Legislator Rechtsprechung & Gesetzgebung
11261110816 / K20-0731-16 KI-generiert

Court convicts defendant of intentional property damage and minor bodily injury, ordering combined community service and moral damages.

Geschäftsnummer 11261110816 / K20-0731-16
Gericht / Behörde
Rechtsordnung Lettland (LV)
Entscheiddatum
Ausgang Gutgeheissen (Allowed)

Legislator-Zusammenfassung

KI-generiert

The court convicted the defendant of intentional property damage and minor bodily injury, sentencing him to 100 hours of community service. The defendant admitted guilt, while victims acknowledged material compensation but claimed moral damages for the physical assault. The court ruled that moral harm requires separate compensation for non-material suffering caused by the criminal act.

Legislator-Regeste

KI-generiert

Krimināllikuma 185. panta 1. daļa; Krimināllikuma 130. panta 2. daļa; Civillikuma 1635. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 528., 529. panti: When a criminal act causes both material and moral harm, the court must impose criminal punishment and separately award monetary compensation for the non-material suffering endured by the victim.

Schlagwörter

KI-generiert
intentional property damage minor bodily injury moral damages compensation community service sentence criminal liability Alkoholmissbrauch Motorfahrzeugkosten Handel mit alkoholischen Getränken

Zitierte Gesetzesbestimmungen

KI-generiert
Krimināllikuma 185. panta 1. daļa
Krimināllikuma 130. panta 2. daļa
Civillikuma 1635. panta 1. daļa
Kriminālprocesa likuma 511. pants
Kriminālprocesa likuma 512. pants
Kriminālprocesa likuma 520. pants
Kriminālprocesa likuma 528. pants
Kriminālprocesa likuma 529. pants
Krimināllikuma 50. panta 1. daļa
Krimināllikuma 50. panta 2. daļa
Krimināllikuma 52. pants
KI-generiert

Fragen Sie sich, wie dieser Entscheid auf Ihren Fall anwendbar ist?

Prüfen Sie diesen Entscheid zusammen mit Bundesrecht, kantonalen Erlassen, Kommentaren und Folgeentscheiden in Legislator AI.

Fall in Legislator öffnen →

Volltext

Krimināllieta Nr. 11261110816

2016.gada 29.decembrī

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājas tiesa

šādā sastāvā: priekšsēdētājs I. Jaunģelže

ar sekretāri G. Dradeiku

piedaloties prokurorei I. Živai

zv. advokātam Ē. Štālbergam

2016.gada 29.decembrī izskatīja atklātā tiesas sēdē Liepājā, Republikas ielā 14, krimināllietu, kurā /pers. E/, personas kods /personas kods/,

apsūdzēts pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas un 130.panta otrās daļas.

Tiesas sēdē tiesa

konstatēja:

apsūdzētais /pers. E/ izdarīja svešas mantas tīšu bojāšanu, un konkrēti :

2016.gada 14.decembrī ap plkst.19:30 /pers. E/, atrodoties alkohola ietekmē, Sporta ielas 2 mājas pagalmā, Cimdeniekos, Grobiņas pagastā,

Grobiņas novadā, nolūkā sabojāt svešu mantu, tīši ar pneimatisko šauteni Baikal ne mazāk kā trīs reizes iešāva pa /pers. F/ piederošās automašīnas

AUDI 80, ar valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, kreiso pusi, līdz ar to /pers. E/ sabojāja minētās automašīnas kreisās puses aizmugurējās durvis 300,00

euro vērtībā un kreisās puses aizmugurējo riepu 55,00 euro vērtībā.

Tādējādi /pers. E/ nodarīja /pers. F/ mantisku kaitējumu par kopējo summu 505,00 euro, kas sastāv no sabojāto priekšmetu vērtības un bojājumu

novēršanas izdevumiem.

Ar šādām savām darbībām /pers. E/ izdarīja Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Turklāt /pers. E/ tīši nodarīja vieglus miesas bojājumus, un konkrēti :

2016.gada 14.decembrī pēc plkst.19:30 /pers. E/, būdams alkohola ietekmē, Sporta ielas 2 mājas pagalmā, Cimdeniekos, Grobiņas pagastā,

Grobiņas novadā, tīši, vienu reizi ar pneimatisko šauteni Baikal iešāva kājā /pers. G/, kurš atradās uz dzīvokļa Nr./numurs/ balkona.

Tādējādi /pers. G/ tika nodarīti miesas bojājumi : šauta brūce labā augšstilba vidējā 1/3 priekšējā virsmā ar svešķermeni (skrots) augšstilba

muskulatūrā, kas pieskaitāmi pie viegliem miesas bojājumiem, kas izraisa īslaicīgus veselības traucējumus no 7 dienām līdz 21 dienai.

Ar šādām savām darbībām /pers. E/ izdarīja Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. E/ sevi par vainīgu izdarītajos noziedzīgajos nodarījumos atzina pilnībā pie apsūdzībā norādītajiem apstākļiem un

izteica nožēlu par izdarīto. Cietušā/pers. F/ kaitējuma kompensāciju atzina un paskaidroja, ka ir jau atlīdzinājis cietušajam radītos kaitējumu.

Cietušā/pers. G/ pieteikto kaitējuma kompensāciju ir atlīdzinājis pilnībā, atzīst pieteikto morālā kaitējuma kompensāciju 130,00 euro apmērā.

Cietušais/pers. F/ lietā pieteicis materiālā kaitējuma kompensāciju 505,00 euro apmērā, iesniegumā tiesai /pers. F/ norādījis, ka apsūdzētais ir

pilnībā atlīdzinājis viņam radīto kaitējumu un nekādas pretenzijas pret apsūdzēto viņam nav. Cietušais/pers. G/ lietā pieteikto materiālā kaitējuma

kompensāciju 17,48 euro neuzturēja, jo to apsūdzētais labprātīgi ir atlīdzinājis un pieteica morālā kaitējuma kompensāciju 130,00 euro apmērā.

