta; Civilprocesa likuma 193. panta; Civilprocesa likuma 195. panta; Civilprocesa likuma 204.1. panta: A court may decide a small claims case on written evidence without a hearing if parties do not request one, and the winning party is entitled to recover the losing party's court costs and state fees.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas Nr. C29613914
Lietas arhīva Nr. C29 2510/6, 2015.g.
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2015.gada 15.oktobrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa,
tiesnese D.Ķeire,
rakstveida procesā, Rīgā, Lomonosova ielā 10, izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda
piedziņu.
Aprakstošā daļa
2014.gada 2.jūlijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk arī- prasītāja) maza
apmēra prasības pieteikums pret /pers. A/ (turpmāk arī- atbildētāju), kurā prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja dzīvojamās mājas pārvaldīšanas,
apsaimniekošanas un ar dzīvokļa lietošanu saistīto maksājumu parādu 813,83 euro par laiku no 2010.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.maijam un
likumiskos nokavējuma procentus 10,45 euro par laiku no 2014.gada 10.janvāra līdz 2014.gada 12.jūnijam.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājam 2007.gada 25.aprīlī nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu- dzīvokli /adrese/.
Norādīts, ka dzīvojamā māja /adrese/, ir nodota prasītājas apsaimniekošanā, bet dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums starp pusēm nav
noslēgts.
Prasītāja ir veikusi dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, norēķinājusies ar pakalpojumu sniedzējiem, bet
atbildētājs nav pildījis savus likumā noteiktos pienākumus, par saņemtajiem pakalpojumiem pilnā apmērā nav norēķinājies.
Izveidojušos parādu atbildētājs nav samaksājis arī pēc pirmstiesas brīdinājuma nosūtīšanas.
Ņemot vērā minēto, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja dzīvojamās mājas pārvaldīšanas, apsaimniekošanas un ar dzīvokļa lietošanu
saistīto pakalpojumu parādu 813,83 euro par laiku 2010.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.maijam un likumiskos nokavējuma procentus 10,45 euro par
laiku no 2014.gada 10.janvāra līdz 2014.gada 12.jūnijam.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1402., 1651., 1759., 1762., 1765., pantiem, likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu un Dzīvokļa īpašuma
10.pantu.
Līdz lietas izskatīšanai atbildētājs tiesai nav iesniedzis rakstveida paskaidrojumus uz prasības pieteikumu. Atbildētājam nosūtītais pasta sūtījums
adresātam nav izsniegts, ir saņemts atpakaļ tiesā ar norādi “Beidzies glabāšanas laiks” (lietas lapas 46-48).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu tiesas sēdes rīkošanu šajā civillietā, tiesa,
pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, civillietu ir nozīmējusi izskatīšanai rakstveida procesā.
2015.gada 27.augustā paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā prasītājai nosūtīts uz juridisko adresi, bet atbildētājam- uz deklarētās
dzīvesvietas adresi, kas vienlaicīgi ir arī prasības pieteikumā norādītā adrese.
Civilprocesa likuma 56.panta sestā daļa noteic, ka tiesas dokumentus juridiskajai personai piegādā pēc tās juridiskās adreses.
Savukārt, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektās daļas noteikumiem, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās
dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu
adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā
papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Ņemot vērā minēto, tiesa konstatē, ka par lietas izskatīšanu pusēm paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta noteikumiem un līdz ar to,
atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1panta 3.punktam, uzskatāms, ka pusēm tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas.
Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka par lietas izskatīšanu puses ir informētas savlaicīgi, atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem.
Motīvu daļa
Izvērtējot prasības pieteikumā izklāstītos argumentus, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un
apmierināma.
No lietas materiālos esošās zemesgrāmatas izdrukas (lietas lapa 34) ir redzams, ka atbildētājam, pamatojoties uz 2007.gada 29.marta pirkuma
līgumu, 2007.gada 25.aprīlī zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr. 91, /adrese/ un pie dzīvokļa piederošajām kopīpašuma
domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas.
No lietas materiāliem ir redzams, ka dzīvojamā māja /adrese/ ir nodota pārvaldīšanai prasītājai (sākotnēji- RP SIA “Pļavnieku nami”, pēc
reorganizācijas- SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, sk. lietas lapas 12-33).
Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Savukārt
Civillikuma 3.pants paredz, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai
izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.
Tā kā atbildētājam parāds tiek pieprasīts par laiku no 2010.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.maijam, tiesa secina, ka pušu tiesiskās attiecības
regulē likums “Par dzīvokļa īpašumu”, kurš bija spēkā no 1995.gada 28.septembra līdz 2011.gada 1.janvārim, kā arī no 2011.gada 1.janvāra spēkā
esošais Dzīvokļa īpašuma likums.
