Court convicts defendant for illegal possession and trafficking of large quantities of Fubinaca, sentencing to prison and forced labor.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court convicted the defendant of illegally purchasing, storing, and trafficking a large quantity of Fubinaca, a substance classified as a particularly dangerous narcotic. The prosecution presented physical evidence including seized drug mixtures and packaging, which the court validated despite some items being deemed inadmissible. Consequently, the defendant was sentenced to three years of imprisonment and 100 hours of forced labor, with the probation period set at five years.
Legislator-Regeste
KI-generiertKrimināllikuma 253.1 panta 3. daļa; 253.2 panta 1. daļa; 65. panta; 50. panta; 55. panta: Illegal possession and trafficking of large quantities of controlled substances constitute separate offenses punishable by imprisonment and forced labor, with combined sentencing applied when multiple charges are proven.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lieta Nr.11410067215
11410065415
Nr.K33-0338-16/26
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā, 2016.gada 3.oktobrī
Rīgas rajona tiesa Jūrmalas tiesu nams
tiesnese G.Lapiņa,
ar tiesas sēžu sekretāri G.Kamenskihu un tulci A.Urpenu,
piedaloties prokurorei O.Savickai
un aizstāvei A.Lencei,
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, 253.1 panta trešās daļas un 253.2 panta pirmās daļas
apsūdzēts
/pers. A/
personas kods /personas kods/
tiesa,
konstatēja
/pers. A/ neatļauti iegādājās un glabāja psihotropo vielu lielā apmērā realizācijas nolūkā, kā arī neatļauti realizēja psihotropo vielu.
/pers. A/ pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā un vietā no pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotas personas neatļauti iegādājās
tālākai realizācijai ne mazāk kā 1,4327g izžāvētā un sasmalcinātā zaļganbrūnas krāsas augu valsts izcelsmes maisījuma, kas satur aizliegtām sevišķi
bīstamām narkotiskām vielām pielīdzināto psihotropo vielu AB-FUBINACA, lielā apmērā.
Minēto psihotropo vielu /pers. A/ neatļauti glabāja pie sevis realizācijas nolūkā līdz 2014.gada 17.decembra aptuveni plkst.19.20, kad daļu –
0,5057g izžāvētā un sasmalcinātā zaļganbrūnas krāsas augu valsts izcelsmes maisījuma, kas satur AB-FUBINACA, iepakota 3 (trīs) polimēra materiāla
maisiņos, Jūrmalā, aiz mājas Nomteņu ielā 12, mantkārīgu tieksmju vadīts, neatļauti realizēja par 10,00 EUR speciālā izmeklēšanas eksperimenta
veicējam.
Pārējie 0,9270g izžāvētā un sasmalcinātā zaļganbrūnas krāsas augu valsts izcelsmes maisījuma, kas satur AB-FUBINACA, iepakota 1 (vienā)
polimēra materiāla maisiņā un papīra vīstoklī, tika izņemti 2014.gada 17.decembrī, kad /pers. A/ tika aizturēts un tika veikta personas kratīšana.
Saskaņā ar spēkā esošajiem Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumiem Nr.847 “Noteikumi par Latvijā kontrolējamajām
narkotiskajām vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem” AB-FUBINACA ir aizliegtām sevišķi bīstamām narkotiskām vielām pielīdzinātā
psihotropā viela (I saraksts, psihotropo vielu grupa “Indola un indazola-3-karbonilatvasinājumi”).
Saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 2.pielikumu “Kritēriji nelikumīgā apritē esošu narkotisko un
psihotropo vielu un zāļu, kā arī vielu, kas var tikt izmantotas narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai (prekursori), iedalījumu apmēriem”
1,4327 g AB-FUBINACA pārsniedz apmēru, sākot ar kuru tās daudzumi atzīstami par lieliem.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 253.1 panta trešajā daļā.
/pers. A/, būdams brīdināts par kriminālatbildības iestāšanos par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu
un lietošanu, neatļauti lietoja psihotropās vielas.
/pers. A/, būdams brīdināts par kriminālatbildības iestāšanos par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un lietošanu
saskaņā ar 2014.gada 28.oktobra lēmumu par viņa saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46.panta
pirmās daļas, pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotā vietā un laikā, bet ne vēlāk kā 2015.gada 21.janvārī plkst.15.10, neatļauti lietoja psihotropās vielas
– klonazepāmu un atrodoties psihotropo vielu ietekmē, tika aizturēts 2015.gada 21.janvārī plkst.15.10, Jūrmalā, Talsu šosejas 31/7, dzīvoklī Nr.64.
Saskaņā ar eksperta atzinumu /pers. A/ organismā konstatēts 1,4 benzodiazepīna atvasinājuma metabolītu “zīmes”, kas varēja rasties pēc trankvilizatoru
– klonazepāma, diazepāma, fenazepāma u.c. lietošanas. Šīs vielas pieder psihotropām vielām, to iegādei nepieciešama ārsta recepte.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā.
