Court partially allowed landlord's claim for maintenance fees and capped penalty at 10% of debt.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court partially dismissed the management company's claim for unpaid maintenance fees and penalties against a private apartment owner. The defendant admitted the debt but contested the full amount of the contractual penalty, arguing it was excessive. The court found the penalty of 10% of the principal debt to be fair and reasonable compared to the delay and the nature of the contract, while rejecting the plaintiff's request for the higher amount.
Legislator-Regeste
KI-generiertCivilprocesa likuma 195. panta un Civillikuma 1765. panta pamatā: līgumsoda samērīgums ar parāda apmēru un kavējuma laiku ir jāizvērtē, lai noteiktu taisnīgu un samērīgu līgumsoda summu.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas Nr. C30489714
Lietas arhīva Nr. C-1062-16/19
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2016.gada 12.februārī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese S.Dolniece
ar sekretāri D.Incenbergu,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas
maksas un saņemto pakalpojumu parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa.
2014.gada 24.jūlijā tiesā saņemts prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. A/ par dzīvojamās
mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka daudzdzīvokļu māja /adrese/, saskaņā ar 2003.gada 14.februāra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas
pilnvarojuma līgumu Nr.Di-03-77-lī bija nodota Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas namu pārvaldes “Jugla” pārvaldīšanā. 2004.gada
1.novembrī, pamatojoties uz Rīgas domes 2004.gada 19.oktobra lēmumu Nr.3549 Rīgas pašvaldības uzņēmums bezpeļņas organizācija namu pārvalde
“Jugla” tika reorganizēta un reģistrēta Latvijas Republikas komercreģistrā par Rīgas pašvaldības SIA “Juglas nami”. Ar 2010.gada 29.decembri Rīgas
pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Juglas nami” tika reorganizēta un reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistrā par SIA “Rīgas namu
pārvaldnieks” un ir reorganizētā uzņēmuma tiesību un saistību pārņēmējs.
Atbildētājai pamatojoties uz 2005.gada 2.augusta pirkuma līgumu pieder īpašuma tiesības uz dzīvokli /adrese A/, ar kadastra reģistra numuru
/numurs/, par ko īpašuma tiesības nostiprinātas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatā 2005.gada 22.augustā. 2008.gada
18.augustā atbildētāja noslēdza ar prasītāju Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu par dzīvokli /adrese B/. Saskaņā ar noslēgto
Līgumu atbildētāja apņēmās segt visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas /adrese/ uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī maksāt par
saņemtajiem pakalpojumiem. Saskaņā ar Līguma 3.8.punktu līgumā noteikto maksājumu kavējumu gadījumos atbildētāja apņēmās maksāt līgumsodu
0,1% apmērā par katra nokavēto dienu no kopējās parāda summas. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta prasībām atbildētājas pienākums ir
piedalīties dzīvojamas mājas pārvaldīšanā segt tā izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu. Neskatoties
uz to, ka nekādi šķēršļi lietot savā īpašumā esošo dzīvokli nav likti, maksājumi netiek veikti savlaicīgi un pilnā apmērā. Pamatparāds par dzīvojamas
mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem atbildētājai izveidojies par laika posmu no 2011.gada l .februāra līdz 2013.gada
1.novembrim un sastāda 2667,30 EUR. Pievienots arī līgumsoda aprēķins par laika posmu no 2011.gada l .maija līdz 2013.gada 1.novembrim, kurš
sastāda 718,14 EUR. Atbildētājas neizpildītās saistības par dzīvokli /adrese B/, sastāda pamatparāds 2667,30 EUR un līgumsods 718,14 EUR,
pavisam kopā 3385,44 EUR.
