Legislator Rechtsprechung & Gesetzgebung
C29484615 / C-1661-16 KI-generiert

Landlord wins eviction case against squatters; tenant death terminates proceedings against deceased party.

Geschäftsnummer C29484615 / C-1661-16
Gericht / Behörde
Rechtsordnung Lettland (LV)
Entscheiddatum
Ausgang Teilweise gutgeheissen (Partially Allowed)

Legislator-Zusammenfassung

KI-generiert

The court dismissed the claim against the deceased tenant, /pers. D/, terminating that portion of the proceedings. Conversely, the claim against the living squatter, /pers. C/, was allowed, ordering their eviction from the rental unit without alternative housing. The court ruled based on the lack of a valid lease and the squatter's unauthorized occupation, while noting the deceased could not inherit the disputed tenancy rights.

Legislator-Regeste

KI-generiert

Civilprocesa likums 223. panta 7. punkts; Civilprocesa likums 41. panta 1. daļa: The death of a defendant in an eviction action terminates the proceedings against them, while the court may still order eviction against the remaining unauthorized occupant and award costs to the landlord.

Schlagwörter

KI-generiert
eviction from dwelling unauthorized occupation termination of proceedings deceased defendant rental law court costs squatter eviction Achtung des Privatlebens

Zitierte Gesetzesbestimmungen

KI-generiert
Civilprocesa likums 8. pants
Civilprocesa likums 9. pants
Civilprocesa likums 93. pants
Civilprocesa likums 97. pants
Civilprocesa likums 189. pants
Civilprocesa likums 190. pants
Civilprocesa likums 193. pants
Civilprocesa likums 223. panta 7. punkts
Civilprocesa likums 41. panta 1. daļa
Civilprocesa likums 42. panta 1. daļa
Civilprocesa likums 39. panta 1. daļa 5. punkts
KI-generiert

Fragen Sie sich, wie dieser Entscheid auf Ihren Fall anwendbar ist?

Prüfen Sie diesen Entscheid zusammen mit Bundesrecht, kantonalen Erlassen, Kommentaren und Folgeentscheiden in Legislator AI.

Fall in Legislator öffnen →

Volltext

Lietas Nr. C29484615

C-1661/16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016. gada 3. martā.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese S. Hrebtova

ar sekretāri K. Šuļgu

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. C/ un /pers. D/ par izlikšanu no dzīvojamās telpas.

Aprakstošā daļa

2015. gada 15. aprīlī SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk-prasītājs) griezies tiesā ar /pers. C/ un /pers. D/ (turpmāk – atbildētāji) par

izlikšanu no dzīvojamās telpas /adrese/.

Prasības pieteikumā norādīts, ka dzīvoklis /adrese/, pamatojoties uz Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 04.04.1997.

lēmumu, bija izīrēts īrniekam /pers. E/, p.k. /personas kods/.

Ar 19.02.2015. Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas lēmumu, sēdes protokols nr. 40, izbeigtas ar /pers. E/ dzīvojamās

telpas /adrese/, Rīgā īres tiesiskās attiecības. Dzīvojamā telpa jānodod tālākai izīrēšanai. Līdz ar to dzīvoklis skaitās juridiski brīvs.

Apsekojot dzīvojamo telpu 29.01.2015., ticis konstatēts, ka to prettiesīgi aizņem atbildētāji. Arī atkārtoti apsekojot dzīvojamo telpu

20.03.2015., ticis konstatēts, ka to aizņem atbildētāji.

06.02.2015. Rīgas domes Dzīvokļu pārvalde nosūtījusi atbildētājiem brīdinājumu par nepieciešamību atbrīvot dzīvojamo telpu un tās

neatbrīvošanas gadījumā par prasības iesniegšanu tiesā.

27.03.2015. tikusi saņemta informācija no Rīgas pašvaldības policijas un atbildētājiem 19.01.2015. sastādītie administratīvā pārkāpuma

protokoli pēc LAPK 186.panta otrās daļas, no kā izriet, ka atbildētāji ir saukti pie administratīvās atbildības par dzīvošanu bez deklarētas dzīves vietas

Latvijas teritorijā. Pašvaldības policija pēc personu apliecinošajiem dokumentiem noskaidrojusi atbildētāju personības.

Atbildētājiem nav tiesiska pamata dzīvot šajā dzīvojamā platībā, jo ar viņiem nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums. Ja arī atbildētāji

būtu deklarējušies minētajā dzīvesvietā, saskaņā ar "Dzīvesvietas deklarēšanas likuma" 2.panta otro daļu dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi

nerada civiltiesiskas sekas.

Dzīvojamās telpas īres līgums ar atbildētājiem nav noslēgts. Pašvaldības institūcijas lēmuma, lai slēgtu īres līgumu ar atbildētājiem, nav.