/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.
/pers. A/ 2015.gada 23.augustā, laikā no plkst.14.30 līdz plkst.20.00, atrodoties /adrese/, mantkārīgu motīvu vadīts, nolūkā nolaupīt svešu
kustamu mantu, slepus no apkārtējiem, izmantojot apstākli, ka viņa darbības neviens nenovēro, brīvi iegāja mājas trešajā kāpņu telpā un no ceturtā
stāva dzīvokļu Nr.85-88 priekštelpas nolaupīja /pers. D/ piederošo kalna tipa sarkanpelēkas krāsas divriteni “Rock Machine” 100,00 EUR vērtībā, pēc
kā ar nolaupīto no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas aizgāja, izrīkojoties ar to pēc saviem ieskatiem, tādējādi nodarot /pers. D/ mantisko
kaitējumu 100,00 EUR apmērā, tas ir, nelielā apmērā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
2016.gada 24.martā cietušais iesniedza tiesā iesniegumu ar tam pievienotu izlīgumu, kas noslēgts starp cietušo /pers. D/ un apsūdzēto /pers. A/ un
viņa likumisko pārstāvi /pers. F/ (1.sējums, lietas lapa 236-237). Izlīgumu apstiprinājusi Valsts probācijas dienesta Jūrmalas teritoriālās struktūrvienības
vecākā referente.
Apsūdzētais un viņa pārstāve, lūdza apstiprināt noslēgto izlīgumu, kas atrodas lietas materiālos un tiesas sēdē apstiprināja, ka izlīgums ir noslēgts
labprātīgi un ir saprotamas izlīguma sekas. Apsūdzētais savu vainu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas pilnībā atzina.
Cietušais/pers. D/ pirmstiesas kriminālprocesā pieteica materiālo kompensāciju 100 EUR apmērā, taču pieteikto materiālo kompensāciju
neuzturēja, jo nolaupītā manta atgriezta (1.sējums, lietas lapa 214).
Prokurors lūdza izbeigt kriminālprocesu pret apsūdzēto pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 9.punktu.
Aizstāve lūdza izbeigt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.
Kriminālprocesa likuma 536.panta otrā daļa noteic, ja izlīgumu iesniedz rakstveidā, to pievieno lietai. Izlīgumā jābūt norādītam, ka tas noslēgts
labprātīgi un cietušais saprot izlīguma sekas. Savukārt minētā panta trešā daļa noteic, ja rakstveida izlīgumu iesniedz apsūdzētais bez cietušā klātbūtnes un
cietušais ir fiziska persona, izlīgumam jābūt notariāli vai Valsts probācijas dienesta apmācīta starpnieka apliecinātam.
Izvērtējot minēto un krimināllietas materiālus, noklausoties prokurora, apsūdzētā un viņa likumiskās pārstāves, un aizstāves viedokli, ar ko lūdz
izbeigt kriminālprocesu pret apsūdzēto sakarā ar noslēgto izlīgumu ar cietušo, kā arī ņemot vērā to, ka cietušajam nav materiāla rakstura pretenziju pret
apsūdzēto, to, ka izlīgums ir Valsts probācijas dienesta apmācīta starpnieka apliecināts un izlīgumā ir norādīts, ka tas ir noslēgts labprātīgi un ir saprotami
izlīguma nosacījumi un sekas, tiesa atzīst, ka kriminālprocess pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ir izbeidzams sekojošu motīvu dēļ:
Kriminālprocesa likuma 481.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka tiesa izbeidz kriminālprocesu, ja iztiesāšanas laikā tā konstatē
Kriminālprocesa likuma 377.panta 3.-10.punktā norādītos apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 9.punktu, kriminālprocesu nedrīkst uzsākt, bet uzsākts process ir jāizbeidz, ja noticis cietušā un
apsūdzētā izlīgums tādā kriminālprocesā, kuru var uzsākt tikai uz cietušās personas pieteikuma pamata.
Kriminālprocesa likuma 7.panta otrajā daļā noteikts, ka par Krimināllikuma 180.pantā paredzēto nodarījumu kriminālprocesu uzsāk, ja saņemts
pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums.
Tā kā lietā noslēgts izlīgums starp cietušo un apsūdzēto, nav ziņu, ka izlīgums panākts draudu vai vardarbības rezultātā, vai arī tas ir atsaukts, tiesai
nav šaubu par apsūdzētā vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, tiesa atzīst, ka lietā
pastāv Kriminālprocesa likuma 377.panta 9.punktā paredzētais pamats kriminālprocesa izbeigšanai.
