Court allows small claims action for unpaid land rent and taxes between private parties.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court dismissed the defendant's objections and fully granted the plaintiff's small claims action for unpaid land rent and property taxes. The plaintiff, a distressed company, sought payment from a landlord for legal rent and tax compensation owed for the year 2010 based on statutory lease terms. The court ruled in favor of the plaintiff, ordering the defendant to pay the specific debt amount plus court costs within ten days.
Legislator-Regeste
KI-generiertCivilprocesa likuma 8., 42., 43., 44., 93.-97., 190.-193., 204.1, 250.25, 250.27 panti: The court has the authority to adjudicate and grant relief in small claims proceedings involving monetary disputes between private entities.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lieta Nr.C30444916/1596-16/14
Spriedums
Latvijas Republikas vārdā
Balvos, 2016.gada 14.jūlijā.
Rēzeknes tiesas tiesnese J.Kamiševa
2016.gada 14.jūlijā Balvos, Bērzpils ielā 7a,
rakstveida procesā izskatīja civillietu maksātnespējīgā akciju sabiedrība „REVERSED“ maza apmēra prasībā par naudas piedziņu pret sabiedrību
ar ierobežotu atbildību “Elpaza”.
Aprakstošā daļa
2016.gada 22.janvārī prasītājs – maksātnespējīgā akciju sabiedrība „REVERSED” (turpmāk tekstā MAS “REVERSED”) vērsās Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar maza apmēra prasību par naudas piedziņu pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Elpaza” (turpmāk tekstā SIA
“Elpaza”), kurā lūdza piedzīt no atbildētāja prasītāja labā pamatparādu- zemes nomas maksu 308,69 EUR, pievienotās vērtības nodokli 64,82 EUR,
nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parādu 21,18 EUR par laiku no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim, kopā 394,69 EUR; kā
arī tiesāšanās izdevumus to faktiskajā apmērā.
Prasības pieteikumā norādīts, ka MAS “REVERSED” (pirms reorganizācijas – AS “Latzemes nekustamie īpašumi”, reģ. nr. 50003754431), SIA
“Latzeme” un /pers. A/ no 01.01.2010. līdz 31.12.2010. bija zemes nekustamā īpašuma Rīgā, /adrese/, kadastra nr. /numurs/, īpašnieki. Ar
kopīpašnieku vienošanos pilnvarojums kopīpašnieku vietā un vārdā celt prasības par zemes nomas maksas parādu piedziņu un saņemt zemes nomas
maksu ir dots kopīpašniekam AS “REVERSED”. Nekustamā īpašuma sastāvā esošais zemes īpašums pilnībā tiek lietots un izmantots vairāku ēku, tajā
skaitā, dzīvojamās ēkas ar adresi /adrese/, Rīgā uzturēšanai. Ēkas uzturēšanai un apsaimniekošanai ir funkcionāli nepieciešama zemes gabala daļa 2813
kv.m. platībā. SIA “Elpaza” laikā no 01.01.2010. līdz 31.12.2010. ir bijusi dzīvokļa īpašuma /adrese/, Rīga īpašniece. Starp zemes īpašniekiem un ēkas
dzīvokļu īpašniekiem, tostarp, atbildētāju, pastāv zemes likumiskās (piespiedu) nomas tiesiskās attiecības, kuras regulē likuma „Par zemes reformu
Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta otrā1 daļa un likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. un 54. pants, kur abas līguma
