Court dismisses occupational disease claim where medical evidence shows no causal link to work conditions.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe plaintiff requested a favorable administrative act to recognize his condition as an occupational disease, but the court rejected his petition. The medical commission and health inspection confirmed that the plaintiff's health issues stemmed from general illnesses rather than workplace factors. Consequently, the court ruled that no causal relationship existed between his condition and his employment environment.
Legislator-Regeste
KI-generiertNoteikumi Nr.908; Noteikumi Nr.908 1. pielikums; The court established that an occupational disease cannot be recognized if medical evidence fails to demonstrate a causal link between the condition and specific harmful work environment factors.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas Nr. A420128116
Lietas arhīva Nr. A42-01281-16/4
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2016.gada 31.martā
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese Līga Biksiniece-Martinova,
piedaloties pieteicējam /pers. A/,
atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – VSIA „Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca” Aroda un radiācijas medicīnas
centra ārstu komisijai arodslimībās pilnvarotajiem pārstāvjiem /pers. C/ un /pers. D/,
atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Veselības inspekcijas pilnvarotajām pārstāvēm /pers. E/ un /pers. F/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.
A p r a k s t o š ā
[1] /pers. A/ (turpmāk – pieteicējs) vērsās valsts SIA „Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca” Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu
komisijā arodslimībās (turpmāk – Komisija), atzinuma saņemšanai par arodslimības konstatēšanu.
Komisija, izskatījusi pieteicēja iesniegumu un medicīnisko dokumentāciju, 2015.gada 15.jūlijā sastādīja atzinumu Nr.2115 (turpmāk – Atzinums
Nr.2115), kurā norādīja diagnozi:
Sekas pēc intracerebrālas hematomas labajā smadzeņu puslodē sakarā ar artriovenozās malformācijas ruptūru 2012.g. Stāvoklis pēc
endovaskulāras artriovenozās malformācijas endovaskulāras embolizācijas. Simptomātiska epilepsija.
Cervikokranialģija sakarā ar mugurkaula kakla daļas deformējošu spondilozi, C5-7 disku protrūzijām, foraminālām stenozēm.
Lumbalģija sakarā ar mugurkaula jostas daļas deformējošu spondilozi, spondiloartrozi.
Abu elkoņu laterālie epikondilīti.
Komisija norādīja, ka slimības nevar atzīt par arodslimību, jo:
Slimības pamatā ir vispārēja slimība, kas nav arodslimību sarakstā (2006.gada 6.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.908
„Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība” (turpmāk – arī Noteikumi Nr.908) 1. pielikums).
Mugurkaula patoloģija neatbilst vadlīniju kritērijiem „Mugurkaula slimību saistīšanai ar arodu” (akceptētas LĀĀB sēdē 2005.gadā).
Darba stāžs ar dažādos amatos, neviens no kuriem nevar būt pārliecinoši par vienīgo slimībasiemeslu. Darba apstākļi nevar būt par vienīgo
iemeslu slimības attīstībai.
Komisija ieteica novērošanu un ārstēšanu pie ģimenes ārsta un attiecīgajiem speciālistiem un racionālu darbā iekārtošanu.
Atzinumā Nr.2115 norādīts, ka pacientam ir tiesības viena mēneša laikā no atzinuma saņemšanas apstrīdēt lēmuma pieņemšanas procesu
Veselības inspekcijā, bet lēmumu pārsūdzēt tiesā.
[2] Ar lūgumu pārskatīt Atzinumu Nr.2115 pieteicējs vērsās Veselības inspekcijā (turpmāk – Inspekcija). Inspekcija izskatīja iesniegumu un
veica ekspertīzi par pieteicējam sniegto medicīnisko atzinumu un 2. ekspertu daļas vecākā ārste eksperte (sertificēta eksperte, sertificēta
arodveselības un arodslimību ārste, sertificēta ģimenes ārste) 2015.gada 20.novembrī sastādīja atzinumu Nr.5-1/18393/136. Atzinumā secināts,
ka Komisija ir ievērojusi visas Noteikumu Nr.908 prasības un medicīniskā atzinuma pārkāpumi nav konstatēti.
Ar Inspekcijas 2015.gada 23.novembra lēmumu Nr.18393/1001/5-1 (turpmāk – Lēmums) veselības aprūpes vai medicīniskā atzinuma
pārkāpumi nevienā no veselības aprūpes posmiem nav konstatēti, sniegtā veselības aprūpe atzīta par atbilstošu Ārstniecības likuma 37.panta
prasībām.