Prasītājs prasību pamato uz Dzīvokļu īpašuma likuma 8.pantu, 10.pantu, Civillikuma 1587.pantu, 1651.pantu, 1652.panta trešo daļu,
1662.pantu, 1720.pantu, 1732.pantu un 1779.pantu, 1828.pantu, Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu
prasītājam parādu par dzīvokli /adrese C/, ar kadastra numuru /numurs A/, pamatparādu 2667,30 EUR, līgumsodu 718,14 EUR, samaksāto valsts
nodevu 370,16 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, pavisam kopā 3760,30 EUR; noteikt prasītājam tiesības saņemt līdz
sprieduma izpildei 6% (sešus) likumiskos procentus gadā no pamatparāda summas.
Atbildētāja savus paskaidrojumus vai iebildumus tiesai nav iesniegusi.
Prasītāja pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja pilnībā uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem un apstākļiem. Lūdza prasību
apmierināt pilnā apmērā.
Atbildētāja uz tiesas sēdi neieradās. Atbildētāja neierašanās iemeslus tiesai nav paziņojusi, atlikt lietas izskatīšanu nav lūgusi. Par tiesas sēdi
atbildētājai paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā pirmajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti ierakstītā sūtījumā uz atbildētājas deklarēto
dzīvesvietu. Tādejādi saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu ir pamats uzskatīt, ka atbildētājai par tiesas sēdes
vietu un laiku paziņots savlaicīgi Civilprocesa likuma noteiktā kārtībā.
Pie šādiem apstākļiem tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, uzskata par iespējamu skatīt lietu bez atbildētājas
klātbūtnes tiesas sēdē.
Civilprocesa likuma 208.1pants noteic, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav
sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.
Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies un paskaidrojumus nav sniegusi.
Tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1 pantā noteiktais gadījums, kad ir taisāms aizmuguriskais spriedums, jo nav saskatāmi
Civilprocesa likuma 208.1panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.
Motīvu daļa
Uzklausījusi prasītāja pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē un pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība
ir pamatota un apmierināma pilnībā.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa
noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradusies uz tiesas sēdi, nav sniegusi
paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus pret prasību un likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka
atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību.
Kā redzams no lietas materiālos esošās Zemesgrāmatu nodalījuma izdrukas atbildētājai piederēja nekustamais īpašums – dzīvokļa īpašums
Nr.13 un kopīpašuma 4590/391848 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes /adrese/, kadastra numurs /numurs A/. Īpašuma tiesības
nostiprinātas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/, 2005.gada
22.augustā, pamatojoties uz 2005.gada 2.augusta Pirkuma līgumu. Pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2013.gada
11.novembra lēmumu, kas stājies likumīgā spēkā 2013.gada 22.novembrī, atbildētājai izbeigušās īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu, par
ko 2013.gada 12.decembrī izdarīts ieraksts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/.
No lietas materiālos esošās Rīgas domes 2004.gada 19.oktobra lēmuma kopijas redzams, ka Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas
organizācijas namu pārvalde “Jugla” tikusi reorganizēta un reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā par Rīgas pašvaldības SIA “Juglas nami”.
Ar 2010.gada 29.decembri Rīgas pašvaldības SIA “Juglas nami” reorganizēta un reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā par
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, kas ir reorganizētā uzņēmuma saistību un tiesību pārņēmēja.
