Court orders debt collection for principal, arrears, and court costs against defaulting debtor in Latvia.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court dismissed the defendant's defense and fully granted the plaintiff's claim for debt collection. The plaintiff, an assignment agency, sought recovery of a defaulted loan principal, accrued interest, and court fees from an individual debtor who failed to make payments. The court ruled that the plaintiff had a legal basis to collect the debt and awarded the principal amount, statutory interest for the delay period, and all associated court costs and state fees.
Legislator-Regeste
KI-generiertCivilprocesa likuma 8., 41. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 42. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 93. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 96. panta 5. daļa; Civilprocesa likuma 97. pants; Civilprocesa likuma 190. pants; Civilprocesa likuma 195. pants; Civilprocesa likuma 204.1. pants; Civilprocesa likuma 208.1 pants: The court must order the payment of the principal debt, statutory interest, and all court costs and state fees to the successful party in a debt collection case.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas Nr. C33234416
Lietas arhīva Nr. C-2344-16/6
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2016.gada 7.septembrī
Rīgas rajona tiesa
tiesnese D.Liepiņa
ar tiesas sēdes sekretāri S.Vāveri,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Julianus Inkasso Latvija” prasībā /pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2015.gada 28.decembrī tiesā saņemta prasītājas SIA “Julianus Inkasso Latvija” prasība par parāda piedziņu pret atbildētāju /pers. A/.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 12.01.2010. starp AS “Swedbank” un atbildētāju noslēgts līgums par patēriņa kredīta izsniegšanu un izmantošanu, kuru
parakstot atbildētāja piekrita līguma noteikumiem, tai skaitā, līgumam saistošajam grafikam. Saskaņā ar līgumu, atbildētājai bija jānodrošina savā
privātkontā nepieciešamo naudas līdzekļu apmērs aizdevuma summas un procentu samaksai ikmēneša aizdevuma atmaksas un procentu maksājuma
datumā. AS “Swedbank” veica atbildētājas konta stāvokļa analīzi un konstatēja, ka atbildētāja nepapildina savu kontu un banka nav spējīga veikt
ieturējumus no atbildētājas konta aizdevuma summas un procentu par aizdevuma lietošanu samaksai, un tādējādi atbildētāja nepilda līguma noteikumus.
Analīzes laikā tika konstatēts, ka izmantotā un neatgrieztā kredīta summa ir 2620,42 euro, procentu parāds par kredīta izmantošanu 182,03 euro, kopā
2802,45 euro. AS “Swedbank” 2011.gada 30.septembrī cedēja prasījuma tiesības, kas izriet no bankas un atbildētājas starpā noslēgtā līguma ar
tiesībām prasīt nokavējuma procentus, zaudējumus un citus blakus prasījumus, kas radušies līguma neizpildes rezultātā, paziņojot līguma izbeigšanas
datumu – 30.04.2010. Prasītāja ir izsūtījusi atbildētājai paziņojumu par prasījuma tiesību cedēšanu. Prasītāja veikusi visas nepieciešamās pirmstiesas
darbības. Prasības iesniegšanas brīdī prasītāja aprēķina likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā, tas ir, 0,01644% dienā par katru nokavēto dienu,
no līguma izbeigšanas datuma. Likumiskie procenti aprēķināti par laika periodu no 30.04.2010. līdz 10.12.2015. par kopējo summu 944,02 euro.
Prasītājai ir tiesisks pamats piedzīt no atbildētājas nolīgtos kavējuma procentus, bet prasītāja aprēķina tikai likumiskos nokavējuma procentus. Prasībā
norādīts, ka uz pretenzijām atbildētāja nav reaģējusi, parādu nav apmaksājusi. Prasītāja nav izmantojusi mediāciju pirms prasības celšanas tiesā, kā arī
nevēlas to izmantot tiesvedības laikā. Pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934.,
1943.pantu, Civilprocesa likuma 1., 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 195., prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas galveno parādu 2802,45 euro, likumiskos
nokavējuma procentus 944,02 euro, valsts nodevu 384,60 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, lūdz noteikt tiesības saņemt
likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda par laiku līdz sprieduma izpildei.
Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus par prasību tiesai nav sniegusi.
Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, bet 2016.gada 6.septembrī tiesā saņemts prasītājas iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez prasītājas
pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē, norādot, ka prasība tiek uzturēta pilnā apmērā.
Atbildētāja uz tiesas sēdi neieradās, par savas neierašanās iemesliem tiesu nav informējusi. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājai paziņots
likumā noteiktā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētāju deklarēto dzīvesvietu. Tiesā nav saņemti atbildētājas lūgumi atlikt lietas izskatīšanu vai izskatīt
lietu bez atbildētājas klātbūtnes tiesas sēdē.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses
(..). Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē (..).
Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punkts noteic – ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā (..),
uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas
dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta otro daļu, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās
dzīvesvietas adresi (..) un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē
dokumentu paziņošanas faktu.
Ievērojot minēto, ir pamats uzskatam, ka par tiesvedību un lietas izskatīšanu atbildētājai ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to tiesa,
pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.panta septīto daļu un 156.panta pirmo daļu, atzīst, ka lietas izskatīšana iespējama bez prasītājas pārstāvja un
atbildētājas klātbūtnes tiesas sēdē.
Civilprocesa likuma 208.1panta pirmā daļa noteic, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā
atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.
Tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1pantā paredzētais gadījums, kad ir taisāms aizmuguriskais spriedums un nav saskatāmi
Civilprocesa likuma 208.1panta trešajā daļā noteiktie ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un
apmierināma.
Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Lietā konstatēts, ka līgumsaistības starp AS “Swedbank” un atbildētāju nodibinātas, 2010.gada 12.janvārī noslēdzot Patēriņa kredīta līgumu
(klienta Nr.175102) (lietas 8.-9.lapa), ar kuru atbildētājai piešķirts aizdevums 2620,42 euro apmērā. Saskaņā ar Patēriņa kredīta līguma noteikumiem,
atbildētājai bija katru mēnesi jānodrošina, lai līgumā un tam saistošajā grafikā minētā maksājuma summa kopā ar aizdevuma izmantošanas procentiem
grafikā norādītajā termiņā būtu pieejama atbildētājas kontā (noteikumu 6.punkts).
No lietas materiāliem konstatēts, ka 2011.gada 30.septembrī SIA “Julianus Inkasso Latvija” kā cesionārs un AS “Swedbank” kā cedents noslēdza
Cesijas līgumu Nr.SWED-4 (lietas 11.lapa), saskaņā ar kura 1.1.punktu, cedents pret atlīdzību cedēja cesionāram prasījuma tiesības, kas cedentam
radušās pret fiziskām personām saskaņā ar līguma 1.pielikumā esošo sarakstu, kurā norādīti parādnieki, līgumi un prasījumu summas.
No lietā esošā cesijas līguma pielikuma Nr.1 izraksta (lietas 12.lapa) redzams, ka AS “Swedbank” ir cedējusi prasītājai savas prasījuma tiesības
pret atbildētāju, kas izriet no 2010.gada 12.janvārī noslēgtā Patēriņa kredīta līguma Nr.10-001712-PT (klienta Nr.175107), ar galveno parādu 2802,45
euro apmērā, kur kā līguma izbeigšanas datums norādīts 2010.gada 30.aprīlis.
Saskaņā ar Cesijas līguma 2.1.punktu, puses vienojās, ka cedents cedē līguma 1.1.punktā minētos prasījumus pret līguma 1.pielikumā fiksētajām
personām arī attiecībā uz visām iespējamām galvenajām un blakus saistībām un blakus prasījumiem, tai skaitā līgumsodiem, pielīgtiem un likumiskiem
procentiem un trešo personu galvojumiem.
