Court partially allowed claim for unemployment benefit recalculation due to incorrect average contribution wage calculation method.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe Administrative Court of the Riga Court House partially dismissed the applicant's request to recalculate unemployment benefits, ruling that the Social Insurance Agency's calculation of the average contribution wage was legally flawed. The applicant argued for a higher daily average wage based on a specific interpretation of the unemployment insurance law, while the agency maintained its original figures. The court found that the agency failed to exclude the highest and lowest months from the calculation period as required by the statute, thereby mandating a recalculation of the benefit amount.
Legislator-Regeste
KI-generiertLikums par apdrošināšanu bezdarba gadījumam 8.pants; Likums par maternitātes un slimības apdrošināšanu 12.pants: When calculating average contribution wage for unemployment benefits, if income varies over the 12-month period, the two months with the highest and lowest wages must be excluded, and the remaining ten months' total is divided by ten to determine the monthly average.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas Nr. A420244215
Lietas arhīva Nr. A42-00351-16/23
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2016.gada 29.februārī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese Rudīte Migla,
piedaloties pieteicējas /pers. A/ pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai advokātei Baibai Didrihsonei un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās
iestādes Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāvei Aijai Mežalei un Dacei Ivānei,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar
kuru /pers. A/ tiktu pārrēķināts piešķirtais slimības pabalsts par laika periodu no 2014.gada 12.decembra līdz 2015.gada 23.februārim un bezdarbnieka
pabalsts par laika periodu no 2015.gada 27.janvāra līdz 26.oktobrim.
Aprakstošā daļa
[1] 2015.gada 12.janvārī pieteicēja /pers. A/ iesniedza Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk arī – Aģentūra vai atbildētāja) Rīgas
pilsētas Latgales nodaļā iesniegumu slimības pabalsta piešķiršanai par darba nespējas periodu no 2014.gada 12.decembra līdz 2015.gada 11.janvārim.
Aģentūras Rīgas pilsētas Latgales nodaļa 2015.gada 19.janvārī pieņēma lēmumu Nr.15/133254 „Par slimības pabalsta piešķiršanu”, ar kuru
nolemts pieteicējai piešķirt slimības pabalstu 1807,39 euro apmērā saskaņā ar likumu „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.
2015.gada 5.februārī pieteicēja iesniedza Aģentūras Rīgas pilsētas Latgales nodaļā darbnespējas lapu B par darba nespējas perioda turpinājumu
no 2015.gada 12.janvāra līdz 3.februārim, un Aģentūras Rīgas pilsētas Latgales nodaļa 2015.gada 9.februārī pieņēma lēmumu Nr.15/319750 „Par
slimības pabalsta piešķiršanu”, ar kuru nolēma piešķirt pieteicējai slimības pabalstu 1848,09 euro apmērā.
2015.gada 9.martā Aģentūras Rīgas pilsētas Latgales nodaļa, saņemot pieteicējas darbnespējas lapu B par darba nespējas perioda turpinājumu no
2015.gada 4.februāra līdz 23.februārim, pieņēma lēmumu Nr.15/959771 „Par slimības pabalsta piešķiršanu”, ar kuru nolēma piešķirt pieteicējai slimības
pabalstu 1608,07 euro apmērā.
[2] Nepiekrītot minētajos lēmumos aprēķinātajai dienas vidējai apdrošināšanas iemaksu algai 129,5252 euro apmērā, pieteicēja tos apstrīdēja
Aģentūras direktorei. Pieteicējas ieskatā dienas vidējai apdrošināšanas iemaksu algai jābūt 148,181 euro apmērā.
Ar Aģentūras direktores 2015.gada 8.aprīļa lēmumu Nr.09-7/2497 nolemts atstāt negrozītus Aģentūras Rīgas pilsētas Latgales nodaļas 2015.gada
19.janvāra, 9.februāra un 9.marta lēmumus Nr.15/133254, Nr.15/319750 un Nr.15/595771.
[3] Pieteicēja 2015.gada 27.janvārī Nodarbinātības valsts aģentūrā ieguva bezdarbnieka statusu un turpat iesniedza Aģentūrai adresētu iesniegumu
bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai.