2008.gada 18.augustā atbildētāja noslēdza ar Rīgas pašvaldības SIA “Juglas nami” Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas
līgumu Nr.208, saskaņā ar kura 1.punktu apsaimniekotājs apņēmies uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju, kā arī ar dzīvojamo māju funkcionāli
saistītās ēkas un būves un mājai piesaistīto zemes gabalu, savukārt atbildētāja apņemas apmaksāt apsaimniekotājam visus izdevumus, kas saistīti ar
dzīvojamās mājas, kā arī funkcionāli ar māju saistīto ēku un būvju un piesaistītā zemes gabala uzturēšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli atbildētājas
īpašumā esošā dzīvokļa platībai, kā arī maksu par pakalpojumiem, ko atbildētāja saņem, pamatojoties uz līgumiem, kas noslēgti starp apsaimniekotāju un
pakalpojumu piegādātāju. Līguma 3.1.punkts noteic, ka maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, zemes nomu vai īpašuma nodokli
un saņemtajiem pakalpojumiem atbildētāja saskaņā ar apsaimniekotāja izrakstītajiem rēķiniem veic pilnā apmērā par katru kārtējo mēnesi līdz maksājumu
kvītī norādītajam datumam, iemaksājot līgumā norādītajā kontā (..). Līguma 3.2.punkts noteic, ka maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un
apsaimniekošanu tiek aprēķināta pēc Ministru kabineta 2005.gada 22.februāra noteikumiem Nr.135. Līguma 3.3.punkts noteic, ka maksa par
dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu maksājama apsaimniekotājam vienlaikus ar maksu par pakalpojumiem: apkuri, karsto ūdeni, auksto
ūdeni, kanalizāciju, atkritumu izvešanu, koplietošanas elektroenerģijas patēriņu .
Prasītājs ir izpildījis savas no Līguma izrietošās saistībās, t.i., sniedza dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu,
taču atbildētāja savus pienākumus saskaņā ar noslēgto Līgumu nav izpildījusi. Atbildētāja nav sniegusi mutiskus vai rakstveida iebildumus par saņemtajiem
pakalpojumiem vai izsniegtajiem rēķiniem
Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka prasītājs nebūtu izpildījis savas saistības, vai, ka atbildētāja nebūtu saņēmusi prasītāja sniegtos
pakalpojumus. Saskaņā ar prasītāja aprēķiniem atbildētājas parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem
par laika periodu no 2011.gada 1.februāra līdz 2013.gada 1.novembrim sastāda 2667,30 EUR.
Tā kā saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, bet tiesai netika iesniegti pierādījumi,
ka atbildētāja ir izpildījusi savas saistības pret prasītāju, veicot dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu apmaksu,
tiesa atzīst, ka prasītājs ar lietā iesniegtiem rakstveida pierādījumiem ir pierādījis savu prasību daļā par parāda piedziņu un līdz ar to no atbildētājas par
labu prasītājam piedzenams pamatparāds 2667,30 EUR apmērā par laika periodu no 2011.gada 1.februāra līdz 2013.gada 1.novembrim.
Saskaņā ar 2008.gada 18.augusta Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr.208 3.8.punktu par maksājumu
kavējumu prasītājs aprēķina atbildētājai līgumsodu 0,1% apmērā no parāda summas par katru kavējuma dienu.
Pamatojoties uz minēto un, saskaņā ar Piedzenamās summas aprēķiniem, prasītājs aprēķinājis atbildētājai līgumsodu 718,14 EUR apmērā
par laika periodu no 2011.gada 1.maija līdz 2013.gada 1.novembrim.
Civillikuma 3.pants paredz, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,
pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko kāda persona
uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.
Atbilstoši Civillikuma 1717.pantam (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsodu var pievienot katram līgumam, un
to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās.
Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.
Civilprocesa likuma 5.panta trešā daļa paredz, ja attiecīgo tiesību jautājumu regulē Eiropas Savienības tiesību normas, kas ir tieši
piemērojamas Latvijā, Latvijas likumu piemēro, ciktāl to pieļauj Eiropas Savienības tiesību normas.
Eiropas Padomes Ministru komiteja 1978.gada 20.janvārī pieņēma rekomendāciju “Par soda klauzulu civiltiesībās”, rekomendējot ievērot
rekomendācijas pielikumā norādītos principus. Soda klauzula ir jebkurš līguma punkts, kas paredz par pamatsaistības neizpildi pienākumu apsolītājam
(parādniekam) maksāt naudas summu kā soda naudu vai kompensāciju. Noteikto summu tiesa var samazināt, ja tā ir acīm redzami pārāk liela.