būtiskās sastāvdaļas ir noteiktas - nomas maksa ar likumu un nomājamā platība ar administratīvo aktu. Rakstveida līguma noslēgšana pušu starpā nav
nepieciešama, jo likumiskā (piespiedu) noma pastāv bez pušu gribas izteikuma un bez parakstītiem līgumiem (sal. sk. Senāta lietas SKC-71/2009 un
SKC-43/2011, K.Torgāns, Saistību tiesības, TNA, R., 2014, 347.lpp.). Pušu starpā nav panākta vienošanās ne par nomājamās platības maiņu, ne par
zemes nomas maksu, kas būtu atšķirīga no likumā noteiktās, secīgi dzīvokļa īpašuma īpašniekam ir jāmaksā nomas maksa 6% apmērā no zemes
kadastrālās vērtības gadā un jākompensē nekustamā īpašuma nodoklis atbilstoši tam piederošajām ēkas domājamām daļām par to zemes gabala daļu,
kas noteikta kā funkcionāli nepieciešamā, ēku nododot privatizācijai. Prasītājs ir nosūtījis apsaimniekotājam, bet, pēc tā maksātnespējas procesa
pasludināšanas, arī dzīvokļu īpašniekiem (2015.gada 2.septembrī) paziņojumus par zemes nomas maksas parāda apmēru, kā arī parāda par 2010.gadu
piedziņai vērsies zemesgrāmatu nodaļā saistību piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā. Parādu šādi piedzīt nav izdevies, jo atbildētājs sūtījumus
deklarētajā dzīvesvietā nav izņēmis. Atsaucoties uz Civillikuma 1838.pantu, prasītājs norāda, ka ēkas dzīvokļu īpašnieki ir iebilduši, ka ir veikuši
maksājumus par zemes nomas maksu ēkas bijušajam apsaimniekotājam - savam pilnvarniekam. Tomēr samaksas veikšana pilnvarniekam ir
pilnvarniekam dots uzdevums norēķināties ar zemes īpašnieku, bet pilnvarnieks šajā gadījumā uzdevumu nav veicis un ar zemes īpašnieku nav
norēķinājies. Zemes īpašnieks nevar pierādīt negatīvu faktu (ka šis norēķins nav veikts, negativae non probantus), bet pozitīvo faktu, ka apsaimniekotājs
būtu šos naudas līdzekļus nodevis zemes īpašniekam, dzīvokļu īpašnieki nav pierādījuši. Samaksas fakts ir jāpierāda atbildētājam arī tāpēc, ka ne jau
apsaimniekotājs (pilnvarnieks) ir šo zemi lietojis, bet gan atbildētājs (sal. sk. Augstākās tiesas Rīcības sēde 23.07.2015. lēmumā lietā SKC-1062/2015).
No minētā izriet, ka pilnvarniekam nodoto naudu, ja tāda ir nodota, no sava pilnvarnieka atbildētājs var prasīt civilprocesuālā vai kriminālprocesuālā
kārtībā, bet tās ir pilnvarotāja - pilnvarnieka savstarpējās attiecības, kurās zemes īpašniekam nav pamata iejaukties. Prasība pamatota ar likuma “Par
valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta pirmās daļas 3.punktu, 54.panta pirmo daļu; likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas
pilsētās” 12.panta 2.1 daļu; Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.4 panta ceturto un piekto daļu; Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmo daļu;
Civillikuma 1069., 1838., 2141., 2142.pantu.
Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 29.janvāra lēmumu MAS “REVERSED” prasības pieteikums maza apmēra prasībā
par naudas piedziņu pret atbildētāju tika pieņemts un ierosināta civillieta. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, 2016.gada 2.februārī prasības
pieteikums un procesuālās tiesības nosūtītas atbildētājam, noteikts termiņš paskaidrojumu sniegšanai.