Līdz ar to dzīvojamā telpa tiek ieņemta patvarīgi un atbildētāji ir izliekami, pamatojoties uz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 44.pantu.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri" 2.pantu, 5.pantu, 44.pantu, prasītājs lūdz tiesu:

-izlikt atbildētājus no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

-piedzīt no atbildētājiem tiesas izdevumus.

Atbildētāji nav iesnieguši tiesā rakstiskus paskaidrojumus par prasību.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis nav ieradies, 2016. gada 1. februārī tiesā saņemti prasītāja pilnvarotā pārstāvja /pers. F/ rakstiskie

paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasītājs prasību uztur pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem un lūdz izskatīt lietu bez prasītāja

pārstāvja piedalīšanās. Papildus lūdz piedzīt no atbildētājiem tiesas izdevumus par sludinājuma teksta sagatavošanu un izsniegšanu 1,71 EUR un par

publikāciju 14,23 EUR. (lietas 54. lapa)

Tiesa, ievērojot to, ka prasītājs par tiesas sēdes laiku un vietu ir informēts, un ir lūdzis izskatīt lietu bez pārstāvja klātbūtnes, atzīst, ka prasītāja

pārstāvja neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai un lietu iespējams izskatīt bez prasītāja pilnvarotā pārstāvja klātbūtnes.

Atbildētājs/pers. D/, personas kods /personas kods/, ir miris /miršanas datums/, reģistra Nr. 15249M2015, Rīgas pilsētas Austrumu dzimtsarakstu

nodaļa. (lietas 68. lapa)

Atbildētāja/pers. C/ tiesas sēdē nav ieradusies. Par tiesas sēdes laiku un vietu viņai paziņots savlaicīgi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā,

nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā vēstulē uz dzīvesvietas adresi /adrese/, kā arī, ievērojot to, ka atbildētājai nav deklarētās dzīvesvietas, kā arī atbildētāja

neierodas pastā saņemt viņai adresētos sūtījumus, atbildētāja uz tiesas sēdi aicināta arī ar publikāciju laikrakstā “Latvijas vēstnesis” 2016. gada 1.

februārī. (lietas 62. lapa) Ievērojot minēto, ka arī to, ka atbildētāja nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu un attaisnojošus dokumentus tiesā nav iesniegusi,

tiesa atzīst, ka viņas neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai, un lietu iespējams izskatīt bez viņas klātbūtnes.

Motīvu daļa

Tiesa, izvērtējusi prasības pieteikumā norādītos apstākļus un lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka tiesvedība daļā pret /pers. D/ ir

izbeidzama, bet daļā pret /pers. C/ prasība ir pamatota un apmierināma.

No lietas materiāliem konstatējams, ka saskaņā ar 05.07.2011. noslēgto Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu, kas noslēgts starp Rīgas

pilsētas pašvaldību un prasītāju, prasītājs, cita starpā apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/ un saskaņā ar šī līguma 2.6. punktu pašvaldība ir pilnvarojusi

prasītāju pārstāvēt tās intereses tiesu iestādēs, tajā skaitā celt prasības par izlikšanu. (lietas 26.-38. lapa)

No 19.02.2015. Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas lēmuma, sēdes protokols nr. 40, konstatējams, ka dzīvoklis /adrese/,

pamatojoties uz Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 04.04.1997. lēmumu, bija izīrēts īrniekam /pers. E/, p.k. /personas kods/, bet ar

minēto lēmumu ir nolemts izbeigt ar /pers. E/ dzīvojamās telpas /adrese/, Rīgā īres tiesiskās attiecības, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri”

27. pantu, kā arī nolemts dzīvojamo telpu pēc tās atbrīvošanas nodot Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldei tālākai izīrēšanai.

(lietas 10.-11. lapa)

No prasītāja sastādītajiem aktiem par brīvās dzīvojamās telpas apsekošanu seko, ka 29.01.2015. un 20.03.2015., veicot dzīvokļa

/adrese/ apsekošanu, ir konstatēts, ka dzīvokli aizņēmusi /pers. C/ un /pers. D/. (lietas 12.-13. lapa)

No prasītāja sastādītā akta par patvarīgi aizņemtas dzīvojamās telpas apsekošanu seko, ka 20.03.2015., prasītājs veicot dzīvokļa

/adrese/ apsekošanu, ir brīdinājis atbildētājus par to, ka patvarīgi aizņemtais dzīvoklis jāatbrīvo līdz 2016. gada 30. martam. (lietas 14. lapa)

No Rīgas pašvaldības policijas sniegtā informācijas un administratīvā pārkāpuma protokoliem seko, ka atbildētājiem 19.01.2015.

sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 186.panta otrās daļas par dzīvošanu bez deklarētas dzīves

vietas Latvijas teritorijā. Atbildētāja policijas darbiniekam ir paskaidrojusi, ka dzīvoklī /adrese/ viņa dzīvo pēc mutiskas vienošanās ar dzīvokļa īpašnieku

