Landlord wins eviction case against squatters; tenant death terminates proceedings against deceased party.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court dismissed the claim against the deceased tenant, /pers. D/, terminating that portion of the proceedings. Conversely, the claim against the living squatter, /pers. C/, was allowed, ordering their eviction from the rental unit without alternative housing. The court ruled based on the lack of a valid lease and the squatter's unauthorized occupation, while noting the deceased could not inherit the disputed tenancy rights.
Legislator-Regeste
KI-generiertCivilprocesa likums 223. panta 7. punkts; Civilprocesa likums 41. panta 1. daļa: The death of a defendant in an eviction action terminates the proceedings against them, while the court may still order eviction against the remaining unauthorized occupant and award costs to the landlord.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas Nr. C29484615
C-1661/16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2016. gada 3. martā.
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
tiesnese S. Hrebtova
ar sekretāri K. Šuļgu
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. C/ un /pers. D/ par izlikšanu no dzīvojamās telpas.
Aprakstošā daļa
2015. gada 15. aprīlī SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk-prasītājs) griezies tiesā ar /pers. C/ un /pers. D/ (turpmāk – atbildētāji) par
izlikšanu no dzīvojamās telpas /adrese/.
Prasības pieteikumā norādīts, ka dzīvoklis /adrese/, pamatojoties uz Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 04.04.1997.
lēmumu, bija izīrēts īrniekam /pers. E/, p.k. /personas kods/.
Ar 19.02.2015. Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas lēmumu, sēdes protokols nr. 40, izbeigtas ar /pers. E/ dzīvojamās
telpas /adrese/, Rīgā īres tiesiskās attiecības. Dzīvojamā telpa jānodod tālākai izīrēšanai. Līdz ar to dzīvoklis skaitās juridiski brīvs.
Apsekojot dzīvojamo telpu 29.01.2015., ticis konstatēts, ka to prettiesīgi aizņem atbildētāji. Arī atkārtoti apsekojot dzīvojamo telpu
20.03.2015., ticis konstatēts, ka to aizņem atbildētāji.
06.02.2015. Rīgas domes Dzīvokļu pārvalde nosūtījusi atbildētājiem brīdinājumu par nepieciešamību atbrīvot dzīvojamo telpu un tās
neatbrīvošanas gadījumā par prasības iesniegšanu tiesā.
27.03.2015. tikusi saņemta informācija no Rīgas pašvaldības policijas un atbildētājiem 19.01.2015. sastādītie administratīvā pārkāpuma
protokoli pēc LAPK 186.panta otrās daļas, no kā izriet, ka atbildētāji ir saukti pie administratīvās atbildības par dzīvošanu bez deklarētas dzīves vietas
Latvijas teritorijā. Pašvaldības policija pēc personu apliecinošajiem dokumentiem noskaidrojusi atbildētāju personības.
Atbildētājiem nav tiesiska pamata dzīvot šajā dzīvojamā platībā, jo ar viņiem nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums. Ja arī atbildētāji
būtu deklarējušies minētajā dzīvesvietā, saskaņā ar "Dzīvesvietas deklarēšanas likuma" 2.panta otro daļu dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi
nerada civiltiesiskas sekas.
Dzīvojamās telpas īres līgums ar atbildētājiem nav noslēgts. Pašvaldības institūcijas lēmuma, lai slēgtu īres līgumu ar atbildētājiem, nav.
Līdz ar to dzīvojamā telpa tiek ieņemta patvarīgi un atbildētāji ir izliekami, pamatojoties uz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 44.pantu.
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri" 2.pantu, 5.pantu, 44.pantu, prasītājs lūdz tiesu:
-izlikt atbildētājus no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
-piedzīt no atbildētājiem tiesas izdevumus.
Atbildētāji nav iesnieguši tiesā rakstiskus paskaidrojumus par prasību.
Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis nav ieradies, 2016. gada 1. februārī tiesā saņemti prasītāja pilnvarotā pārstāvja /pers. F/ rakstiskie
paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasītājs prasību uztur pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem un lūdz izskatīt lietu bez prasītāja
pārstāvja piedalīšanās. Papildus lūdz piedzīt no atbildētājiem tiesas izdevumus par sludinājuma teksta sagatavošanu un izsniegšanu 1,71 EUR un par
publikāciju 14,23 EUR. (lietas 54. lapa)
Tiesa, ievērojot to, ka prasītājs par tiesas sēdes laiku un vietu ir informēts, un ir lūdzis izskatīt lietu bez pārstāvja klātbūtnes, atzīst, ka prasītāja
pārstāvja neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai un lietu iespējams izskatīt bez prasītāja pilnvarotā pārstāvja klātbūtnes.