[2] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Pieteikums pamatots ar argumentu, ka valsts
SIA „Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca” Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisija nav izvērtējusi piecas saslimšanas, kuras
izraisītas veicot darba pienākumus.
[3] VSIA „Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca” rakstveida paskaidrojumā pieteikumu uzskata par nepamatotu un lūdz tiesu to
noraidīt, balstoties uz Atzinumā Nr.2115 minēto.
[4] Veselības inspekcija rakstveida paskaidrojumā pieteikumu uzskata par nepamatotu un lūdz tiesu to noraidīt, balstoties uz Lēmumā
norādītajiem apsvērumiem.
[5] Pieteicējs tiesas sēdē pieteikumu uzturēja, balstoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem.
VSIA „Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca” Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas arodslimībās pārstāvji tiesas
sēdē neatzina pieteikumā ietverto prasījumu uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādīto argumentu pamata.
Veselības inspekcijas pārstāves tiesas sēdē neatzina pieteikumā ietverto prasījumu uz rakstveida paskaidrojumā norādīto argumentu pamata.
M o t ī v u d a ļ
[6] Tiesa, izvērtējot tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir noraidāms.
[7] Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtību, arodslimību sarakstu, kā arī arodslimību izraisītājfaktoru un to pielietojuma kategoriju
sarakstu noteic Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumi Nr.908 „Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība”. Atbilstoši šo
Noteikumu Nr.908 2. un 3.punktam par arodslimības izmeklēšanu ir uzskatāma personas izmeklēšana, darba vietas higiēniskā raksturojuma
sastādīšana, diagnozes noteikšana, kā arī veselības un darbspēju ekspertīze, ja radušās aizdomas, ka personai varētu būt arodslimība. Arodslimību
izmeklēšanas un uzskaites kārtība attiecināma uz visiem arodslimību gadījumiem, ja nodarbinātie darbā tiek vai tikuši pakļauti kaitīgiem darba vides
faktoriem. Noteikumu Nr.908 22.punkts noteic, ka ārstu komisija vai centra ārstu komisija, izvērtējot personas izmeklēšanas rezultātus, datus par
iepriekšējām slimībām, darba vietas higiēnisko raksturojumu un citus iesniegtos dokumentus, pieņem lēmumu, vai attiecīgā slimība ir arodslimība.
No tiesiskā regulējuma secināms, ka ārstu komisija lēmumu par attiecīgās slimības atzīšanu par arodslimību pieņem, konstatējot, ka personai
noteiktā diagnoze ir tieši saistīta ar kaitīgiem darba vides faktoriem, kuros attiecīgā persona nodarbināta.
Arodslimību diagnostikā pastāv vispārēji pamatkritēriji:
1) pacienta slimības simptomiem un pazīmēm jābūt atbilstošiem veselības traucējumiem, kurus var izraisīt konkrētie darba vides riska faktori;
2) jābūt norādījumiem par pietiekamu darba vides riska faktoru iedarbību (intensitāti un iedarbības ilgumu);
3) laika intervālam starp darba vides riska faktoru iedarbību un slimības simptomu rašanos jābūt saskaņā ar pašreizējām zināšanām par
attiecīgās slimības attīstību, t.i., darba vides riska faktoru iedarbībai ir jābūt pirms slimības simptomu rašanās;
4) jāapsver diferenciālā diagnoze, jo arodslimībai līdzīgi simptomi var būt arī citas izcelsmes slimībām.
Arodslimības diagnoze tiek noteikta, balstoties uz atbilstošiem klīniskiem slimības simptomiem, datiem par slimnieka darba apstākļiem un
darba stāžu. Diagnozes precizēšanā nozīme ir arī tam, ka nav citu iemeslu, kas varētu radīt līdzīgas patoloģiskas pārmaiņas organismā.
Arodpatoloģijā bieži sastopami tie paši simptomi un sindromi, kas vispārējā klīnikā, tāpēc arodslimība jādiferencē no analoģiskām vispārējām
slimībām, īpaši svarīgi tas ir tad, ja nelabvēlīgie arodfaktori var izraisīt slimības, kuru klīniskā aina ir līdzīga ar arodu nesaistītu slimību klīniskajai
ainai.
[8] Izvērtējot Atzinumā Nr.2115 norādīto, tiesa secina, ka, to sagatavojot ir konstatētas gan pieteicēja slimības, gan arī kaitīgie darba vides
faktori.