2016.gada 2.martā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemts SIA “Elpaza” pilnvarotās pārstāves /pers.K/ paskaidrojumus par iesniegto
prasību, kurā norādīts, ka atbildētājs prasību neatzīst, iebildumus pamatojot ar to, ka atbildētājam no apsaimniekotāja puses tika piestādīti rēķini, kuros
nekad nebija iekļauta zemes nomas maksa, kā arī nekad netika runāts vai piedāvāts slēgt zemes nomas līgumu. Prasības pieteikumā norādītais, ka SIA
“ELPAZA” tika nosūtīts paziņojums par zemes nomas maksas parāda apmēru, neatbilst patiesībai, jo atbildētāja šādu paziņojumu nav saņēmusi. Prasītājs
arī savu apgalvojumu nav pierādījis, pievienojot prasībai atbilstošus dokumentus. Paskaidrojumos norādīts, ka nav strīda, ka zemes īpašniekam ir tiesība
pieprasīt zemes nomas maksas samaksu piespiedu nomas gadījumā, taču 2010.gadā šo tiesību adekvātā kārtībā nebija izlietojis. Prasības pieteikumam
nav pievienoti pierādījumi, ka par 2010.gadu zemes īpašnieks būtu izteicis gribu saņemt no SIA “ELPAZA zemes nomas maksu par zemes gabala
lietošanu. Prasītāja pārstāve atsaucās uz Civillikuma 1427.pantu, kas noteic, ka “Pie tiesiska darījuma būtības pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet
divpusējā vai vairākpusējā darījumā vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Kamēr griba nav vēl izteikta, tai nav nekāda tiesiska spēka.”
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 65.panta noteikumiem, MAS “REVERSED” administrators ir tiesīgs nodot izskatīšanai tiesā tikai uz maksātnespējas
procesa pasludināšanas brīdi pastāvošus parādnieka prasījumus un piedzīt pastāvošus debitoru parādus. Administrators pēc maksātnespējas procesa
pasludināšanas nav tiesīgs parādnieka vārdā pieteikt prasījumus un izlietot tiesības, kuras, administratora ieskatā, parādniekam būtu bijis jārealizē.
Atbildētājam pret Prasītāju uz maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdi nebija nekādu neizpildītu saistību. Pat, ja pieņem, ka Prasītājs pamatoti lūdz
tiesu piedzīt no Atbildētājas zemes nomas maksu par 2010.gadu un no tā izrietošos prasījumus, tad prasījums par Pievienotās vērtības nodokli ir
prettiesisks. Nodokļu un nodevu sistēmu regulē likums "Par nodokļiem un nodevām" un citi normatīvie akti nodokļu jomā, t.sk., likuma "Par pievienotās
vērtības nodokli". Taču, piemērojot normatīvos aktus nodokļu jomā, ir jāņem vērā arī normas, kas regulē konkrētās tiesiskās attiecības regulējošos
normatīvos aktus. Likums "Par pievienoto vērtību" regulē nodokļu maksātāja attiecības ar valsti un tajā dotie definējumi nosaka tieši kā nodokļu
maksātājam aprēķināms un uzrādāms pievienotās vērtības nodoklis. Turpretī, likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", uz ko šajā
gadījumā ir pamatota prasība par piespiedu zemes nomas maksu, dotajā gadījumā ir speciālais likums, kurā ir noteikts konkrēts zemes nomas maksas
apmērs. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" izpratnē nomas maksa ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli, attiecīgi, Prasītāja pienākums ir to
rēķinā norādīt atsevišķā pozīcijā, bet nepiekrīt, ka tas varētu palielināt likumā noteikto zemes nomas maksas apmēru. Likuma “Par pievienotās vērtības
nodokli” 2.panta septītajā daļā noteiktais, ka pakalpojuma vērtībā iekļaujamas visas izmaksas, kā arī visi nodokļi un citi obligātie maksājumi, kas saistīti
ar šā pakalpojuma sniegšanu, izņemot pievienotās vērtības nodokli, nedod pamatu pieprasīt no zemes gabala nomnieka lielāku nomas maksu nekā
speciālajā likumā noteikts, jo likums “Par pievienotās vērtības nodokli” regulē nodokļa maksātāja saistības ar valsti. Paskaidrojumos atbildētāja pārstāve
nav norādījusi, ka vēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
Saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas rezolūciju un Civilprocesa likuma 32.1 pantu civillieta Nr. C30444916 - MAS „REVERSED”
maza apmēra prasībā par naudas piedziņu pret SIA “Elpaza” nodota izskatīšanai Rēzeknes tiesai.