Aģentūras Rīgas pilsētas Latgales nodaļa, pamatojoties uz tās rīcībā esošo Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju par pieteicējai
reģistrētajām iemaksām bezdarba gadījumam, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūras informāciju par pieteicējai piešķirto bezdarbnieka statusu,
2015.gada 10.februārī pieņēma lēmumu Nr.15/338856 „Par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu”, ar kuru nolēma pieteicējai piešķirt bezdarbnieka
pabalstu no 2015.gada 27.janvāra līdz 26.oktobrim 77,6125 euro apmērā par vienu kalendāra dienu.
Nepiekrītot Aģentūras Rīgas pilsētas Latgales nodaļas 2015.gada 10.februāra lēmumam Nr.15/338856 „Par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu”,
pieteicēja to apstrīdēja Aģentūrā.
Aģentūras direktore 2015.gada 8.aprīlī pieņēma lēmumu Nr.09-7/2501, ar kuru atstāja negrozītu Aģentūras Rīgas pilsētas Latgales nodaļas
2015.gada 10.februāra lēmumu Nr.15/338856 „Par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu”.
[4] 2015.gada 19.maijā tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējai tiktu pārrēķināts
piešķirtais slimības pabalsts par laika periodu no 2014.gada 12.decembra līdz 2015.gada 23.februārim un bezdarbnieka pabalsts par laika periodu no
2015.gada 27.janvāra līdz 26.oktobrim.
Pieteikums un tā papildinājums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.
[4.1] Aģentūra, veicot aprēķinus, ir pieļāvusi kļūdas. Pieteicējas kalendārās dienas vidējā apdrošināšanas iemaksas alga, kas bija jāņem vērā,
aprēķinot slimības pabalstu, no 2013.gada oktobra līdz 2014.gada septembrim kopā veido 53 608,13 euro, kas jādala ar dienu skaitu, kas ir 365
dienas, un sanāk, ka pieteicējas dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga ir 146,87 euro. Minēto apstiprina arī Aģentūras Rīgas pilsētas Latgales
nodaļas 2015.gada 27.marta lēmuma Nr.15/759305 pielikumā norādītais.
Savukārt kalendārās dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, kas bija jāņem vērā, aprēķinot bezdarbnieku pabaltu, no 2013.gada novembra
līdz 2014.gada oktobrim kopā veido 53 504,74 euro, kas jādala ar dienu skaitu, kas ir 365 dienas, un sanāk, ka pieteicējas dienas vidējā
apdrošināšanas iemaksu alga ir 146,59 euro.
[4.2] Aģentūras lēmumos tiek norādīts, ka vidējā iemaksu alga pieteicējai piešķirtajam pabalstam aprēķināta, saskaitot 2013.gada attiecīgo mēnešu
algu pilnā apmērā un 2014.gada attiecīgo iemaksu algu, ierobežojot to ar 127,1232 euro dienā, un iegūto kopējo iemaksu algu dalot ar 12 kalendāro
mēnešu perioda kalendāro dienu skaitu – 365, proti, 12 572,04 + 34 704,66 (127,1233 x 273) : 365 = 129,5252. Pieteicējas ieskatā iepriekš minētais
aprēķins ir nepamatots, jo, aprēķinot kalendārās dienas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, Aģentūra aprēķinā nav iekļāvusi pieteicējas apdrošināšanas
iemaksu algu par 2013.gada novembri 4259,21 euro apmērā un 2014.gada februāri 4490,00 euro apmērā, attiecīgi 12 mēnešu perioda apdrošināšanas
iemaksu algas summa ir norādīta mazākā apmērā, kā rezultātā ir veikts nepamatots aprēķins.
[4.3] Pamatojoties uz Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1478 „Noteikumi par sociālās apdrošināšanas obligāto un
brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru” (turpmāk arī – Noteikumi Nr.1478) noteikto, ka 2014.gada obligāto iemaksu objekta
maksimālais apmērs ir 46 400,00 euro gadā, pieteicējas 2014.gada iemaksu alga tika ierobežota 127,1232 euro apmērā dienā. Šāda rīcība ir
nepamatota, jo pieteicējas ienākumi 2014.gadā nepārsniedza Noteikumos Nr.1478 noteikto maksimālo iemaksas objekta apmēru, proti, pieteicējas
ienākumi 2014.gadā atbilstošajā periodā bija 41 036,09 euro (slimības pabalsta aprēķinam) un 44 976,91 euro (bezdarbnieka pabalsta aprēķinam),
tādēļ konkrētajā gadījumā šis ierobežojums nav piemērojams.