[8.1] Atzinumā Nr.2115 norādīts, ka pieteicējam ir šādas diagnozes: sekas pēc intracerebrālas hematomas labajā smadzeņu puslodē sakarā
ar artriovenozās malformācijas ruptūru 2012.g. Stāvoklis pēc endovaskulāras artriovenozās malformācijas endovaskulāras embolizācijas.
Simptomātiska epilepsija; cervikokranialģija sakarā ar mugurkaula kakla daļas deformējošu spondilozi, C5-7 disku protrūzijām, foraminālām
stenozēm; lumbalģija sakarā ar mugurkaula jostas daļas deformējošu spondilozi, spondiloartrozi; abu elkoņu laterālie epikondilīti (lietas 6.lapa).
[8.2] Sastādot Atzinumu Nr.2115, konstatēts pieteicēja kopējais darba stāžs 17 gadi un 9 mēneši un apzinātas profesijas, kurās pieteicējs
strādājis. Pieteicējs īslaicīgi strādājis dažādos amatos: par atslēdznieku 9 mēnešus, par palīgstrādnieku 2 mēnešus, par kurinātāju 6 mēnešus, par
strēlnieku 2 gadus un 10 mēnešus, par mašīnstrādnieku 1 gadu un 10 mēnešus. Garākais periods vienā profesijā bijis periodā no 2003.gada līdz
2011.gadam, kad pieteicējs strādājis par autobusa vadītāju (7 gadus un 10 mēnešus). Pēc pārtraukuma no 2012.gada aprīļa pieteicējs 12
mēnešus strādājis par kravas automobiļa vadītāju. Pēc neliela pārtraukuma no 2013.gada strādājis par ritošā sastāva atslēdznieku (nepilnu darba
laiku, summēto darba laiku). Pieteicējs rakstveidā sniedzis informāciju, ka strādā nepilnu darba dienu.
[8.3] Izvērtēti pieteicēja iesniegtie izraksti no stacionārā pacienta medicīniskas kartes, kuri liecina par veiktajām izmeklēšanām un veselības
stāvokli uz 2015.gada 14.janvāri (lietas 88. – 89.lapa).
[8.4] Komisija secinājusi, ka sekas pēc intracerebrālas hematomas labajā smadzeņu puslodē sakarā ar artriovenozās malformācijas ruptūru
2012.gadā; stāvoklis pēc endovaskulāras artriovenozās malformācijas endovaskulāras embolizācijas; simptomātiska epilepsija - nav saistāma ar
darbu, jo nav arodslimību sarakstā, t.i., Noteikumu Nr.908 1.pielikumā.
Cervikokranialģija sakarā ar mugurkaula kakla daļas deformējošu spondilozi, C5-7 disku protrūzijām, foraminālām stenozēm, lumbalģija
sakarā ar mugurkaula jostas daļas deformējošu spondilozi, spondiloartrozi nav saistāmas ar darba vides kaitīgajiem faktoriem, jo atbilstoši
2015.gada 26.janvāra ģimenes ārsta izrakstam no ambulatorās pacienta kartes pieteicējs ir griezies pie ģimenes ārsta sūdzībām par torakalģiju
2005.gadā (aptuveni 2 gadus nostrādājis par autobusa vadītāju) un par cervikalģiju un torakalģiju 2006.gadā. Pēc stabilas remisijas tikai
2014.gadā muguras kakla daļas deformējoša spondiloze, spondiloartroze, unkovertebrāla artroze un lumbalģija pirmo reizi minēta 2015.gadā.
Periodā no 2012.gada pieteicējs ir novērots un ārstējies pie neirologa sakarā ar sekām pēc intracerebrālas hematomas labajā smadzeņu
puslodē sakarā ar artriovenozās malformācijas ruptūru 2012.gadā. Stāvoklis pēc endovaskulāras artriovenozās malformācijas endovaskulāras
embolizācijas. Simptomātiska epilepsija, arteriāla hipertensija. Spondilozes un tās izpausmju nepieminēšana šajās epizodēs ļauj secināt, ka šādu
traucējumu nav bijis. Darba vides kaitīgie apstākļi SIA „Rīgas Satiksme” periodā no 2003.gada līdz 2011.gadam un no 2013.gada nevar būt par
iemeslu slimības attīstībai.