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa noteic, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā.
Ar 2016.gada 22.aprīļa lēmumu Rēzeknes tiesas tiesnese J.Kamiševa pieņēma lietvedībā civillietu Nr. C30444916- MAS „Reversed” maza
apmēra prasībā par naudas piedziņu pret SIA “Elpaza”, civillietas izskatīšana nolikta rakstveida procesā. 2016.gada 2.maijā lēmuma noraksts un
paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā nosūtīts pusēm.
2016.gada 1.jūlijā tiesā saņemta MAS “REVERSED” prokūristes /pers.S/ atsauksme, kurā norādīts, ka pušu starpā nav strīda par faktu, ka
prasītājs 2010. -2013.gadā bija nekustamā īpašuma Rīgā, /adrese/, kadastra nr. /numurs/ kopīpašnieks un pārējo kopīpašnieku pilnvarotā persona, kurai
ir tiesības vērsties tiesā ar prasību par zemes nomas maksas samaksu, un atbildētājs šajā laikā bija nedzīvojamo telpu ēkā /adrese/ īpašnieks. Atbildētājs
nav apstrīdējis faktu un lietā iesniegtos pierādījumus, ka ēka /adrese/, Rīgā atrodas uz zemes gabala Rīgā, /adrese/, kadastra nr. /numurs/. Tādejādi
secināms, ka lietā pastāv likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā
stāšanās laiku un kārtību” 14.pantā paredzētie apstākļi, t.i., zeme un uz tās esošā dzīvojamā māja ir patstāvīgi īpašuma tiesību objekti. Līdz ar to zemes un
ēkas īpašnieku starpā pastāv t.s. likumiskās zemes nomas tiesiskās attiecības. Civillikuma 2115.pants nosaka, ka lietas iznomātājam vai izīrētājam nav
jābūt tās īpašniekam; turpretim iznomāt vai izīrēt var katrs, kam pieder lietošanas tiesība. Savukārt Civillikuma 1068.pants nosaka, ka kopīpašniekam ir
tiesības rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, ja saņemta visu kopīpašnieku piekrišana, par ko strīda šajālietā
nav, sekojoši, prasītājam kā zemes kopīpašniekam bija tiesība iznomāt visu zemes gabalu un saņemt visu nomas maksu no nomniekiem. Atbildētājs savos
paskaidrojumos apstrīd prasījumu, norādot, ka zemes īpašnieks neesot piedāvājis tam slēgt zemes nomas līgumu un neesot paudis savu gribu saņemt
zemes nomas maksu no atbildētāja. Atbildētājs iebilst arī pret pienākumu maksāt pievienotās vērtības nodokli. Civillikuma 1402. pants noteic, ka saistību
tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Likumiskās jeb t.s. piespiedu zemes nomas gadījumā pušu starpā ir
nodibinātas nomas tiesiskās attiecības, kuru būtiskās sastāvdaļas ir noteiktas ar likumu - ar konkrētām no šī likumiskās nomas izrietošajām saistībām.
Saskaņā ar Civillikuma 2112. pantu, noma ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu.
Piespiedu nomas situācijā nenotiek zemes nodošana nomniekam, jo zeme jau vēsturisko notikumu rezultātā atrodas mājas īpašnieku lietojumā [..] Šo
situāciju regulē likums, un tāpēc pareizāks [kā piespiedu noma] ir apzīmējums likumiskā noma (autora izcēlums), [..] līdz ar to var apšaubīt pat
[rakstveida] līguma slēgšanas nepieciešamību, ja līgumu grib saukt par zemes nomas līgumu (sk. K.Torgāns, Saistību tiesības, TNA, R., 2014, 314. lpp.).