Līgumsods ir saistību pastiprināšanas līdzeklis, kas izpaužas gan kā nelabvēlīgu seku draudi, kamēr saistība vēl nav pārkāpta, gan kā
atbildības izpausme, kad ir noticis saistību pārkāpums. Tomēr līgumsods Civillikuma izpratnē nav līdzeklis, ar kura palīdzību kreditors tiesīgs iedzīvoties uz
parādnieka rēķina (peļņas avots), kas ir pretēji tiesību izmantošanas labticīguma principam. Līgumsods nedrīkst būt paverdzinošs vai nesamērīgi liels.
Vērtējot līgumsoda proporcionalitāti, jāvadās no samērīguma kritērija, ievērojot, ka “pie samērīguma noteikšanas jāņem vērā visas kreditora intereses un
parādnieka spējas” (K.Torgāns. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības. Rīga, 2002., 225 lpp.).
Tiesa atzīst, ka prasījums par līgumsoda piedziņu izvērtējams kontekstā ar Civillikuma 1.pantu, kurā noteikts, ka tiesības un pienākumi
pildāmi pēc labas ticības. Saskaņā ar labas ticības principu, katram civiltiesiskās saistības dalībniekam savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie
pienākumi jāpilda, ņemot vērā pretējās puses intereses. Personai var tikt liegta subjektīvo tiesību izlietošana, ja izrādās, ka otras puses pretējās intereses
saskaņā ar konkrētiem lietas apstākļiem ir atzīstamas par svarīgām.
Izvērtējot prasītāja aprēķinātā līgumsoda apmēru un tā samērīgumu, tiesa ņem vērā arī judikatūrā atzīto, ka jautājums par līgumsoda
samērīgumu un taisnīgumu konkrētos apstākļos izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta norādīto taisnības apziņu un
vispārējiem tiesību principiem (Augstākas tiesas Senāta Civillietu departamenta 2004.gada 22.septembra spriedums lietā Nr. SKC-441, 2005.gada
26.janvāra spriedums lietā Nr. SKC-48, 2007.gada 20.jūnija lēmums lietā Nr. SPC-43, 2008.gada 14.maija spriedums lietā Nr. SKC-212).
Tāpat arī tiesību doktrīnā ieteikti vairāki kritēriji, kas ņemami vērā, izvērtējot līgumsoda apmēru un tie ir šādi:
1) ar līguma pārkāpumu radīto seku smagums (ļaunums, kaitējums plašā nozīmē);
2) līgumsoda apmērs, vērtējot procentuāli pret pamatparādu;
3) laika periods, kurā līgumsoda apmērs ir veidojies;
4) tas, vai līgumsoda piedziņa nekaitētu parādniekam (daudziem parādniekiem kopumā) tādā mērā, ka varētu tikt skartas arī sabiedrības
intereses;
5) kā un cik lielā mērā saistība ir tikusi pildīta;
6) vai ar konkrēto līgumsoda apmēru ir nodrošināts taisnīgs rezultāts;
7) tiesību principi, kas attiecas uz soda atbilstības izvērtēšanu, ciktāl tie nav pretrunā ar civiltiesību pamatuzdevumu nodrošināt ekvivalenci
mantiskajās attiecībās.
Kritēriji, kas ņemami vērā, nosakot samērīga līgumsoda apmēru, ir minēti Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatoru
2013.gada oktobra sanāksmē akceptētajā tiesu prakses apkopojumā “Tiesu prakse līgumsodu piemērošanā”. Minētajā apkopojumā norādīts, ka tiesai,
vērtējot līgumsoda samērīgumu, jāievēro ekvivalences principa īstenošana, lai izslēgtu pārmērīgu iedzīvošanos uz cita tiesisko attiecību dalībnieka
neveiksmju vai neizdarības rēķina. Par kritērijiem, pēc kuriem izvērtējama ekvivalence, var kalpot:
1) samērs, kādā līgumsods ir ar saistības pārkāpuma mantiskajām sekām, tostarp radītajiem zaudējumiem;
2) naudas maksājumos jau noteiktie likumiskie procenti par sveša kapitāla lietošanu kā iespējamo zaudējumu kompensācija;
3) nozaru rentabilitāte, tas ir, cik lielu peļņu nes ieguldītie līdzekļi katrā konkrētā nozarē.