Tā kā apsūdzētais /pers. E/ savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnībā, apsūdzētais ir piekritis tam, ka nav nepieciešams veikt

pierādījumu pārbaudi un tiesai, pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētā vainu, kā arī ievērojot prokurora un pārējo procesa

dalībnieku viedokli, izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolemj

tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi neizdarīt, pārbaudot tikai apsūdzētā personu raksturojošos datus. Tiesa uzskata, ka apsūdzētā vaina viņam

izvirzītajā apsūdzībā ir pierādīta pilnībā, /pers. E/ darbības pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, 130.panta otrās daļas ir kvalificētas pareizi un

viņš sodāms. Tiesa atzīst, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajai daļai, konkrētajā gadījumā pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav

nepieciešams.

Izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmo soda veidu un apmēru, tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.pantu, ņem vērā apsūdzētā

personību, noziedzīgā nodarījuma raksturu, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus un radītā kaitējuma apmērus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu apsūdzētais /pers. E/ ir izdarījis mazāk smagus noziegumus.

Apsūdzētais /pers. E/ agrāk nav sodīts (l.l. 43). Par atbildību mīkstinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta 2.daļu, tiesa atzīst to, ka

/pers. E/ vaļsirdīgi atzinies un izdarīto nožēlo. Par atbildību pastiprinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta 1.daļas 12.punktu, tiesa atzīst to,

ka noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.

Ņemot vērā konkrētā lietas apstākļus, apsūdzētā personību, tiesa uzskata, ka sods /pers. E/ nosakāms piespiedu darbu veidā, sods ir adekvāts

izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ar šādu soda veidu būs ievērotas sabiedriskās drošības intereses, tādējādi panākot, ka apsūdzētais turpmāk

pildīs likumu un atturēsies no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, un dota iespēja apsūdzētajam pierādīt, ka spēj dzīvot likuma paklausīgu dzīvi.

Izvērtējot cietušā /pers. G/ kaitējuma kompensācijas pieteikumu par morālo kaitējumu, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1635.panta pirmo

daļu cietušajam ir tiesības prasīt apmierinājumu par morālo kaitējumu no apsūdzētā /pers. E/, jo viņš ar neatļautām, noziedzīgām darbībām nodarīja

cietušajam miesas bojājumus.

Pienākums atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu ir sekas personas prettiesiskām, tīšām darbībām, kā rezultātā ir apdraudēta cietušā drošība,

veselība un citas vērtības. Ņemot vērā, ka /pers. E/ tiek atzīts par vainīgu vieglu miesas bojājumu nodarīšanā, tas ir, tiek atzīts par vainīgu tīša noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā, apsūdzētajam ir pienākums atlīdzināt morālo kaitējumu.

Morālais kaitējums nav izsakāms mantiskās vērtībās un to nevar atlīdzināt kā zaudējumu. Morālais kaitējums ir personai piemītošu nemantisku

labumu vai ar likumu aizsargātu interešu prettiesisks aizskārums, kas personai radījis ciešanas, pārdzīvojumus, sāpes. Morālā kaitējuma sekas var

kompensēt, bet valsts nav noteikusi konkrētām situācijām atbilstošas konkrētas summas. Lai izvērtētu piespriežamā morālā kaitējuma apmēru, tiesa

vadās no tiesu prakses, ievērojot cilvēktiesību principus un ievērojot saprātīguma un taisnīguma principu. Šī kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta

atlīdzība, kura apsūdzētajam jāmaksā cietušajam, lai izlīdzinātu negatīvo ietekmi uz cietušā psihi un likvidētu ar likumpārkāpumu radītās ciešanas.

Izvērtējot pieteikto morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, tiesa uzskata, ka tas ir piedzenams 130,00 euro apmērā, kas ir samērīgs nodarītajam

kaitējumam un sekām pēc tiesas ieskata. Apsūdzētā vainas dēļ cietušajam ir nodarīts morāls aizskārums un lietā ir nosakāma kaitējuma kompensācija par

garīgām ciešanām.

Ņemot vērā augstāk minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.,512.,520.,528.,529.pantiem, tiesa

no s pri e da :

/pers. E/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā un sodīt ar piespiedu darbu

uz 70 (septiņdesmit) stundām.

/pers. E/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā un sodīt ar piespiedu darbu

uz 70 (septiņdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta 1.un 2.daļu /pers. E/ galīgo sodu noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos

sodus, ar piespiedu darbu uz 100 (simts) stundām.

Piedzīt no /pers. E/ par labu cietušajam /pers. G/ morālā kaitējuma kompensāciju 130,00 euro (vienu simtu trīsdesmit euro) apmērā.

/pers. E/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanos noteiktā vietā, atstāt līdz spriedums stājas likumīgā spēkā.

Soda izciešanas laikā /pers. E/ ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku no 2016.gada 15.decembra līdz 2016.gada 16.decembrim, saskaņā ar

Krimināllikuma 52.panta nosacījumiem, tās ir 16 piespiedu darba stundas.

Lietiskos pierādījumus – pneimatisko šauteni Baikal, trīs gabalus metāliskām lodēm līdzīgus priekšmetus, metāla bundžu ar skrotīm, vienu gabalu

lodi – iznīcināt.

Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā apelācijas kārtībā un kasācijas kārtībā Augstākas tiesas Krimināllietu

departamentā, sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.

Tiesnesis I. Jaunģelže