Abu elkoņu laterālie epikondilīti ultrasonogrāfika atradnes bez klīnikas, t.i., ir norādes par laterālo epikondiļu entesopātiju abos elkoņos, bez
aktīva iekaisuma pazīmēm, kā arī neirogrāfijā nav datu par roku nervu bojājumiem.
[9] Izvērtējot iepriekš norādītos apstākļus, tiesa secina, ka Komisija Atzinumā Nr.2115 ir ņēmusi vērā pieteicējam noteiktās diagnozes, un
pamatoti atzinusi, ka pieteicēja veselības stāvoklis 2015.gadā ar veicamo darbu nav sasaistāms. Tādējādi, nepastāvot cēloņsakarībai starp
veselības stāvokli un darba vides faktoriem, pieteicēja veselības problēmas nevar tikt atzītas par arodslimību.
[10] Pieteikumā nav norādīts neviens apstāklis vai atsauce uz kādu medicīnisko literatūru vai iesniegts kāds pierādījums, kas dotu pamatu
apšaubīt Atzinumā Nr.2115 izdarītos secinājumus. Faktiski pieteicējs ir tikai izteicis neapmierinātību ar izdarītajiem secinājumiem, taču tiesai nav
pamata apšaubīt Atzinumā Nr.2115 konstatēto par cēloņsakarības neesamību starp pieteicēja veselības stāvokļa pasliktināšanos un kaitīgajiem
darba vides apstākļiem vairāku iemeslu dēļ.
[10.1] Noteikumu Nr.908 12.punkts noteic, ka lēmumu par arodslimības diagnozi pieņem ārstu komisija vai centra ārstu komisija.
Komisijas sastāvā ir divi arodslimību ārsti vai arodslimību ārsts un vecākais darba aizsardzības speciālists ar medicīnisko izglītību, neirologs un citi
speciālisti, ja nepieciešams. Komisijas priekšsēdētājs ir arodslimību ārsts.
Ārstniecības likuma 1.panta 2.punkts noteic, ka ārstniecības personas ir personas, kam ir medicīniskā izglītība un kas nodarbojas ar
ārstniecību.
Atzinumu par to, vai personai ir konstatējama arodslimība dod komisija vairāku speciālistu sastāvā, un komisijas priekšsēdētājam ir jābūt
arodslimību ārstam, tātad speciālistam, kas ir specializējies attiecīgajā jomā.
Kā redzams no Atzinuma Nr.2115, pieteicēja veselības stāvokli ir vērtējusi komisija triju arodslimību ārstu un neiroloģes sastāvā. Komisijas
priekšsēdētāja – arodveselības un arodslimību ārste.
Tādējādi, ievērojot iepriekš norādītās tiesību normas, kā arī apstākli, ka Atzinumu Nr.2115 sastādījušie ārsti ir valsts SIA „Paula Stradiņa
Klīniskā universitātes slimnīca” Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas arodslimībās, kas saskaņā ar Noteikumu Nr.908 10.punktu ir
tiesīga un kompetenta izvērtēt arodslimības, sastāvā, tiesai nav pamata apšaubīt šo ārstu izdarītos secinājumus.
[10.2] No Atzinuma Nr.2115 redzams, ka Komisija ir ievērojusi Noteikumu Nr.908 22.punktā noteikto pienākumu izvērtēt personas
izmeklēšanas rezultātus, datus par iepriekšējām slimībām, darba vietas higiēnisko raksturojumu un citus iesniegtos dokumentus. Tostarp, ir izvērtēti
arī pieteicēja iesniegtie dokumenti. Arī pieteicējs nav norādījis, ka Komisija nebūtu izvērtējusi kādu dokumentu vai apstākli. Tas, ka pieteicējam ir
cits, no Komisijas viedokļa atšķirīgs redzējums par konkrēto lietu, nenozīmē, ka Komisija nebūtu izvērtējusi kādu pierādījumu vai pieņēmusi
nepareizu lēmumu.