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pants noteic, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās
komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī
norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un
apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.
Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punkts paredz dzīvokļa īpašnieka pienākumu norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas
saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
No minētajām normām ir secināms, ka atbildētājam kā dzīvokļa Nr. 91, /adrese/ īpašniekam bija likumisks pienākums norēķināties ar prasītāju par
dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un ar dzīvokļa lietošanu saistītajiem pakalpojumiem.
Samaksas pienākumu par minēto pakalpojumu saņemšanu attiecīgajā laika periodā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.maijam,
atbildētājam rada Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punkts un Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pants.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Tiesa ņem vērā, ka atbildētājs nav iesniedzis tiesai rakstveida paskaidrojumus uz prasības pieteikumu, apstrīdējis prasītājas sniegto pakalpojumu
saņemšanas faktu un līdz ar to arī tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītāja ir sniegusi atbildētājam dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un ar
dzīvokļa lietošanu saistītos pakalpojumus.
Civillikuma 1838.panta pirmā daļa noteic, ka samaksa izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Tiesa ņem vērā, ka atbildētājs atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas noteikumiem nav apstrīdējis prasītājas tiesai iesniegtos prasības
summas aprēķinus, nav iesniedzis tiesai pierādījumus tam, ka būtu veicis parāda samaksu lielākā apmērā nekā tas norādīts prasības pieteikumā.
Līdz ar to tiesa atzīst par pierādītu, ka atbildētāja parāds par dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un ar dzīvokļa lietošanu
saņemtajiem pakalpojumiem par laiku 2010.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.maijam ir 813,83 euro, kā tas norādīts prasības pieteikumā.
Civillikuma 1652.panta 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai
vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.
Savukārt Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta
pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas
ir, seši procenti no simta gadā.
Tā kā lietas izskatīšanas gaitā ir konstatēts parāda samaksas nokavējums no atbildētāja puses, tiesa secina, ka prasītājai ir juridisks pamats
pieprasīt no atbildētāja Civillikuma 1765.pantā paredzētos likumiskos procentus par laiku no 2014.gada 10.janvāra līdz 2014.gada 12.jūnijam.
Atbilstoši prasītājas aprēķiniem, likumisko procentu apmērs par minēto laika periodu sastāda 10,45 euro. Atbildētājs pret šiem aprēķiniem
iebildumus nav iesniedzis un arī tiesa, iepazīstoties ar aprēķiniem, neapšauba to pareizību.
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un
piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītājai ir nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja Civillikuma 1765.pantā
paredzētos likumiskos 6 procentus gadā, no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus.
Prasītāja pie prasības celšanas ir samaksājusi valsts nodevu par prasības pieteikumu 147,62 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70
euro.
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2014.gada 5.novembra lēmumu prasītājai ir atmaksāta pie prasības celšanas pārmaksātā
valsts nodeva 23,98 euro apmērā.
Savukārt atlikusī prasītājas samaksātā valsts nodeva 123,64 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro ir piedzenami no
atbildētāja par labu prasītājai uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas pamata.
Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenams dzīvojamās mājas pārvaldīšanas, apsaimniekošanas un ar dzīvokļa lietošanu saistīto
pakalpojumu maksājumu parāds par laiku 2010.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.maijam 813,83 euro, likumiskie nokavējuma procenti 10,45 euro par
laiku no 2014.gada 10.janvāra līdz 2014.gada 12.jūnijam, valsts nodeva 123,64 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nosakāms 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
R e zo l ut ī v ā da ļ a
Saskaņā ar Civilprocesa 41.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 193., 195. un 204.1 pantiem, tiesa
no s pri e da
Maza apmēra prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas, apsaimniekošanas un ar dzīvokļa lietošanu saistīto pakalpojumu maksājumu parādu par laiku 2010.gada 1.janvāra līdz 2014.gada
31.maijam 813,83 euro, likumiskos nokavējuma procentus 10,45 euro par laiku no 2014.gada 10.janvāra līdz 2014.gada 12.jūnijam, valsts nodevu
123,64 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā piedzīt 952,62 euro (deviņus simtus piecdesmit divus euro un 62 centus).
Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par laiku
līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas (813,83 euro), ievērojot Civillikuma
1763.panta 1.punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās brīža.
Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt
apelācijas kārtībā, 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, 2015.gada 15.oktobra, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā,
apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese /paraksts/ D.Ķeire