Court dismisses unproven hooliganism and obscenity charges but convicts defendant for refusing police orders.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court dismissed specific allegations of hooliganism and obscenity from the police report due to lack of evidence and the defendant's denial of these acts. While the defendant admitted to refusing police orders, the court excluded the disputed behaviors from the factual record. Consequently, the defendant was convicted only of the proven refusal to comply with lawful police requests and sentenced to a fine.
Legislator-Regeste
KI-generiertLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. un 167. panti: The court must exclude unproven facts from the administrative violation protocol; a conviction is based solely on established facts, and unproven allegations of hooliganism or obscenity do not constitute grounds for liability if not substantiated by evidence.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lieta Nr.126018615
Arhīva Nr.1-0186-15/2
S P RIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rēzeknē 2015.gada 27.augustā
Rēzeknes tiesa
šādā sastāvā: tiesnesis I.Dzindzuks,
ar sekretāri I.Šelleri,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības par
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, un
konstatēja:
2015.gada 31.maijā plkst. 02.10, sabiedriskā vietā - /adrese//pers. A///pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgām prasībām,
kas pildīja dienesta pienākumus sakarā ar izsaukumu par iespējamā likumpārkāpuma izdarīšanu, un proti: atteicās nosaukt savus personas datus, kā arī
nepakļāvās uzaicinājumam sekot uz dienesta transportlīdzekli administratīvā protokola sastādīšanai.
Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā (turpmāk – LAPK) paredzēto administratīvo pārkāpumu.
Par minētā pārkāpuma izdarīšanu 2015.gada 31.maijā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas
1.iecirkņa inspektors A.Lazovskis sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC168003.
Turklāt administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC168003 norādīts, ka /pers. A/ nereaģēja uz policijas darbinieku prasībām pārtraukt huligāniskās
darbības, lamājās necenzētiem vārdiem, vicināja ar rokām. Šādas /pers. A/ darbības administratīvā pārkāpuma protokolā tika kvalificētas kā LAPK
175.pantā paredzētais administratīvais pārkāpums.
Tiesas sēdē /pers. A/ savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts LAPK 175.pantā, atzina pilnīgi, lietā esošus pierādījumus un
pārkāpuma kvalifikāciju neapstrīdēja, lūdza izskatīt lietu bez liecinieku klātbūtnes. Paskaidroja, ka neapstrīd administratīvā pārkāpuma protokolā minētās
darbības, bet vardarbību pret policijas darbiniekiem neveica. Precīzi tās nakts notikumus neatceras.
Pārbaudījusi visus lietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina LAPK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, t.i., par ļaunprātīgu
nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgām prasībām, ir pierādīta pilnīgi:
a r Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas 1.iecirkņa inspektora A.Lazovska 2015.gada
31.maija dienesta ziņojumu, kurā norādīts, ka 2015.gada 31.maijā ap plkst. 01.40 no Latgales reģiona OVN tika saņemts izsaukums pēc adreses
/adrese A/ sakarā ar to, ka nakts klubā “Laguna” tika sabojāta mūzikas aparatūra “Pioner CDJ-350”. Ierodoties notikuma vietā kopā ar patruļdienesta
rotas kārtībnieku N.Ramanovu, viņi iegāja klubā, kur viņus sagaidīja SIA “Mariza M” darbinieks /pers. D/. /pers. D/ iesniedza iesniegumu par to, ka
2015.gada 31.maijā plkst. 02.00 nakts klubā “Laguna” uz mūzikas aparatūru tika uzliets alus. Iesnieguma pieņemšanas laikā pie viņiem piegāja nakts
kluba apmeklētāji un pateica, ka vīrietis, kurš pagrūda sievieti, kā rezultātā sieviete krītot uzlēja alu uz aparatūras, atrodas deju placī. Viņš piegāja pie
noradītā vīrieša un palūdza viņu iziet no kluba ārā. Izejot no kluba vīrietis uzvedās agresīvi, traucēja pildīt dienesta pienākumus un uz viņu
aizrādījumiem pārtraukt agresīvi uzvesties nereaģēja, atteicās nosaukt savus personas datus. Tā kā ar saviem spēkiem viņi nevarēja savaldīt vīrieti un
pūli, kurš atbalstīja viņu, pa rāciju tika izsaukta palīdzība. Atbraucot citai ekipāžai, viņi veda vīrieti pie dienesta automašīnas. Vīrietis atradās
acīmredzamā alkohola reibumā, palika vēl agresīvāks un sāka vicināties ar rokām. Tāpēc, pielietojot fizisko spēku, viņš kopā ar N.Ramanovu noguldīja
vīrieti uz zemes. Aizlaužot viņam rokas, vīrietim tika uzlikti roku dzelži un viņš tika ievietots dienesta automašīnā. Dienesta automašīnā viņš turpināja
lamāties necenzētiem vārdiem. Policijas iecirknī vīrietis atteicās no alkohola pārbaudes, izmantojot mēraparātu, tāpēc tika nogādāts Rēzeknes
slimnīcas uzņemšanas nodaļā, kur viņam tika veikta alkohola testēšana. Tika noskaidrota vīrieša personība, tas bija /pers. A/, personas kods /personas
kods/ (lietas 7.lapa);
ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas konvoja rotas kārtībnieka N.Ramanova 2015.gada