Dalīto zemes un daudzdzīvokļu ēkas nekustamo īpašumu īpašnieku starpā pastāvošo likumisko nomas tiesisko attiecību gadījumā saistību tiesību būtiskās
sastāvdaļas pusēm ir zināmas, jo ir noteiktas ar likumu (nomas maksa - 6%, likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta
otrā daļa) un administratīvo aktu (nomājamā platība - valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" noteiktā, likuma “Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta pirmā daļa). Zemes likumīgās jeb t.s. piespiedu nomas gadījumā zemes īpašnieks (iznomātājs) savu likumā
noteikto obligāto pienākumu noslēgt zemes nomas līgumu de facto jau ir izpildījis ar brīdi, kad ir “nodevis” ēkai funkcionāli nepieciešamo jeb piesaistīto
zemes gabalu nomniekam, no savas puses ievērojot Civillikuma 2130.-2131. pantā noteiktos iznomātāja pienākumus, sekojoši, zemes (piespiedu) nomas
līgums jeb likumiskā noma ir kvalificējama kā pušu tiesiskās attiecības, kur saistības ir nodibinātas ar likumu un pastāv vien nomnieka saistība - maksāt
nomas maksu un rūpēties par nomājamo īpašumu. Ar likumu vai lietas "nodošanu” noslēgto zemes nomas līgumu grozīt, noslēdzot (parakstot) rakstisku
konsensuāllīgumu ir zemes īpašnieka tiesība, bet ne pienākums, jo tas ir līgums par citu jautājumu noregulēšanu apstākļos, kur jau izveidojušās nomas
attiecības.
Apstāklis, ka nomas līgums zemes likumīgās jeb t.s. piespiedu nomas gadījumā ir noslēgts bez pušu gribas (izņēmums no CL 1427. panta, skat.
spriedumu lietā SKC- 244/2006), nemaina nomnieka saistību, kas izriet no šī līguma un likuma, apjomu, kā arī tā juridisko dabu. No minētā izriet, ka
nomas maksas parāda piedziņai (saskaņā ar zemes nomas līgumu, kas noslēgts, nododot zemi nomas lietošanā un netraucējot nomniekam tās lietošanu)
zemes īpašniekam nav jāveic jebkādi pasākumi vai jāievēro ārpustiesas kārtība strīda noregulēšanai.
Prasītājs prasības pieteikumā ir lūdzis tiesu piedzīt pievienotās vērtības nodokļa maksājumu, ar kuru ir aplikta nomas maksa. Pievienotās vērtības
nodokļa likuma 34. panta septītajā daļā noteikts, ka nomas darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir visi nomas līgumā noteiktie maksājumi. Savukārt
pievienotās vērtības nodokļa institūts kā tāds (tas izriet arī no nodokļa nosaukuma) paredz, ka šis nodoklis tiek pievienots darījuma vērtībai. (Identisks
regulējums bija ietverts arī līdz 31.12.2012. spēkā esošajā likumā "Par pievienotās vērtības nodokli”, kura 2. panta deviņpadsmitā daļa noteica, ka
nomas darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir visi nomas līgumā noteiktie maksājumi). Arī judikatūrā ir atzīts, ka zemes nomas maksa ir jāapliek ar
PVN (sk. arī spriedumus lietā SKC-5/2016 un SKC-535/2007). Pērkot preci vai saņemot pakalpojumu, kura cena ir aplikta ar PVN, personai, kurai
likumdevējs nav piešķīris tiesības maksāt PVN 0% apmērā, nav tiesību un iespējas izvēlēties, maksāt pievienotās vērtības nodokli vai nē - lai pilnībā
norēķinātos par pirkumu vai pakalpojumu, tā saņēmējam ir jāsamaksā gan pirkuma (nomas) maksa, gan nodoklis, ar kuru tiek prece vai pakalpojums
apliekts, pretējā gadījumā veidojas maksājumu parāds. Lietā nav pierādījumi, ka atbildētājs būtu kāds no Pievienotās vērtības nodokļa 50. pantā (likuma
"Par pievienotās vērtības nodokli” 7. pantā) minētajiem subjektiem, kuriem ir tiesības PVN nemaksāt. Ņemot vērā visu augstākminēto, celtā prasība
atzīstama par pamatotu, pierādītu un apmierināmu.