[4.4] Aģentūra, aprēķinot pieteicējas bezdarbnieka pabalstu, ir pieļāvusi tāda paša rakstura kļūdas, kā aprēķinot slimības pabalsta apmēru, proti,
Aģentūra ir nepareizi aprēķinājusi pieteicējas dienas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kā rezultātā pieteicējai gan bezdarbnieka pabalsts, gan slimības
pabalsts izmaksāts mazākā apmērā, nekā bija tiesības saņemt.
[5] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā Aģentūra norāda, ka pieteikums ir noraidāms uz Aģentūras direktores 2015.gada 8.aprīļa lēmumā
Nr.09-7/2497 un Nr.09?7/2504 norādīto argumentu pamata.
[6] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve pieteikumu uzturēja, Aģentūras pārstāve pieteikumu neatzina.
Motīvu daļa
[7] Tiesa, uzklausījusi procesa dalībniekus un izvērtējusi lietas apstākļus, secina, ka pieteikums ir daļēji apmierināms.
[8] Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 3.panta pirmajā daļā noteikts, ka sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai
apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošo personu risku zaudēt darba ienākumu sakarā ar sociāli apdrošinātās personas slimību, invaliditāti,
maternitāti, bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumu darbā vai saslimšanu ar arodslimību, bērna kopšanu, kā arī papildu izdevumiem sakarā ar sociāli
apdrošinātās personas vai tās apgādībā esošās personas nāvi. Sociālā apdrošināšana ir valsts sociālās drošības sistēmas sastāvdaļa.
Likums „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” paredz, ka maternitātes, slimības, vecāku apdrošināšanas veida apdrošināšanas gadījums ir
sociālā riska gadījums, kas saistīts ar sociāli apdrošinātās personas darbspēju zudumu vai bērna kopšanu, ja tā rezultātā šī persona zaudē ienākumus
(likuma 1.panta 1.punkts).
Atbilstoši šā likuma 11.panta 1.punktam slimības pabalstu piešķir, ja persona neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus
tāpēc, ka sakarā ar slimību zaudējusi darbspējas. Savukārt 17.pants noteic, ka slimības pabalstu piešķir 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja
vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
Saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 5.panta pirmo daļu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram
apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu Latvijas Republikā ir veiktas vai bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas
bezdarba gadījumam (turpmāk – iemaksas bezdarba gadījumam) ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa
iegūšanas dienas.
Sociālās apdrošināšanas būtība ir apdrošināt personas risku zaudēt darba ienākumus sakarā ar sociālā riska (apdrošināšanas gadījuma) iestāšanos.
Tas nozīmē, ka sociālās apdrošināšanas sistēmas ietvaros personai tiek izmaksāts sociālās apdrošināšanas pabalsts, kas sedz daļu no personas gūtajiem
ienākumiem, kādi tai bija sociālā riska iestāšanās brīdī un kurus tā nespēj iegūt sociālā riska iestāšanās dēļ (sk. Augstākās tiesas 2010.gada 10.jūnija
sprieduma lietā Nr.SKA-246/2010 9.punktu). Tātad sociālās apdrošināšanas mērķis ir novērst vai mazināt apdrošinātās personas ienākumu
zaudējumu, kas rodas likumā paredzētā sociālā riska iestāšanās gadījumā, piemēram, ja persona darba nespējas, grūtniecības un bērna kopšanas dēļ
nevar strādāt un tādēļ saņemt līdzšinējo darba samaksu.
Satversmes tiesa atzinusi, ka Satversmes normas pamatā negarantē personām tiesības uz konkrētu sociālā nodrošinājuma apmēru (sk., piemēram,
Satversmes tiesas 2009.gada 21.decembra sprieduma lietā Nr.2009-43-01 24.punktu). Savukārt Augstākā tiesa, atsaucoties uz Satversmes tiesas
atziņām, norādījusi, ka likumā noteikto sociālo iemaksu izdarīšana nodrošina personai sociāli apdrošinātās personas statusu šajā jomā, taču nedod
tiesības paļauties uz konkrēta lieluma atlīdzību vai konkrētiem atlīdzības izmaksas nosacījumiem. Tā kā uz sociālās apdrošināšanas maksājumiem ir
attiecināms gan solidaritātes princips (paaudzes ietvaros), gan individuālās pieejas princips (iemaksu apmērs), sociālās apdrošināšanas izmaksu apmērs ir
atkarīgs no personas veikto sociālo iemaksu apmēra, taču pabalsts netiek izmaksāts tieši no personas veiktajām iemaksām (sk. Augstākās tiesas
2013.gada 4.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-234/2013 12. un 13.punktu, 2014.gada 30.maija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-460/2014
7.punktu).