[11] Inspekcija izskatījusi pieteicēja sūdzību par Atzinuma Nr.2115 pieņemšanas procesu un saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 18.panta
trešo daļu, Ārstniecības likuma 10.pantu un Ministru kabineta noteikumu Nr.76 „Veselības inspekcijas nolikums” 4.1.apakšpunktu, Veselības
aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas 2. ekspertu daļas vecākā ārste eksperte /pers. E/ no 2015.gada 22.jūlija līdz 2015.gada 20.novembrim
veikusi ekspertīzi, kuras procesā analizēta pieteicēja medicīniskā dokumentācija: /pers. J/ ģimenes ārsta prakses ambulatorā pacienta medicīniskā
karte; 2) VSIA „Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” stacionārā pacienta medicīniskā karte Nr. 70693-2015 un Aroda un radiācijas
centra ambulatorā pacienta medicīnas karte; 3) VSIA „Rīgas Psihiatrijas un Narkoloģijas centrs” ambulatorā pacienta medicīniskās kartes un
stacionārā pacienta medicīniskās kartes Nr. 8179/13 epikrīze) (lietas 38. – 52.lapa). Rakstveida paskaidrojumus sniegušas ārstniecības personas
(lietas 53. – 56.lapa). Ekspertīzes rezultātā 2015.gada 20.novembrī sastādīts Atzinums Nr. 5- 1/18393/136 „Par /pers.A/15.07.2015. sniegto
medicīnisko atzinumu” (lietas 16. – 36.lapa).
[12] Inspekcija secinājusi, ka lēmuma pieņemšanas process par pieteicēja saslimšanu saistību ar arodu ir noritējis atbilstoši Noteikumu
Nr.908 prasībām un medicīniskā atzinuma pārkāpumi nav konstatēti. Pieteicēja izmeklēšana notikusi no 2014.gada 30.aprīļa līdz 2015.gada
15.jūlijam. Saskaņā ar Noteikumu 8.punktu ģimenes ārste /pers. J/ 2014.gada 30.aprīlī nosūtījusi pieteicēju konsultācijai pie arodslimību ārsta uz
VSIA „Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca”. Atbilstoši Noteikumu Nr.908 9.punktam pieteicēju izmeklējuši arodslimību ārsti
(2014.gada 22.maijā, 2015.gada 16.februārī un 2015.gada 2.martā apmeklējumi pie arodslimību ārstes /pers. O/), izvērtēts viņa veselības
stāvoklis, darba anamnēze, nozīmēti papildus izmeklējumi (laboratoriski, funkcionālās diagnostikas un radioloģiskie izmeklējumi) un citu speciālistu
(neirologa, psihiatra) konsultācijas, uzsākta izmeklēšana VSIA „Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca” dienas stacionārā, ko pieteicējs pēc
savas iniciatīvas pārtraucis. Pēc izmeklējumu un speciālistu konsultāciju rezultātu saņemšanas 2015.gada 10.aprīlī pieteicēju konsultējusi Aroda un
radiācijas medicīnas centra vadītāja, arodslimību ārste /pers. D/, pieprasīts no Valsts darba inspekcijas darba vietas higiēniskais raksturojums, kā
arī pieteicējam lūgts personīgs darba vietas un apstākļu apraksts, paskaidrojums, ko pacients sastāda kā tas noteikts Noteikumu Nr.908
11.punktā. Pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas un izvērtēšanas Komisija (komisijas sastāvā arodslimību un arodveselības ārsti prof.
/pers. P/, /pers. D/, /pers. R/, neiroloģe /pers. S/), atbilstoši Noteikumu Nr.908. 12.punktam, pieņēmusi lēmumu, noformējot to Atzinumā Nr.
2115.
[13] Tiesa secina, ka nekonstatējot veselības aprūpes vai medicīniskā atzinuma pārkāpumus nevienā no pieteicēja veselības aprūpes
posmiem, Inspekcija pamatoti ir atzinusi sniegto veselības aprūpi šajā laikā par atbilstošu Ārstniecības likuma 37.panta prasībām. Līdz ar to
Inspekcijas Lēmums ir atzīstams par tiesisku un pamatotu.
[14] Apkopojot konstatēto, tiesa atzīst, ka Komisija, izvērtējot pieteicēja saslimšanas, kaitīgos darba vides apstākļus un pieteicēja
medicīnisko dokumentāciju un tā rezultātā nekonstatējot cēloņsakarību starp pieteicēja veselības stāvokļa pasliktināšanos un kaitīgajiem darba
vides faktoriem, ir ievērojusi Noteikumu Nr.908 normās noteikto. Līdz ar to Komisijas Atzinums ir pamatots un tiesību normām atbilstošs, lietā
nepastāv priekšnoteikumi labvēlīga administratīvā akta izdošanai. Tāpēc pieteikums ir atzīstams par nepamatotu un noraidāmu.
R e z o l u t ī v ā
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa
n o s p r i e d a
noraidīt /pers. A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese (paraksts) L.Biksiniece-Martinova