Legislator Rechtsprechung & Gesetzgebung
11220165707 / SKK-0240-14 KI-generiert

Court dismisses appeal against conviction for abuse of power by organization member causing significant damage.

Geschäftsnummer 11220165707 / SKK-0240-14
Gericht / Behörde
Rechtsordnung Lettland (LV)
Entscheiddatum
Ausgang Teilweise gutgeheissen (Partially Allowed)

Legislator-Zusammenfassung

KI-generiert

The Supreme Court of Latvia dismissed the prosecutor's cassation protest and the victims' appeals while leaving the lower court's conviction intact. The defendant was found guilty of abusing his position as an organization's decision-maker to cause significant damage for profit. The court ruled that despite a new law requiring 'significant damage' as a condition for liability, the transitional provisions and the principle of favoring the accused meant the conviction under the old law remained valid.

Legislator-Regeste

KI-generiert

Krimināllikuma 196. panta 2. daļa; Krimināllikuma 50. panta 1. daļa; Krimināllikuma 5. panta 2. daļa; Krimināllikuma 196. panta 2. daļa (pārejas noteikumi); Krimināllikuma 196. panta 2. daļa (attiecīgā redakcija). Kriminālatbildība par uzņēmuma vai organizācijas atbildīga darbinieka tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot pilnvaras, ir paredzēta tikai gadījumos, kad radīts būtisks kaitējums, taču pārejas noteikumi un labvēlīguma princips ļauj turpināt pielietot veco normu, ja jaunā redakcija nav piemērojama.

Schlagwörter

KI-generiert
abuse of power significant damage transitional provisions principle of favoring the accused cassation protest criminal liability organization member

Zitierte Gesetzesbestimmungen

KI-generiert
Krimināllikuma 196. panta 2. daļa
Krimināllikuma 50. panta 1. daļa
Krimināllikuma 5. panta 2. daļa
Likums par grozījumiem Krimināllikumā (2012. gada 13. decembris), pārejas noteikumi 1. punkts
Kriminālprocesa likuma 585. pants
Kriminālprocesa likuma 587. pants

Fragen Sie sich, wie dieser Entscheid auf Ihren Fall anwendbar ist?

Prüfen Sie diesen Entscheid zusammen mit Bundesrecht, kantonalen Erlassen, Kommentaren und Folgeentscheiden in Legislator AI.

Fall in Legislator öffnen →

Volltext

Lietas Nr. 11220165707

Lietas arhīva Nr. SKK-0240-14

LĒMUMS

Rīgā 2014.gada 18.jūnijā

Latvijas Republikas Augstākā tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis V.Čiževskis,

tiesnesis A.Freibergs,

tiesnese I.Radzeviča

izskatīja rakstveida procesā krimināllietu sakarā ar prokurora A.Sorokas kasācijas protestu un cietušā – biedrības /Nosaukums A/ –

pārstāvja /A.J./ un cietušā – biedrības /Nosaukums B/ –pārstāvja /V.D./ kasācijas sūdzībām par Zemgales apgabaltiesas 2013.gada

26.novembra spriedumu un

k ons t a t ē ja

Ar Jelgavas tiesas 2013.gada 26.jūnija spriedumu

/K.B./,/personas kods/,

atzīts par vainīgu Krimināllikuma 196.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 1

gadu;

atzīts par vainīgu Krimināllikuma 196.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 8

mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu galīgais sods /K.B./ noteikts brīvības atņemšana uz 1 gadu.

No /K.B./ piedzīta kaitējuma kompensācija biedrības /Nosaukums A/ labā 7595,94 euro (5338,46 lati) un biedrības /Nosaukums

B/ labā 5208,22 euro (3660,36 lati).

Ar pirmās instances tiesas spriedumu /K.B./ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 196.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā

nodarījumā par to, ka viņš no 2006.gada 6.janvāra līdz 2007.gada 16.janvārim mantkārīgā nolūkā, būdams biedrības /Nosaukums A/

valdes priekšsēdētājs, tas ir, persona, kurai organizācijā ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām, un rīkoties ar

uzņēmuma mantu vai finanšu līdzekļiem, ļaunprātīgi izmantoja savas pilnvaras un tās pārsniedza, ar šīm darbībām radot būtisku

kaitējumu organizācijas tiesībām un interesēm. Ar /K.B./ noziedzīgajām darbībām biedrībai /Nosaukums A/ tika nodarīts ne tikai

materiālais zaudējums 7595,94 euro (5338,46 lati) apmērā, bet arī radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām biedrības

/Nosaukums A/ interesēm un tiesībām.