Atbildētājs/pers. D/, personas kods /personas kods/, ir miris /miršanas datums/, reģistra Nr. 15249M2015, Rīgas pilsētas Austrumu dzimtsarakstu
nodaļa. (lietas 68. lapa)
Atbildētāja/pers. C/ tiesas sēdē nav ieradusies. Par tiesas sēdes laiku un vietu viņai paziņots savlaicīgi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā,
nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā vēstulē uz dzīvesvietas adresi /adrese/, kā arī, ievērojot to, ka atbildētājai nav deklarētās dzīvesvietas, kā arī atbildētāja
neierodas pastā saņemt viņai adresētos sūtījumus, atbildētāja uz tiesas sēdi aicināta arī ar publikāciju laikrakstā “Latvijas vēstnesis” 2016. gada 1.
februārī. (lietas 62. lapa) Ievērojot minēto, ka arī to, ka atbildētāja nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu un attaisnojošus dokumentus tiesā nav iesniegusi,
tiesa atzīst, ka viņas neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai, un lietu iespējams izskatīt bez viņas klātbūtnes.
Motīvu daļa
Tiesa, izvērtējusi prasības pieteikumā norādītos apstākļus un lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka tiesvedība daļā pret /pers. D/ ir
izbeidzama, bet daļā pret /pers. C/ prasība ir pamatota un apmierināma.
No lietas materiāliem konstatējams, ka saskaņā ar 05.07.2011. noslēgto Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu, kas noslēgts starp Rīgas
pilsētas pašvaldību un prasītāju, prasītājs, cita starpā apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/ un saskaņā ar šī līguma 2.6. punktu pašvaldība ir pilnvarojusi
prasītāju pārstāvēt tās intereses tiesu iestādēs, tajā skaitā celt prasības par izlikšanu. (lietas 26.-38. lapa)
No 19.02.2015. Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas lēmuma, sēdes protokols nr. 40, konstatējams, ka dzīvoklis /adrese/,
pamatojoties uz Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 04.04.1997. lēmumu, bija izīrēts īrniekam /pers. E/, p.k. /personas kods/, bet ar
minēto lēmumu ir nolemts izbeigt ar /pers. E/ dzīvojamās telpas /adrese/, Rīgā īres tiesiskās attiecības, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri”
27. pantu, kā arī nolemts dzīvojamo telpu pēc tās atbrīvošanas nodot Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldei tālākai izīrēšanai.
(lietas 10.-11. lapa)
No prasītāja sastādītajiem aktiem par brīvās dzīvojamās telpas apsekošanu seko, ka 29.01.2015. un 20.03.2015., veicot dzīvokļa
/adrese/ apsekošanu, ir konstatēts, ka dzīvokli aizņēmusi /pers. C/ un /pers. D/. (lietas 12.-13. lapa)
No prasītāja sastādītā akta par patvarīgi aizņemtas dzīvojamās telpas apsekošanu seko, ka 20.03.2015., prasītājs veicot dzīvokļa
/adrese/ apsekošanu, ir brīdinājis atbildētājus par to, ka patvarīgi aizņemtais dzīvoklis jāatbrīvo līdz 2016. gada 30. martam. (lietas 14. lapa)
No Rīgas pašvaldības policijas sniegtā informācijas un administratīvā pārkāpuma protokoliem seko, ka atbildētājiem 19.01.2015.
sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 186.panta otrās daļas par dzīvošanu bez deklarētas dzīves
vietas Latvijas teritorijā. Atbildētāja policijas darbiniekam ir paskaidrojusi, ka dzīvoklī /adrese/ viņa dzīvo pēc mutiskas vienošanās ar dzīvokļa īpašnieku
/pers. E/. (lietas 16.-25. lapa)
Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2. panta otro daļu dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir
dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.
Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 5. panta pirmo daļu dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz rakstveidā izīrētājs un īrnieks. Saskaņā
ar minētā panta otro daļu valstij vai pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas īres līgumu uz valsts vai pašvaldības institūcijas lēmuma pamata slēdz
valdītājs. Valsts uzņēmējsabiedrības pamatkapitālā iekļautā dzīvojamā mājā dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz uzņēmējsabiedrība uz tās statūtos
noteiktās institūcijas lēmuma pamata. Dzīvojamās telpas īres līgums noslēdzams mēneša laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 44. pantu personas, kas patvarīgi – bez dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas – aizņēmušas
dzīvojamās telpas, izliek tiesas ceļā bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Ar iepriekšminētajiem lietas materiāliem ir apstiprināts, ka dzīvoklis /adrese/ ar 19.02.2015. Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas
lēmumu, sēdes protokols nr. 40, skaitās juridiski brīvs, jo dzīvojamās telpas īres līgums ar iepriekšējo īrnieku /pers. E/ izbeigt un dzīvokli nolemts nodot
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldei tālākai izīrēšanai.
Atbildētāji nekādus iebildumus pret prasību nav cēluši, nav iesnieguši pierādījumus, kas apliecinātu, ka viņi ir tiesīgi lietot strīdus dzīvokli, jo
dzīvojamās telpas īres līgums par minētā dzīvokļa izīrēšanu atbildētājiem nav noslēgts, nav arī pašvaldības institūcijas lēmuma, ar kuru minētais dzīvoklis
būtu piešķirts atbildētājiem lietošanā un noteikts, ka apsaimniekotājam jānoslēdz ar atbildētājiem dzīvojamās telpas īres līgums.
Atbildētāja nav arī deklarējusi savu dzīvesvietu strīdus dzīvokli, bet, ja arī dzīvesvieta būtu deklarēta, saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma
2. panta otro daļu dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegtos
pierādījumus, jo atbildētāji pretējus pierādījumus nav iesnieguši, līdz ar ko tiesa atzīst, ka atbildētāja /pers. C/ kā persona, kas patvarīgi aizņēmusi strīdus
dzīvokli, ir izliekama no strīdus dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Tiesvedība daļā pret /pers. D/ ir izbeidzama saskaņā ar Civilprocesa likuma 223. panta 7. punktu, jo miris atbildētājs un apstrīdētā tiesiskā attiecība
nepieļauj tiesību pārņemšanu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi: samaksātā valsts
nodeva EUR 71,14 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi - EUR 7,83 par prasības pieteikuma un pavēstu piegādi, EUR 1,71 par sludinājuma teksta
sagatavošanu un izsniegšanu, EUR 14,94 par publikāciju, kopā tiesas izdevumi EUR 95,62.
Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītājs ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,83 EUR par pieciem pasta sūtījumiem, jo
viena sūtījuma cena saskaņā ar Tiesu administrācijas aprēķinu ir 1,57 EUR. Saskaņā ar ierakstiem lietas uzziņā par ar lietas izskatīšanu saistītajiem
izdevumiem (lietas 3. lapa) lietā ir veikti 9 sūtījumi par kopējo summu 14,13 EUR. Tā kā prasītājs ir samaksājis 7,83 EUR, nav samaksāti ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 6,70 EUR apmērā. Minētie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir piedzenami no atbildētājas valsts ienākumos saskaņā ar
Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, 39. panta pirmās daļas 5. punktu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190., 193.pantu, 223. panta 7. punktu,
no s pri e da :
Izbeigt tiesvedību daļā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. D/, personas kods /personas kods/, par izlikšanu no dzīvojamās
telpas /adrese/.
Apmierināt prasību daļā pret /pers. C/.
Izlikt /pers. C/, personas kods /personas kods/, no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas nr. 40103362321, tiesas
izdevumus EUR 95,62 (deviņdesmit pieci euro 62 centi)
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,70 EUR (seši euro 70 centi).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi valsts ienākumos labprātīgās izpildes termiņā maksājami, norādot šādus rekvizītus: Saņēmējs: Tiesu
administrācija, reģ. Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, Konta Nr. LV51TREL2190458019000, maksājuma
mērķis: 21499 EKK – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – lietā C29484615/C-1661/16.
Maksājumu apliecinošs dokuments par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumus samaksu valsts ienākumos nekavējoties iesniedzams Rīgas pilsētas
Latgales priekšpilsētas tiesā Rīgā, Lomonosova ielā 10.
Noteikt /pers. C/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas
pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Par pilna sprieduma sastādīšanas dienu noteikts 2016. gada 17. marts.
Pilns sprieduma teksts faktiski sastādīts 2016. gada 4. aprīlī.
Tiesnese S. Hrebtova