No lietā esošā 2011.gada 18.oktobra paziņojuma par prasījuma tiesību cesiju (lietas 13.lapa) redzams, ka SIA “Julianus Inkasso Latvija”
paziņojusi atbildētājai, ka 2011.gada 30.septembrī AS “Swedbank” ir cedējusi SIA “Julianus Inkasso Latvija” atbildētājas parādsaistību prasījuma
tiesības, ar tiesībām prasīt līgumsodu/nokavējuma procentus, zaudējumus un citus blakus prasījumus, kas radušies 2010.gada 12.janvāra līguma Nr.10-
001712-PT neizpildes rezultātā.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1793.panta 3.punktu, 1798.pantu un 1801.pantu, tiesa atzīst, ka prasītāja ir ieguvusi prasījuma
tiesības pret atbildētāju, kas izriet no 2010.gada 12.janvāra Patēriņa kredīta līguma Nr.10-001712-PT (klienta Nr.175107).
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,
ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Atbilstoši Civillikuma 1590.pantam, katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.
Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu
atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Kā norādījusi prasītāja, uzņemtās saistības no bankas puses ir izpildītas un atbildētājai ir piešķirts aizdevums, ko atbildētāja nav apstrīdējusi.
Tiesas rīcībā nav ziņu, ka atbildētāja būtu apstrīdējusi noslēgto un parakstīto līgumu un ar to noteikto maksājumu kārtību.
No prasības pieteikuma izriet, ka atbildētāja uzņemtās saistības nav pildījusi pienācīgi, jo nav pielīgtajā kārtībā un termiņā savā privātajā kontā
nodrošinājusi līgumā noteiktos naudas līdzekļus. Pierādījumi par pretējo tiesā nav iesniegti.
Kā izriet no lietas materiāliem, ņemot vērā, ka atbildētāja nepildīja uzņemtās saistības, kreditors izmantojis pielīgtās tiesības un 2010.gada 30.aprīlī
vienpusēji atkāpies no līguma (lietas 12.lapa).
Lietā konstatēts, ka ar 2011.gada 5.oktobra izziņu Nr.316RC03-21587A/ELR (lietas 10.lapa) AS “Swedbank” paziņoja, ka uz 2011.gada
5.oktobri atbildētājas parāds sastāda Ls 3699,50 (5263,91 euro), kas sastāv no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas Ls 1841,64 (2620,42 euro),
aprēķinātajiem procentiem par aizdevuma naudas līdzekļu izmantošanu Ls 127,93 (182,03 euro), procentiem par pamatsummas atmaksas kavējumu Ls
1611,32 (2292,70 euro) un līgumsoda par procentu samaksas kavējumu Ls 118,61 (168,77 euro).
Kā arī konstatēts, ka 2011.gada 18.oktobrī SIA “Julianus Inkasso Latvija” paziņoja atbildētājai (lietas 15.lapa), ka viņai izveidojušās
parādsaistības, kas izriet no 2010.gada 12.janvārī noslēgtā Patēriņa kredīta līguma, un parāda summa sastāv no pamatparāda Ls 1969,57, līgumsoda
(kavējuma procentiem) Ls 1791,32, zaudējumiem Ls 18,00, kopā Ls 3778,89, lūdzot nokārtot parādsaistības un parāda kopējo summu segt līdz
2011.gada 25.oktobrim.
Bez tam konstatēts, ka arī 2014.gada 20.maijā SIA “Julianus Inkasso Latvija” paziņoja atbildētājai (lietas 16.lapa) par parādsaistībām, kas izriet
no 2010.gada 12.janvārī noslēgtā Patēriņa kredīta līguma, un parāda summa sastāv no pamatparāda 2802,45 euro, līgumsoda (kavējuma procentiem)
2802,45 euro, zaudējumiem 17,00 euro, kopā 5621,90 euro, lūdzot nokārtot parādsaistības un parāda kopējo summu segt līdz 2014.gada 27.maijam.