Turklāt ar pirmās instances tiesas spriedumu /K.B./ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 196.panta otrajā daļā paredzētajā

noziedzīgajā nodarījumā par to, ka viņš no 2007.gada decembra līdz 2008.gada jūlijam mantkārīgā nolūkā, būdams biedrības

/Nosaukums B/ valdes loceklis, tas ir, persona, kurai organizācijā ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām, un

rīkoties ar uzņēmuma mantu vai finanšu līdzekļiem, ļaunprātīgi izmantoja savas pilnvaras un tās pārsniedza, ar šīm darbībām radot

būtisku kaitējumu organizācijas tiesībām un interesēm. Ar /K.B./ noziedzīgajām darbībām biedrībai /Nosaukums B/ tika nodarīts ne

tikai materiālais zaudējums 5208,22 euro (3660,36 lati) apmērā, bet arī radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām biedrības

/Nosaukums B/ interesēm un tiesībām.

Izskatījusi lietu apelācijas kārtībā sakarā apsūdzētā /K.B./ un viņa aizstāvja D.Lūša apelācijas sūdzībām, Zemgales apgabaltiesa

ar 2013.gada 26.novembra spriedumu atcēla Jelgavas tiesas 2013.gada 26.jūnija spriedumu pilnībā.

Ar Zemgales apgabaltiesas 2013.gada 26.novembra spriedumu /K.B./ atzīts par nevainīgu Krimināllikuma 196.panta otrajā daļā

paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un attaisnots.

Biedrības /Nosaukums A/ un biedrības /Nosaukums B/ pieteikumi par kaitējuma kompensāciju atstāti bez izskatīšanas.

Par Zemgales apgabaltiesas 2013.gada 26.novembra spriedumu kasācijas protestu iesniedzis prokurors A.Soroka.

Prokurors kasācijas protestā norāda, ka apelācijas instances tiesas spriedums ir nelikumīgs, jo tiesa, taisot attaisnojošu spriedumu,

pieļāvusi Krimināllikuma pārkāpumu, t.i., kvalificējot noziedzīgu nodarījumu, nepareizi piemēroja Krimināllikuma 196.panta otro daļu.

Apelācijas instances tiesa apsūdzēto /K.B./ attaisnoja apsūdzībā pēc Krimināllikuma 196.panta otrās daļas, norādot, ka lietā nav

konstatējams būtisks kaitējums, kas ir Krimināllikuma 196.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses

obligāta pazīme. Prokurors norāda, ka laikā, kad /K.B./ izdarīja Krimināllikuma 196.panta otrajā daļā paredzētos noziedzīgos

nodarījumus, likums neparedzēja kvalificējošo pazīmi – būtisks kaitējums.

Krimināllikuma 196.panta otrajā daļa tika paredzēta kriminālatbildība par uzņēmuma vai organizācijas atbildīgā darbinieka, tas ir,

personas, kurai ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām, vai tiesības rīkoties ar uzņēmuma vai organizācijas mantu,

vai finanšu līdzekļiem, kā arī uzņēmuma vai organizācijas pilnvarotas tādas pašas personas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi

izmantojot savas pilnvaras vai tās pārsniedzot, ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā. Tādējādi apelācijas instances tiesas arguments, ka

būtisks kaitējums ir Krimināllikuma 196.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses obligāta pazīme, nav

pamatots. Prokurors norāda, ka likuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim būtiska kaitējuma pazīme bija paredzēta tikai

Krimināllikuma 196.panta pirmajā daļā.

Prokurors norāda, ka /K.B./ saukts pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 196.panta otrās daļas par darbībām, kuras

izdarītas līdz 2013.gada 1.aprīlim. Saskaņā ar 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikumu 1.un

4.punktu persona ir saucama pie kriminālatbildības un sodāma saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā noziedzīga

nodarījuma izdarīšanas laikā. Prokurora A.Sorokas ieskatā, apelācijas instances tiesai nebija pamata vērtēt, vai ar apsūdzētā

darbībām nodarīts būtisks kaitējums.

Prokurors lūdz atcelt Zemgales apgabaltiesas 2013.gada 26.novembra spriedumu un lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai apelācijas

instances tiesā.

Par apelācijas instances tiesas spriedumu kasācijas sūdzību iesniedzis cietušā – biedrības /Nosaukums B/ – pārstāvis /V.D./.