/pers. E/. (lietas 16.-25. lapa)

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2. panta otro daļu dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir

dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 5. panta pirmo daļu dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz rakstveidā izīrētājs un īrnieks. Saskaņā

ar minētā panta otro daļu valstij vai pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas īres līgumu uz valsts vai pašvaldības institūcijas lēmuma pamata slēdz

valdītājs. Valsts uzņēmējsabiedrības pamatkapitālā iekļautā dzīvojamā mājā dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz uzņēmējsabiedrība uz tās statūtos

noteiktās institūcijas lēmuma pamata. Dzīvojamās telpas īres līgums noslēdzams mēneša laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 44. pantu personas, kas patvarīgi – bez dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas – aizņēmušas

dzīvojamās telpas, izliek tiesas ceļā bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Ar iepriekšminētajiem lietas materiāliem ir apstiprināts, ka dzīvoklis /adrese/ ar 19.02.2015. Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas

lēmumu, sēdes protokols nr. 40, skaitās juridiski brīvs, jo dzīvojamās telpas īres līgums ar iepriekšējo īrnieku /pers. E/ izbeigt un dzīvokli nolemts nodot

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldei tālākai izīrēšanai.

Atbildētāji nekādus iebildumus pret prasību nav cēluši, nav iesnieguši pierādījumus, kas apliecinātu, ka viņi ir tiesīgi lietot strīdus dzīvokli, jo

dzīvojamās telpas īres līgums par minētā dzīvokļa izīrēšanu atbildētājiem nav noslēgts, nav arī pašvaldības institūcijas lēmuma, ar kuru minētais dzīvoklis

būtu piešķirts atbildētājiem lietošanā un noteikts, ka apsaimniekotājam jānoslēdz ar atbildētājiem dzīvojamās telpas īres līgums.

Atbildētāja nav arī deklarējusi savu dzīvesvietu strīdus dzīvokli, bet, ja arī dzīvesvieta būtu deklarēta, saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma

2. panta otro daļu dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegtos

pierādījumus, jo atbildētāji pretējus pierādījumus nav iesnieguši, līdz ar ko tiesa atzīst, ka atbildētāja /pers. C/ kā persona, kas patvarīgi aizņēmusi strīdus

dzīvokli, ir izliekama no strīdus dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Tiesvedība daļā pret /pers. D/ ir izbeidzama saskaņā ar Civilprocesa likuma 223. panta 7. punktu, jo miris atbildētājs un apstrīdētā tiesiskā attiecība

nepieļauj tiesību pārņemšanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi: samaksātā valsts

nodeva EUR 71,14 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi - EUR 7,83 par prasības pieteikuma un pavēstu piegādi, EUR 1,71 par sludinājuma teksta

sagatavošanu un izsniegšanu, EUR 14,94 par publikāciju, kopā tiesas izdevumi EUR 95,62.

Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītājs ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,83 EUR par pieciem pasta sūtījumiem, jo

viena sūtījuma cena saskaņā ar Tiesu administrācijas aprēķinu ir 1,57 EUR. Saskaņā ar ierakstiem lietas uzziņā par ar lietas izskatīšanu saistītajiem

izdevumiem (lietas 3. lapa) lietā ir veikti 9 sūtījumi par kopējo summu 14,13 EUR. Tā kā prasītājs ir samaksājis 7,83 EUR, nav samaksāti ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 6,70 EUR apmērā. Minētie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir piedzenami no atbildētājas valsts ienākumos saskaņā ar

Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, 39. panta pirmās daļas 5. punktu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190., 193.pantu, 223. panta 7. punktu,

no s pri e da :

Izbeigt tiesvedību daļā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. D/, personas kods /personas kods/, par izlikšanu no dzīvojamās

telpas /adrese/.

Apmierināt prasību daļā pret /pers. C/.

Izlikt /pers. C/, personas kods /personas kods/, no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas nr. 40103362321, tiesas

izdevumus EUR 95,62 (deviņdesmit pieci euro 62 centi)

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,70 EUR (seši euro 70 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi valsts ienākumos labprātīgās izpildes termiņā maksājami, norādot šādus rekvizītus: Saņēmējs: Tiesu

administrācija, reģ. Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, Konta Nr. LV51TREL2190458019000, maksājuma

mērķis: 21499 EKK – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – lietā C29484615/C-1661/16.

Maksājumu apliecinošs dokuments par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumus samaksu valsts ienākumos nekavējoties iesniedzams Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā Rīgā, Lomonosova ielā 10.

Noteikt /pers. C/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Par pilna sprieduma sastādīšanas dienu noteikts 2016. gada 17. marts.

Pilns sprieduma teksts faktiski sastādīts 2016. gada 4. aprīlī.

Tiesnese S. Hrebtova