[9] Likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 31.panta pirmā daļa noteic, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās
apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai nosaka no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu
beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, izņemot šā likuma 32.pantā noteiktos gadījumus.
Savukārt minētā likuma 31.panta ceturtā daļa noteic, ka kalendārās dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga pabalstu aprēķināšanai nedrīkst
pārsniegt 1/365 no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta gada maksimālā apmēra, kas bija spēkā apdrošināšanas gadījuma iestāšanās
dienā.
Saskaņā ar likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” pārejas noteikumu 8.punktu 31.panta ceturtajā daļā paredzētais kalendāra dienas
vidējās apdrošināšanas iemaksu algas ierobežojums un šā likuma pārejas noteikumu 5.punkta 4.apakšpunktā paredzētais mēneša vidējās apdrošināšanas
iemaksu algas ierobežojums, kas noteikts saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta gada maksimālo apmēru, netiek piemērots
apdrošināšanas iemaksu algai, kas gūta laikā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim.
Aģentūra atsaucas Noteikumiem Nr.1478, ka iemaksu algai, kas gūta pēc 2014.gada 1.janvāra, jāpiemēro 2014.gadā noteiktais obligāto iemaksu
objekta maksimālais apmērs 46 400 euro gadā.
Tiesas ieskatā Aģentūra pamatoti piemērojusi obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, kas noteikts 2014.gadā. Likuma „Par maternitātes un
slimības apdrošināšanu” 31.panta ceturtā daļa skaidri noteic, ka kalendārās dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga pabalstu aprēķināšanai nedrīkst
pārsniegt 1/365 no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta gada maksimālā apmēra, kas bija spēkā apdrošināšanas gadījuma iestāšanās
dienā.
Apdrošināšanas gadījums saskaņā ar minētā likuma 1.panta 1.punktu ir sociālā riska gadījums, kas saistīts ar sociāli apdrošinātās personas
darbspēju zudumu vai bērna kopšanu, ja tā rezultātā šī persona zaudē ienākumus vai ja tā gūst ienākumus, bet pieprasa vecāku pabalstu, kā arī gadījums,
kad personai rodas izdevumi sakarā ar ģimenes locekļa nāvi vai sociāli apdrošinātās personas nāvi, turklāt saskaņā ar šā likuma normām minētie gadījumi
ir atzīti par tādiem, kas rada tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu.
Kā izriet no lietas materiāliem, apdrošināšanas gadījums – darbnespēja – pieteicējai iestājies 2014.gadā, ko apliecina darbnespējas lapa B un
pieteicējas iesniegumā Aģentūrai norādītais, ka darbnespējas pirmā diena ir 2014.gada 2.decembris (lietas 42., 43.lapa).
Iemaksu objekta apmērs 2014.gadā pieteicējai ir 47 600 euro (lietas 63.lapa), kas pārsniedz Noteikumos Nr.1478 noteikto obligāto iemaksu
objekta maksimālo apmēru 46 400 euro gadā. Līdz ar to Aģentūra pamatoti 2014.gada dienas vidējai iemaksu algai piemēroja ierobežojumu 127,1232
(46 400 : 365) euro dienā, bet 2013.gada attiecīgo mēnešu iemaksu algu ņēma vērā pilnā apmērā. Tādējādi slimības pabalsta dienas vidējā iemaksu alga
129,5252 euro apmērā ir aprēķināta tiesiski, iegūto kopējo iemaksu algu dalot ar 12 kalendāro mēnešu perioda kalendāro dienu skaitu – 365:
12 572,04 (2013.gada oktobris 4044,21, novembris 4259,21, decembris 4268,62) + 34 704,66 (127,1233 x 273) : 365=129,5252.
[10] Likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 8.panta pirmā daļa noteic, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu bezdarbnieka
pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot
divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā persona ieguvusi bezdarbnieka statusu.
Lietā nav strīda, ka pieteicēja bezdarbnieka statusu ieguva 2015.gada 27.janvārī (lietas 54.lapa). Tātad 2014.gada novembris un decembris
periodā netiek skaitīti, un 12 kalendāra mēnešu periods ir nosakāms no 2013.gada 1.novembra līdz 2014.gada 31.oktobrim.