Cietušā pārstāvis uzskata, ka apelācijas instances tiesas spriedums nav tiesisks un pamatots. /K.B./ biedrībā /Nosaukums B/

bija atbildīgs par finansiālo jautājumu risināšanu, dokumentācijas uzraudzību un lietvedību. /K.B./ veica darījumus, nenoformējot

attaisnojošus grāmatvedības dokumentus. Cietušā pārstāvis norāda, ka /K.B./, kurš bija biedrības /Nosaukums B/ valdes loceklis,

mantkārīgā nolūkā ļaunprātīgi izmantoja savas pilnvaras, kā rezultātā biedrībai tika nodarīts kaitējums 5208,22 euro (3660,36 lati)

apmērā.

Cietušā pārstāvis lūdz atcelt apelācijas instances tiesas spriedumu.

Par apelācijas instances tiesas spriedumu kasācijas sūdzību iesniedzis cietušā biedrības /Nosaukums A/ pārstāvis /A.J./.

Cietušā pārstāvis kasācijas sūdzībā izklāsta lietas faktiskos apstākļus, tostarp norāda, ka apelācijas instances tiesa spriedumā

nepamatoti atzinusi, ka pirmās instances tiesa nav pietiekami izvērtējusi, vai /K.B./ darbību rezultātā biedrībām ir nodarīts būtisks

kaitējums. Cietušā pārstāvis nepiekrīt šādam apelācijas instances tiesas atzinumam, jo uzskata, ka pirmās instances tiesa ir

izvērtējusi būtiska kaitējuma esamību.

Kasācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tiesa nepamatoti ir atzinusi, ka /K.B./ biedrībai /Nosaukums A/ nav nodarījis ievērojamu

mantisko zaudējumu. Cietušā pārstāvis norāda, ka piecu minimālo algu kopsumma ir 853,72 euro (600 lati), bet biedrības zaudējumu

apmērs ir 7595,94 euro (5338,46 lati), tādējādi atzīstams, ka /K.B./ biedrībai /Nosaukums A/ nodarījis ievērojamu mantisku

zaudējumu.

Apelācijas instances tiesa spriedumā norādījusi, ka /K.B./ darbībās nav konstatējams mantkārīgs nolūks, jo 2650,48 euro

(1862,77 lati) apsūdzētais izlietojis biedrības saimnieciskajām vajadzībām. Cietušā pārstāvis nepiekrīt šādam apelācijas instances

tiesas secinājumam, jo /K.B./ rīcībā bija biedrībai piederoši finanšu līdzekļi, kā arī /K.B./ iegādājās būvmateriālus savām personīgajām

vajadzībām.

Cietušā pārstāvis uzskata, ka tiesa nepamatoti pieteikto kaitējuma kompensāciju atstāja bez izskatīšanas, jo no lietas

materiāliem redzams, ka biedrībai tika nodarīti materiāli zaudējumi.

Kasācijas sūdzības iesniedzējs lietu lūdz izskatīt mutvārdu procesā. Cietušā pārstāvis lūdz atcelt Zemgales apgabaltiesas

2013.gada 26.novembra spriedumu.

Augstākā tiesa atzīst, ka lēmumu iespējams pieņemt pēc lietā esošajiem materiāliem, jo papildu paskaidrojumi no personām,

kurām ir tiesības piedalīties procesā, nav nepieciešami, un konkrētajai lietai nav īpašas nozīmes likuma normu interpretēšanā. Tāpēc

lieta izskatāma rakstveida procesā atbilstoši Kriminālprocesa likuma 585.pantā noteiktajam.

Augstākā tiesa atzīst, ka Zemgales apgabaltiesas 2013.gada 26.novembra spriedums atstājams negrozīts, bet prokurora A.Sorokas

kasācijas protests un cietušo – biedrības /Nosaukums A/ un biedrības /Nosaukums B/ – pārstāvju kasācijas sūdzības noraidāmas.

Apelācijas instances tiesa nav pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 574.panta 2.punktā paredzēto Krimināllikuma pārkāpumu.

Apelācijas instances tiesas spriedums atbilst Kriminālprocesa likuma 511., 512., 525.pantā noteiktajām prasībām. Tiesa

pierādījumus izvērtējusi, ievērojot Kriminālprocesa likuma 9.nodaļā noteikto.

No apelācijas instances tiesas sprieduma redzams, ka apsūdzētā /K.B./ attaisnošanas pamatā ir tiesas atzinums, ka viņa

darbībās nav Krimināllikuma 196.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva, t.i., tiesa nekonstatēja, ka ar apsūdzētā

darbībām cietušajiem būtu nodarīts būtisks kaitējums. Apelācijas instances tiesa būtiska kaitējuma jēdzienu pamatoti interpretējusi

saskaņā ar likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.pantā noteikto. Apelācijas instances tiesas

spriedums motivēts atbilstoši Kriminālprocesa likuma 564.panta ceturtās daļas prasībām.