31.maija dienesta ziņojumu, kurš ir analoģisks A.Lazovska dienesta ziņojumam (lietas 8.lapa);
ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas 2.iecirkņa vecākā inspektora D.Igolnieka 2015.gada
31.maija dienesta ziņojumu, kurā norādīts, ka 2015.gada 31.maijā tika saņemts rīkojums braukt uz nakts klubu “Laguna” /adrese/, jo tur bija
nepieciešama palīdzība dežurējošai ekipāžai. Pie nakts kluba pamanīja cilvēku burzmu, policijas darbinieki A.Lazovskis un N.Ramanovs mēģināja
savaldīt cilvēku pūli. A.Lazovskis norādīja uz vīrieti, kurš klubā ar alu aplējis mūzikas aparatūru. Pieejot pie minētā vīrieša, uzprasīja kā viņu sauc, uz
ko saņēma rupju atbildi no vīrieša puses, ka viņam nav jāsaka policijai kā viņu sauc. Vīrietim tika izskaidrots, ka vajadzēs braukt uz policijas iecirkni
personības noskaidrošanai un vīrietim tika piedāvāts iet uz policijas automašīnu. Vīrietis pateica, ka nekur neies, tādējādi rupji ignorējot policijas
darbinieku likumīgo prasību. Pēc kā A.Lazovskis un N.Ramanovs pielietojot fizisku spēku, noguldīja uz zemes minēto vīrieti un uzlika viņam roku
dzelžus. Pēc kā ar spēku vīrietis tika nogādāts uz dienesta automašīnu. Policijas iecirknī vīrietis atteicās nosaukt savus personas datus (lietas 9.lapa).
LAPK 175.pants paredz administratīvo atbildību par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga
vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, par ko
uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par LAPK 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, jākonstatē, pirmkārt, personas
nepakļaušanās ļaunprātība, otrkārt, policijas darbinieka rīkojumam vai prasībai jābūt likumīgai un, treškārt, policijas darbiniekam jāpilda sabiedriskās
kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumi.
Līdz ar to, lai konstatētu, vai /pers. A/ darbībās konstatējama LAPK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva objektīvā puse,
jānoskaidro, vai policijas darbinieku prasības nosaukt personas datus un doties viņiem līdzi uz dienesta transportlīdzekli, bija likumīgas.
Saskaņā ar likuma „Par policiju” 10.panta 1., 6. un 11.punktu policijas darbinieku pienākums ir nodrošināt kārtību uz ceļiem, ielās, laukumos,
parkos, sabiedriskā transporta līdzekļos, lidostās, ostās, stacijās un citās publiskās vietās, lai garantētu personu un sabiedrības drošību, kā arī novērst un
pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt lietas par šiem pārkāpumiem, kā
arī regulēt transportlīdzekļu un gājēju kustību, veikt satiksmes un satiksmes līdzekļu uzraudzību. Šī likuma 12.panta pirmajā daļā norādītas policijas
darbinieka tiesības, kur pirmās daļas 1., 2. un 4.punktā noteikts, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta
kompetencei, ir tiesības prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, un pārbaudīt personām, kuras
tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību apliecinošos dokumentus; sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem;
likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un
apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī
piemērot viņiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc piekritības.
Lai policijas darbinieki varētu pildīt uzliktos pienākumus, likuma „Par policiju” 22.panta pirmajā daļā noteikts, ka policijas darbinieka likumīgās
prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda un ka nepakļaušanās policijas
darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Savukārt, no šī likuma 22.panta trešās daļas izriet, ka policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir
saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi. No minētajām
tiesību normām tiesa secina, ka policijas darbinieka prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir
obligāti jāizpilda un par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir paredzēta administratīvā atbildība LAPK 175.pantā.
Tiesai nav šaubu, ka Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas 1.iecirkņa inspektors A.Lazovskis,
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas konvoja rotas kārtībnieks N.Ramanovs un Valsts policijas
Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas 2.iecirkņa vecākais inspektors D.Igolnieks atzīstami par valsts varas
pārstāvjiem, un, ka 2015.gada 31.maijā, ierodoties sakarā ar izsaukumu uz nakts klubu “Laguna”, kas atrodas /adrese/, viņi pildīja savus tiešos dienesta
pienākumus.
Tiesa uzskata, ka policijas darbinieku rīcība, pieprasot pārkāpējam pārtraukt likumpārkāpumu un nosaukt savus personas datus, kā arī sekot uz
dienesta transportlīdzekli administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai, bija likumīgas, jo viens no policijas uzdevumiem, saskaņā ar likuma „Par
policiju” 3.pantu ir novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus. Tāpat policijas darbinieki pildīja likuma „Par policiju” 10.panta 1., 6. un
11.punktā viņam noteiktos pienākumus - nodrošināt kārtību publiskās vietās, ..., lai garantētu personu un sabiedrības drošību un novērst un pārtraukt
administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus.