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka MAS “REVERSED” prasības pieteikums maza apmēra prasībā par naudas
piedziņu pret SIA „Elpaza“ ir pamatots un ir apmierināms.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs/redzams, ka
prasītājs (pirms reorganizācijas AS “Latzemes nekustamie īpašumi”), SIA “Latzeme” un /pers. A/ no 01.01.2010. līdz 31.12.2010. bija zemes
nekustamā īpašuma Rīgā, /adrese/, kadastra Nr. /numurs/, īpašnieki (lietas 8.lapa).
No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs/ izdrukas redzams,
ka pamatojoties uz 2003.gada 30.septembra pirkuma līgumu, no 2003.gada 8.oktobra līdz 2015.gada 23.februārim SIA “Elpaza” bija nekustamā
īpašuma – neapdzīvojamās telpas 72,8 m2 platībā (kopīpašuma domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas 7280/217250) -/adrese/, īpašniece (lietas 12.-
14.lapa).
No VAS “Privatizācijas aģentūra” 2015.gada 5.augusta izziņas Nr. l.17/5713 redzams, ka atbilstoši Dzīvojamo māju privatizācijas informācijas
sistēmas datiem, sagatavojot dzīvojamo māju /adrese/privatizācijai, dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platība dzīvojamās mājas
uzturēšanai un apsaimniekošanai noteikta 2813 kv.m. platībā (lietas 11.lapa).
Ievērojot minēto, tiesas ieskatā atbildētājam, kā nekustamā īpašuma /adrese/, īpašniekam, bija pienākums slēgt ar prasītāju zemes nomas līgumu
par zemes gabala nomu un, ka zemes piespiedu nomas attiecības pastāvēja no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim. Lietā nav strīda par
nomas līguma priekšmetu, ka tas ir nekustamā īpašuma – zemes /adrese/, kadastra Nr. /numurs/, daļa 72,8 m2 platībā (kopīpašuma domājamā daļa no
daudzdzīvokļu mājas 7280/217250).
Tiesa atzīst, ka ir pamats atzīt, ka starp prasītāju, kā zemes /adrese/ īpašnieku, un atbildētāju, kā nekustamā īpašuma /adrese/, īpašnieku, laika
periodā no 2003.gada 8.oktobra līdz 2015.gada 23.februārim, no 2010.gada l.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim pastāvēja zemes nomas tiesiskās
attiecības par nomas priekšmetu- zemes nekustamā īpašuma Rīgā,/adrese/, kadastra Nr. /numurs/, daļa 72,8 m2 platībā (kopīpašuma domājamā daļa no
daudzdzīvokļu mājas 7280/217250).
Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punktu, privatizētā objekta īpašnieka
pienākums ir slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala īpašnieku, uz kura atrodas privatizētais objekts. Savukārt šā likuma 54.panta pirmajā daļā
noteikts, ka zemes gabala īpašniekam ir pienākums noslēgt zemes gabala nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku. To paredz arī likuma “Par zemes
reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2.1 daļa.
Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”
14.panta pirmās daļas l.-4. punktā paredzētajos gadījumos ēkas (būves) īpašnieks lieto citai personai piederošu zemesgabalu vai tā daļu, pamatojoties uz
likumu. Kā norādīts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 25.februāra spriedumā lietā Nr. SKC-71/2009, tad minētās lietošanas
attiecības pastāv neatkarīgi no zemes īpašnieka un ēkas (būves) īpašnieka gribas, respektīvi, tām ir piespiedu raksturs. Tā kā zemes lietošanas tiesības
starp ēkas (būves) īpašnieku un zemesgabala īpašnieku likumā regulētas kā (piespiedu) nomas attiecības, ir pamats atzinumam, ka tām ir tikai nosacīta
līdzība ar līgumiskām attiecībām, jo būtībā šīs attiecības ir likumiskas. Minēto apstiprina arī likuma “Par zemes reformu Latvijas republikas pilsētās”
12.panta otrajā prim daļā noteiktā zemes nomas maksa piespiedu zemes nomas attiecību gadījumā, proti, ja uz minētās zemes atrodas daudzdzīvokļu
dzīvojamās mājas, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā
no zemes kadastrālās vērtības. Atbilstoši iepriekš norādīto likumu normu jēgai, zemes īpašniekam jāiznomā un dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem ir
jāmaksā zemes nomas maksa par dzīvojamai ēkai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu par visu zemes lietošanas laiku.
Lietā nav strīda, ka zemes nomas līgums dzīvojamās mājas īpašnieku kopībai ar prasītāju nav noslēgts, taču, tiesas ieskatā, tas neatņem prasītājam
tiesības prasīt zemes nomas tiesisko attiecību konstatēšanu. Turklāt, ievērojot nomas attiecību pastāvēšanu uz likuma pamata, tiesa atzīst par pamatotu arī
zemes nomas maksas parāda piedziņu par iepriekšējo periodu, tas ir, kopš 2010.gada l.janvāra, kā tas lūgts prasības pieteikumā.
Tiesa atzīst, ka ir apmierināma arī prasība par pievienotās vērtības nodokļa samaksas pienākumu un pienākumu atbildētājam kompensēt zemes
nodokļa maksājumu, par prasībā norādīto aprēķina periodu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim. Saskaņā ar likuma “Par pievienotās
vērtības nodokli” 34.panta septīto daļu, nomas darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir visi nomas līgumā noteiktie maksājumi. Savukārt, atbilstoši
minētā likuma 41.panta pirmās daļas 1.punktam, nodokļa standarta likme ir 21% apmērā no paredzētā maksājuma. No lietas materiāliem pievienotās
Lursoft izdrukas secināms, ka prasītājs kopš 2003.gada 30.maija ir reģistrēts kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekama persona (lietas 9.lapa).
Tiesa atzīst, ka lietā konstatēts, ka pušu starpā pastāv piespiedu nomas attiecības un atbildētājam ir jāmaksā prasītājam zemes nomas maksa, līdz
ar to arī jāsamaksā visi maksājumi, kas ar to ir saistīti. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka prasītājs ir reģistrējies kā pievienotās vērtības nodokļa
maksātāja, tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītāja labā piedzenams arī pievienotās vērtības nodoklis prasības pieteikumā norādītajā apmērā, t.i., 64,82
EUR.
Ievērojot iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka atbildētāja iebildumi pret prasību nav pamatoti, jo prasījuma pamatotību apstiprina lietā iesniegtie
pierādījumi un iepriekš norādītās likumu normas, līdz ar to tiesa atzīst, ka ir pamats parāda 373,51 EUR, tajā skaitā, zemes nomas maksa 308,69 EUR,
pievienotās vērtības nodoklis 64,82 EUR un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda 21,18 EUR par laika periodu no 2010.gada
1.decembra līdz 2010.gada 31.decembrim, piedziņai no atbildētāja prasītāja labā.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs samaksājis 70 EUR zvērinātam advokātam par juridiskā pakalpojuma sniegšanu lietā par naudas
piedziņu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktu, no atbildētājas prasītājas labā piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi –
izdevumi advokāta palīdzības samaksai – 70 EUR apmērā (lietas 17.-18.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu prasītājs, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu maza apmēra prasībā par naudas
piedziņu, no tiesas izdevumu samaksas ir atbrīvots. Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas
bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Ievērojot minēto, no atbildētāja valsts labā
piedzenama valsts nodeva 71,14 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi to faktiskajā apmērā – 8,54 EUR (lietas 2.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei- desmit dienu laikā no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.27 panta pirmās daļas noteikumiem tiesas spriedums lietās par maza apmēra prasībām stājas spēkā šā likuma
203.panta noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.27 panta otrās daļas noteikumiem, spriedumu par maza apmēra prasību lietas
dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā. Apelācijas instances tiesas spriedums kasācijas kārtībā nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas
dienā.