Cietušā – biedrības /Nosaukums A/ – pārstāvja /A.J./ un cietušā – biedrības /Nosaukums B/ – pārstāvja /V.D./ kasācijas sūdzībās

izteiktās prasības nav pamatotas ar Krimināllikuma pārkāpumu vai Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu, bet saistītas ar

kasācijas sūdzību iesniedzēju vēlmi kasācijas instances tiesā atkārtoti izvērtēt pierādījumus un panākt apelācijas instances tiesas

sprieduma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā Kriminālprocesa likuma 569.panta pirmās daļas

noteikumiem.

Augstākā tiesa norāda, ka laikā, kad /K.B./ izdarīja darbības, par kurām viņam celta apsūdzība pēc Krimināllikuma 196.panta

otrās daļas, Krimināllikuma 196.panta otrā daļa paredzēja atbildību par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīga

darbinieka [..] izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras vai tās pārsniedzot, ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā,

t.i., /K.B./ mantkārīgā nolūkā, būdams organizācijas atbildīgs darbinieks, tas ir, persona, kurai organizācijā ir tiesības pieņemt

lēmumus, kas saistoši citām personām, un rīkoties ar uzņēmuma mantu vai finanšu līdzekļiem, ļaunprātīgi izmantoja savas pilnvaras

un tās pārsniedza.

Ar 2012.gada 13.decembra likumu „Grozījumi Krimināllikumā” (stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī) likumdevējs izdarīja grozījumus

Krimināllikuma 196.panta otrajā daļā, paredzot, ka turpmāk kriminālatbildība par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas

atbildīga darbinieka [..] tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras vai tās pārsniedzot, ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā,

paredzēta tikai gadījumos, ja ar šīm darbībām radīts būtisks kaitējums uzņēmuma, organizācijas vai ar likumu aizsargātām citas

personas interesēm.

No minētā izriet, ka likumdevējs Krimināllikuma 196.panta otrās daļas dispozīcijā noziedzīgās darbības ir aizstājis ar atsauci uz

panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, lai tādējādi ar to tiktu aptverta kvalificējošā pazīme – būtisks kaitējums.

Tādējādi kasācijas instances tiesa atzīst, ka no 2013.gada 1.aprīļa kriminālatbildība par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai

organizācijas atbildīga darbinieka [..] izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras vai tās pārsniedzot, ja tās

izdarītas mantkārīgā nolūkā, netiek paredzēta, ja nav konstatēta būtiska kaitējuma nodarīšana. Kā jau iepriekš lēmuma norādīts,

apelācijas instances tiesa nekonstatēja, ka ar /K.B./ darbībām būtu nodarīts būtisks kaitējums.

Augstākās tiesas ieskatā, izlemjot jautājumu par personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas kvalificējams saskaņā ar

Krimināllikuma 196.panta otro daļu (likuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim), jāņem vērā, ka 2012.gada 13.decembra likuma

„Grozījumi Krimināllikuma” pārejas noteikumu 1.punkts noteic, ka personas, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu līdz šā likuma

spēkā stāšanās dienai, saucamas pie kriminālatbildības saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā šā nodarījuma

izdarīšanas laikā, turklāt, ņemot vērā, ka kriminālatbildība par noziedzīgu nodarījumu nevar iestāties, ja pēc šā likuma stāšanās spēkā

dienas Krimināllikumā par to netiek paredzēta kriminālatbildība. Konkrētajā gadījumā, ievērojot Krimināllikuma 5.panta otrajā daļā

paredzēto labvēlīguma principu, kvalificējot /K.B./ nodarījumu, jāvadās pēc Krimināllikuma 196.panta otrās daļas tā aktuālajā

redakcijā. Augstākā tiesa atzīst, ka konkrētajā lietā pamatoti taisīts attaisnojošs spriedums.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 585., 587.pantu, Augstākā tiesa

nolēma

Zemgales apgabaltiesas 2013.gada 26.novembra spriedumu atstāt negrozītu, prokurora A.Sorokas kasācijas protestu, cietušā –

biedrības /Nosaukums B/ – pārstāvja /V.D./ un cietušā – biedrības /Nosaukums A/ – pārstāvja /A.J./ kasācijas sūdzības noraidīt.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnesis (paraksts) V.Čiževskis

Tiesnesis (paraksts) A.Freibergs

Tiesnese (paraksts) I.Radzeviča