Apsūdzētais tiesas sēdē sevi par vainīgu izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā pēc Krimināllikuma 253.1 panta trešās daļas un 253.2 panta pirmās
daļas atzina pilnībā, lūdza pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanas laikā neveikt. Minētajam piekrita apsūdzētā likumiskā pārstāve.
Iepazinusies ar lietas materiāliem, uzklausījusi lietas dalībniekus, ņemot vērā to, ka apsūdzētais savu vainu viņam celtajā apsūdzībā atzīst pilnībā un
piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas apsūdzētajam tiesas sēdē izskaidrotas un
sekas ir skaidras, apsūdzētā vaina ir pierādīta ar visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu, tiesa
atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā nav nepieciešama, līdz ar to saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā netiek izdarīta.
Tiesa atzīst, ka /pers. A/ noziedzīgās darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 253.1 panta trešās daļas un 253.2 panta pirmās daļas.
Nosakot sodu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos
un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta piekto daļu, tiesa konstatē, ka apsūdzētais pēc Krimināllikuma 253.1 panta trešās daļas izdarīja sevišķi smagu
noziegumu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta otro daļu, tiesa konstatē, ka apsūdzētais pēc Krimināllikuma 253.2 panta pirmās daļas izdarīja
kriminālpārkāpumu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu kā apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli, tiesa atzīst, vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 11.punktu kā atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgs nodarījums pēc
Krimināllikuma 253.1 panta trešās daļas izdarīts mantkārīgu tieksmju dēļ.
Nosakot sodu, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais agrāk nav sodīts, ir deklarēta dzīvesvieta (1.sējums, lietas lapa 132), mācās /Nosaukums/8.klasē,
strādā SIA “LVS Latvija” par palīgstrādnieku no 2016.gada 24.augusta, bet vēlas izbeigt darba tiesiskās attiecības, lai varētu mācīties un nodarboties ar
sportu. Dzīvo kopā ar mammu un jaunākiem brāļiem, palīdz ģimenei, sastāv narkoloģiskā kabineta uzskaitē no 2015.gada 10.februāra (1.sējums, lietas
lapa 209). No biedrības “/Nosaukums/” tiek raksturots pozitīvi (1.sējums, lietas lapa 202) un ir saņēmis vairākus sporta apbalvojumus (1.sējums, lietas
lapa 203-208).
Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un
piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst cietušā, sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (skat.A.Judins. Kriminālsods nav
valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista Vārds, Nr.11 (762)m 19.03.2013.).
Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu un apsūdzētā personību, kā arī lai panāktu Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi – aizsargāt
sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātais
un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, un izvērtējot apsūdzēto attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu
un nožēlu par izdarīto, to, ka noziedzīgos nodarījumus izdarījis būdams nepilngadīgs, pēc noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas mainījis savu attieksmi pret
dzīvi un saviem ģimenes locekļiem, to, ka izdarīto ir sapratis un izdarīto patiesi nožēlo, tiesa atzīst, ka pēc Krimināllikuma 253.1 panta trešās daļas nav
lietderīgi apsūdzēto sodīt ar reālu brīvības atņemšanas sodu, līdz ar ko tiesa atrod par iespējamu apsūdzētajam piemērot Krimināllikuma 55.panta
nosacījumus un brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti, jo tiesa gūst pārliecību, ka vainīgais turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus un nosacīta soda
piemērošana konkrētajā gadījumā ir samērīga un vērsta uz soda mērķa sasniegšanu.
Turklāt tiesa, nosakot soda veidu un mēru pēc Krimināllikuma 253.1 panta trešās daļas, ņem vērā Krimināllikuma 65.panta nosacījumus par soda
piemērošanu nepilngadīgajiem.
Ņemot vērā apsūdzētā attieksmi pret izdarīto, ar noziedzīgo nodarījumu radītās sekas, apsūdzētā personību, piemērojamā soda veidu un
Krimināllikuma 65.panta 2.1 daļā noteikto, atzīst par iespējamu noteikt sodu, kas ir zemāks par panta sankcijā noteikto minimālo robežu. Tiesa, ņemot
vērā minētos kritērijus, ir guvusi pārliecību, ka sods, kas ir zemāks par minimālo sankcijā noteiktā soda robežu, būs pietiekošs, lai apsūdzētais pārdomātu
izdarīto un turpmāk atturētos no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Tiesa atzīst, ka pēc Krimināllikuma 253.2 panta pirmās daļas apsūdzēto ir iespējams sodīt ar piespiedu darbu, kā to lūdza valsts apsūdzības
uzturētāja, un tādējādi tiks ievēroti Krimināllikuma 65.panta otrās daļas nosacījumi.
Tiesa atzīst, ka papildsods – probācijas uzraudzība, nav piemērojams, jo saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta piekto daļu, nosacīti notiesājot, var
piespriest papildsodus, izņemot probācijas uzraudzību. Tiesa atzīst, ka papildsods – mantas konfiskācija, nav piemērojams.