Rezolutīvā daļa
Vadoties no iepriekš teiktā un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 42., 43., 44., 93.-97., 190.-193., 204.1, 250.25, 250.27pantu, tiesa
nosprieda
maksātnespējīgās akciju sabiedrības “REVERSED” prasības pieteikumu maza apmēra prasībā par naudas piedziņu pret SIA „Elpaza“ apmierināt.
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Elpaza”, reģistrācijas Nr. 40003603733, maksātnespējīgās akciju sabiedrības „REVERSED”,
reģistrācijas Nr. 40003347400, pamatparādu 373,51 EUR, tajā skaitā - zemes nomas maksa 308,69 EUR, pievienotās vērtības nodoklis 64,82 EUR,
un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parādu 21,18 EUR par laika periodu no 2010.gada 1.decembra līdz 2010.gada 31.decembrim, kā arī ar
lietas vešanu saistītos izdevumus – izdevumus advokāta palīdzības samaksai – 70,00 EUR, kopā 464,69 EUR (četri simti sešdesmit četri euro 69 centi).
Labprātīgi izpildot spriedumu par labu prasītājam, samaksa veicama maksātnespējīgās akciju sabiedrības „Reversed”, reģistrācijas Nr.
40003347400, AS “DNB banka” norēķinu kontā Nr. LV27RIKO0002013175934.
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Elpaza”, reģistrācijas Nr. 40003603733, valsts labā valsts nodevu 71,14 EUR (septiņdesmit viens
euro 14 centi).
Valsts nodeva iemaksājama jebkurā bankas iestādē, maksājuma uzdevumā norādot: saņēmējs: Valsts kase reģ.Nr.90000050138, saņēmēja
iestāde: Valsts kase (budžeta maksājumi) BIC kods: TRELLV22, konts Nr. LV55TREL1060190911200, iemaksas mērķis: valsts nodeva tiesu iestādē,
Rēzeknes tiesa, lieta Nr.C30444916/1596-16/14. Kvīts pēc naudas samaksas nekavējoties jāiesniedz Rēzeknes tiesā (Balvos, Bērzpils ielā 7a).
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Elpaza”, reģistrācijas Nr. 40003603733, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par
tiesas pavēstu un tiesas dokumentu piegādāšanu 8,54 EUR (astoņi euro 54 centi).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami jebkurā bankas iestādē, maksājuma uzdevumā norādot: saņēmējs: Valsts kase
reģ.Nr.90000050138, saņēmēja iestāde: Valsts kase (budžeta maksājumi) BIC kods: TRELLV22, konts Nr. LV51TREL2190458019000, iemaksas
mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, Rēzeknes tiesa, lieta Nr.C30444916/1596-16/14. Kvīts pēc naudas samaksas nekavējoties jāiesniedz
Rēzeknes tiesā (Balvos, Bērzpils ielā 7a).
Noteikt atbildētājam sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Elpaza” termiņu sprieduma labprātīgai izpildei- desmit dienu laikā no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Ja tiesāšanās izdevumi netiks segti spriedumā noteiktajā termiņā, izpildraksts par to piespiedu piedziņu tiks nodots tiesu izpildītājam.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesai 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas -2016.gada 14.jūlija, sūdzību
iesniedzot Rēzeknes tiesā (Balvos, Bērzpils ielā 7a).
Tiesnese J.Kamiševa