Kā izriet no prasības pieteikuma, arī pēc paziņojumu nosūtīšanas parāds nav samaksāts. Ņemot vērā minēto, prasītāja ir aprēķinājusi un lūdz
piedzīt no atbildētājas galveno parādu 2802,45 euro, ko veido neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 2620,42 euro un aprēķinātie procenti par
aizdevuma līdzekļu izmantošanu 182,03 euro. Prasītāja arī aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2010.gada 30.aprīļa
(līguma izbeigšanas datums) līdz 2015.gada 10.decembrim (prasības pieteikuma sagatavošanas datums), kas sastāda 944,02 euro.
Saskaņā ar Civillikuma 1652.pantu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas
nolikts izpildīšanai ar līgumu.
Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu
(844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Civillikuma 1759. panta 1.punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Savukārt atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmās daļas noteikumiem, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts,
kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, Civilprocesa likuma 96.panta
piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Tiesa konstatē, ka atbildētāja nav izmantojusi savas likumā paredzētās tiesības – nav sniegusi paskaidrojumus par prasības pieteikumu, nav
apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, nav cēlusi ne atsevišķu prasību, ne
pretprasību lietā, no kā secināms, ka viņai nav pamatotu iebildumu pret prasību. Turklāt, Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda
tam, kas to apgalvo.
Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka ir pilnībā pierādīta saistību neizpilde no atbildētājas puses un no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams
galvenais parāds 2802,45 euro apmērā.
Ņemot vērā to, ka atbildētāja, neveicot maksājumus noteiktajā termiņā un apmērā, ir pieļāvusi nokavējumu, viņai, pamatojoties uz Civillikuma
1759.panta 1.punktu, ir pienākums maksāt prasītājai likumiskos procentus, kuru apmērs par laika periodu no 2010.gada 30.aprīļa līdz 2015.gada
10.decembrim ir 944,02 euro, ko atbildētāja likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi.
Bez tam, prasītāja lūdz atzīt tiesības saņemt likumiskos procentus 6% apmērā gadā no galvenā parāda par laiku līdz sprieduma izpildei.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, tiesa atzīst prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus 6% apmērā
gadā no galvenā parāda līdz sprieduma izpildes dienai.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, kur noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus
tās samaksātos tiesas izdevumus (..), no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 384,60 euro un ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi 4,70 euro.
Bez tam tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu valstij ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,96 euro apmērā – starpība, kuru nav
segusi prasītāja, samaksājot ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās
daļas 5.punktam.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu, 97., 190., 195.,
204.1, 208.1 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /pers. kods/, par labu SIA “Julianus Inkasso Latvija”, reģ. Nr.40003717522 (bankas konts parāda samaksai:
saņēmējs SIA “Julianus Inkasso Latvija”, norēķinu konts Nr.LV61HABA0551008868793, AS “Swedbank”) galveno parādu 2802,45 euro, likumiskos
nokavējuma procentus par laika periodu no 2010.gada 30.aprīļa līdz 2015.gada 10.decembrim 944,02 euro, kā arī tiesas izdevumus lietā – valsts
nodevu 384,60 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā – 4135,77 euro (četri tūkstoši viens simts trīsdesmit pieci euro, 77
centi).
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,96 euro (trīs euro, 96 centi).
Atzīt SIA “Julianus Inkasso Latvija” tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda 2802,45 euro līdz sprieduma
izpildes dienai.
Noteikt /pers. A/tiesības 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas spriedumu izpildīt labprātīgi.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi valsts labā iemaksājami – saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās
personas reģistrācijas numurs LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV51TREL2190458019000.
Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un civillietu identificējoša informācija. Maksājumu apliecinošs
dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā.
Prasītājs ir tiesīgs spriedumu pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesā,
apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Atbildētājs ir tiesīgs 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesai, kura spriedumu taisījusi, pieteikumu
par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese /personiskais paraksts/ D.Liepiņa