Galīgais sods nosakāms, piemērojot Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, sodu nosakot pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, pilnībā saskaitot
piespriestos sodus.
Pilnīgu soda saskaitīšanas principu tiesa piemēro, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību
mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Tiesa neatstāj bez ievērības to, ka apsūdzētais, piekrizdams pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, paātrinājis krimināltiesisku
attiecību noregulēšanu, proti, izmantojis savas Kriminālprocesa likuma 21.panta otrās daļas 1.punktā minētās tiesības uz sadarbību un izvēlējies
vienkāršāka procesa veidu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1 daļu piespiedu darbs ir izpildāms patstāvīgi, piespiedu darba izpildi uzsākot uzreiz pēc sprieduma spēkā
stāšanās.
Pirmstiesas procesā apsūdzētajam piemērotais drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā grozīts uz uzturēšanās noteiktā vietā (3.sējums,
lietas lapa 10-11).
Tiesa atzīst, ka piemērotais drošības līdzeklis ir saglabājams līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.
Reāla brīvības atņemšanas soda gadījumā, soda izciešanas termiņā /pers. A/ ieskaitīt aizturēšanu no 2014.gada 17.decembra līdz 18.decembrim
(1.sējums, lietas lapa 105-106).
Lietai pievienoti lietiskie pierādījumi - CD disks, 3 polimēra materiāla maisiņi, 1 polimēra materiāla maisiņš un zilas krāsas papīra fragments
(1.sējums, lietas lapa 220). Tiesa atzīst, ka minētie lietiskie pierādījumi ir iznīcināmi pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas
5.punktu.
Kriminālprocesā apsūdzētajam nodrošināta aizstāvja klātbūtne, līdz ar to lietā radušies procesuālie izdevumi: pirmstiesas kriminālprocesā 410,57
EUR (1.sējums, lietas lapa 214 un 2.sējums, lietas lapa 68) un tiesā – 263,01 EUR apmērā. Lietā ir konstatēts, ka apsūdzētais ir nepilngadīgs, līdz ar to
tiesa atzīt zvērinātam advokātam kriminālprocesā tiesības saņemt atlīdzību no valsts līdzekļiem par piedalīšanos kriminālprocesā, atbrīvojot /pers. A/ un
viņa pārstāvi no procesuālo izdevumu segšanas.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 518., 520., 527., 528., 529., 530.pantiem, 481.panta pirmās daļas 1.punktu un trešo
daļu, 377.panta 9.punktu, tiesa
no s pri e da
/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 253.1 panta trešajā daļā, piemērojot Krimināllikuma
65.panta nosacījumus, un sodīt viņu pēc šī panta ar brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem, bez mantas konfiskācijas un bez probācijas uzraudzības.
/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā un sodīt viņu pēc šī panta ar
piespiedu darbu uz 100 (viens simts) stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, sodu noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, pilnībā saskaitot piespriestos sodus un /pers.
A/ galīgo sodu noteikt - brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem, bez mantas konfiskācijas un bez probācijas uzraudzības, un piespiedu darbu uz 100
(viens simts) stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu, brīvības atņemšanas sodu, /pers. A/, noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 5 (pieciem) gadiem.
Reāla brīvības atņemšanas soda gadījumā, soda izciešanas termiņā /pers. A/ ieskaitīt aizturēšanu no 2014.gada 17.decembra līdz 18.decembrim.
Līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai /pers. A/ atstāt piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā.
Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmās daļas 1.punktu uzlikt par pienākumu /pers. A/ 10 (desmit) darba dienu laikā no tiesas
sprieduma spēkā stāšanās dienas reģistrēties Valsts probācijas dienesta nodaļā pēc savas deklarētās dzīvesvietas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1 daļu piespiedu darbu izpildīt patstāvīgi. Piespiedu darba izpildi uzsākt uzreiz pēc sprieduma spēkā
stāšanās.
Izbeigt kriminālprocesu /pers. A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas (cietušais /pers. D/).
Lietiskos pierādījumus – CD disku, 3 polimēra materiāla maisiņus, 1 polimēra materiāla maisiņu un zilas krāsas papīra fragmentu – pēc sprieduma
spēkā stāšanās dienas iznīcināt.
Atzīt zvērinātam advokātam kriminālprocesā tiesības saņemt atlīdzību no valsts līdzekļiem par piedalīšanos kriminālprocesā, atbrīvojot /pers. A/ un
viņa pārstāvi no procesuālo izdevumu segšanas.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā, no pilna sprieduma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas
rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā.
Pilna sprieduma pieejamības diena 2016.gada 17.oktobrī.
Tiesnese G.Lapiņa