Tiesai nav pamata neticēt policijas darbinieku dienesta ziņojumos norādītajai informācijai par administratīvā pārkāpuma apstākļiem. Tiesa atzina,
ka 2015.gada 31.maijā plkst. 02.15, /adrese//pers. A//pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgām prasībām, tiem pildot dienesta
pienākumus, t.i., atteicās nosaukt savus personas datus, kā arī atteicās sekot uz dienesta transportlīdzekli protokola sastādīšanai.
Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesai nepastāv šaubas, ka /pers. A/ darbībās, nepildot policijas darbinieku likumīgās prasības, konstatējama
LAPK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva objektīvā puse. Līdz ar to tiesa atzīst, ka /pers. A/ rīcība ir prettiesiska un viņu var
saukt pie administratīvās atbildības, uzliekot administratīvo sodu.
Tomēr, izvērtējot administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC168003 norādīto /pers. A/ darbību aprakstu, kurā minēts, ka /pers. A/ nereaģēja uz
policijas darbinieku prasībām pārtraukt savas huligāniskās darbības, lamājās necenzētiem vārdiem un vicināja ar rokām, tiesa atzīst, ka no šādas /pers.
A/ darbības vairāk atbilst administratīvajam pārkāpumam, kas paredzēts LAPK 167.pantā vai arī kriminālsodāmām darbībām, kas saistītas ar
pretošanos policijas darbiniekiem. Tomēr, pārbaudot lietā esošos pierādījumus, tiesa nav konstatējusi /pers. A/ darbības, kas atbilstu noziedzīga
nodarījuma pazīmēm, t.i., lietā nav pierādījumu, kas pierādītu, ka pret policijas darbiniekiem tika izdarīta vardarbībā vai ar to tika piedraudēts. Tāpat
nav saprotams, kas tika domāts ar administratīvā pārkāpuma aprakstā minēto, ka policijas darbinieki pieprasīja pārtraukt huligāniskās darbības, jo šo
darbību apraksts netika dots. Savukārt lamāšanās ar necenzētiem vārdiem atbilst LAPK 167.pantā paredzētajam administratīvajam pārkāpumam, bet
/pers. A/ par to netiek saukts pie administratīvās atbildības. Bez tam administratīvā pārkāpuma protokolā nav norādīti necenzētie vārdi, kurus lietoja
/pers. A/, līdz ar to nav iespējams izvērtēt, vai viņa darbības atbilst sīka huligānisma pazīmēm.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzina, ka /pers. A/ nav saucams pie administratīvās atbildības par šādām administratīvā pārkāpuma protokolā
fiksētajām darbībām, jo šādas darbības nav pierādītas. Tādējādi tiesa atzina, ka šo apgalvojumu ir jāizslēdz no administratīvā pārkāpuma protokola
Nr.PC168003 faktisko apstākļu apraksta, un /pers. A/ sodāms tikai par tām darbībām, kas netika izslēgtas no administratīvā pārkāpuma protokola un
kuras tiesa atzina par pierādītām.
Saskaņā ar LAPK 32.panta otro daļu tiesa, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,
mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Tiesa noskaidroja, ka /pers. A/ ir neprecējies, apgādājamo personu viņam nav, strādā gadījuma darbus, viņa ienākumi mēnesī vidēji ir 200 EUR,
problēmu ar veselību viņam nav. /pers. A/ paskaidroja, ka viņš nav kriminālsodīts.
Saskaņā ar LAPK 33.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. A/ atbildību mīkstinošo apstākli tiesa atzīst to, ka pārkāpējs savu vainu atzina un vaļsirdīgi
nožēloja izdarīto.
Saskaņā ar LAPK 34.panta 6.punktu par /pers. A/ atbildību pastiprinošo apstākli tiesa atzīst to, ka pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu iespaidā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, izvērtējot apsūdzētā personību (iepriekšējas administratīvās sodāmības dzēstas), izdarītā pārkāpuma raksturu (pārkāpums
vērsts pret varas pārstāvjiem un apdraudēja noteikto pārvaldes kārtību un policijas uzdevumu izpildi), atbildību ietekmējošo apstākļu esību, tiesa uzskata, ka
par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu /pers. A/ piemērojams LAPK 175.panta sankcijā paredzētais sods - naudas sods. Tiesa uzskata, ka naudas sodu
/pers. A/ jāuzliek zem vidēja LAPK 175.panta sankcijā paredzētā apmēra.
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175., 275. un 289.16 pantu, tiesa
nosprieda:
/pers. A/ atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar naudas
sodu 30 EUR (trīsdesmit eiro) apmērā.
Naudas sods samaksājams ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no tā uzlikšanas dienas, jebkurā bankas iestādē norēķinu kontā - Valsts kase,
saņēmēja banka: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, bankas kods TRELLV22, kontā LV34TREL1060191011100, maksājuma uzdevumā obligāti
jānorāda lietas numuru Nr.126018615. Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rēzeknes tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas
dienas.
Tiesnesis I.Dzindzuks