Papildus minētajam tiesa ņem vērā, ka likumdevējs, pieņemot 2013.gada 20.jūnijā likumu “Grozījumi Civillikumā”, kas ir spēkā no
2014.gada 1.janvāra, ir izvērtējis līgumsoda apmēru un atbilstību labticīguma principam, nosakot Civillikuma 1716.pantā, ka līgumsods var tikt noteikts
ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Lai arī, pamatojoties uz Civillikuma 3.pantu un likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas
spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 21.pantā noteikto, tiesai, izlemjot prasījumu par līgumsoda piedziņu, nav tiesiska pamata piemērot šobrīd
spēkā esošās Civillikuma normas par līgumsoda apmēra aprobežošanu 10% apmērā, tiesa to ņem vērā kā kritēriju, lai noteiktu līgumsoda samērīgumu un
prasītāja labticību.
Ņemot vērā iepriekš minētos līgumsoda izvērtēšanas kritērijus, tiesa atzīst, ka prasītāja aprēķinātais līgumsods nav atzīstams par samērīgu,
taisnīgu un labas ticības principam atbilstošu, ņemot vērā tā likmi, pēc kādas tas aprēķināts, un laika periodu, par kādu tas aprēķināts. Tiesas ieskatā,
attiecībā uz atbildētājas pieļauto līguma pārkāpumu, samērīgs un taisnīgs, samērojot to ar parāda apmēru, kavējuma laiku, līgumsoda jēgu un mērķi, ir
līgumsods 10 % apmērā no parāda pamatsummas. Līdz ar to, šajā daļā prasība ir apmierināma daļēji, piedzenot no atbildētājas par labu prasītājam
līgumsodu 266,73 EUR apmērā un pārējā daļā prasību par līgumsoda piedziņu 451,41 EUR apmērā noraidot.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu un Civillikuma 1765.pantu, prasītājam nosakāmas tiesības saņemt no atbildētāja līdz
sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) likumiskos nokavējuma procentus 6 % gadā no parāda pamatsummas, tas ir, 2667,30 EUR, ņemot vērā
Civillikuma 1763.panta nosacījumus par to, ka procentu pieaugums apstājas sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Savukārt, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētājas par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva 352,10
EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot to no sprieduma
spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo
daļu, 97., 193., 195., 204.1 un 208.1-9, tiesa
nosprieda:
daļēji apmierināt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, prasību pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par
parāda piedziņu.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/ par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321,
pamatparādu 2667,30 EUR (divi tūkstoši seši simti sešdesmit septiņi euro 30 centi) apmērā, līgumsodu 266,73 EUR (divi simti sešdesmit seši euro 73
centi) apmērā par laika periodu no 2011.gada 1.maija līdz 2013.gada 1.novembrim, valsts nodevu 352,10 EUR (trīs simti piecdesmit divi euro 10 centi)
apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (četri euro 70 centi) apmērā, kopā piedzenot 3290,83 EUR (trīs tūkstoši divi simti simti
deviņdesmit euro 83 centi) apmērā, samaksa veicama kontā Nr.LV83PARX0013044380019, AS Citadele banka”, kā maksājuma saņēmēju norādot
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.
Noraidīt prasību daļā par līgumsoda 451,41 EUR (četri simti piecdesmit viens euro 41 cents) piedziņu.
Atzīt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/,
likumiskos sešus procentus (6%) gadā no parāda pamatsummas 2667,30 EUR (divi tūkstoši seši simti sešdesmit septiņi euro 30 centi) par laiku līdz
sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
/pers. A/, personas kods /personas kods/, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 dienas pēc sprieduma stāšanās spēkā.
SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas
dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, /pers. A/ 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma
nosūtīšanas dienas ir tiesīga iesniegt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese S.Dolniece