Periodā no 2013.gada 1.novembra līdz 2014.gada 31.oktobrim pieteicējas apdrošināšanas iemaksu algu veido: 2013.gada novembrī 4259,21
euro (30 dienas), 2013.gada decembrī 4268,62 euro (31 diena), 2014.gada janvārī 4297,62 euro (31 diena), februārī 4490,00 euro (28 dienas),
martā 4474,45 euro (31 diena), aprīlī 5531,45 euro (30 dienas), maijā 4495,83 euro (31 diena), jūnijā 4490,00 euro (30 dienas), jūlijā 4592,20 euro
(31 diena), augustā 4551,60 euro (31 diena), septembrī 4112,94 euro (30 dienas) un oktobrī 4522,18 euro (31 diena) (lietas 53.lapa). Iemaksu algai
konstatējami atšķirīgi lielumi.
Aģentūra piemērojusi Noteikumos Nr.1478 noteikto 2014.gada obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru 46 400 euro, jo 2014.gadā veiktas
iemaksas. Aģentūra atsaucas uz Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr.866 „Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas
kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība”
3.punktu, ka personai, kurai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts ir sasniedzis attiecīgajam kalendāra gadam noteikto maksimālo
apmēru, aprēķinot kalendāra dienas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, piemēro iemaksu algas izlīdzināšanu par attiecīgā pārskata gada kalendāra
mēnešiem, kuros persona bijusi sociāli apdrošināta bezdarba gadījumam, reizinot aprēķinā iekļaujamā attiecīgā kalendāra gada 1/365 daļu no valsts
sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu gada maksimālā apmēra ar aprēķinā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanai iekļautā kalendāra
mēneša dienu skaitu, kurās persona ir bijusi pakļauta bezdarba apdrošināšanai.
Saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 8.panta piekto daļu kalendāra dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga
bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanai nedrīkst pārsniegt 1/365 daļu no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta gada maksimālā apmēra,
kāds bija spēkā pabalsta pieprasīšanas dienā.
Pieteicēja bezdarbnieka pabalstu pieprasījusi 2015.gada janvārī (lietas 55.lapa). Līdz ar to jāpiemēro ierobežojums, kāds noteikts valsts sociālās
apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālajam apmēram 2015.gadā.
Arī Augstākā tiesa ir atzinusi, ka likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 8.panta piektā daļa nepārprotami tiešā tekstā noteikusi, ka
iemaksu algas ierobežojuma noteikšanai vērā ņemams iemaksu objekta tā gada maksimālais apmērs, kāds bija spēkā pabalsta pieprasīšanas dienā.
Administratīvā procesa likuma 15.panta sestā daļa noteic: ja konstatē pretrunu starp dažāda juridiskā spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu,
kurai ir augstāks juridiskais spēks (sk. 2010.gada 4.novembra sprieduma lietā Nr.488/2010 8.punktu).
Saskaņā ar Noteikumu Nr.1478 5.punktu 2015.gadā iemaksu objekta maksimālais apmērs ir 48 600 euro. Tā kā pieteicējas iemaksu objekta
apmērs 2014.gadā ir 47 600 euro (lietas 63.lapa), tas nepārsniedz 2015.gada iemaksu objekta maksimālo apmēru 48 600 euro.
Ņemot vērā minēto, Aģentūra pieteicējas ienākumiem nepamatoti piemēroja iemaksu objekta 2014.gada maksimālā apmēra ierobežojumu. Līdz ar
to Aģentūrai ir uzliekams pienākums izdot pieteicējai labvēlīgāku administratīvo aktu, pārrēķinot bezdarbnieka pabalsta vidējo iemaksu algas lielumu,
nepiemērojot obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru.
[11] Attiecībā uz pieteicējas iebildēm pret piemēroto izlīdzināšanas metodi tiesa norāda, ka Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu
Nr.866 „Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un
apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība” 2.punkta 2.3.apakšpunktā noteikts, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu
bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina no apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus
kalendāra mēnešus pirms tā mēneša, kurā persona ieguvusi bezdarbnieka statusu (likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 5.panta pirmajā vai
otrajā daļā noteiktajā gadījumā) un kuras apdrošināšanas iemaksu algai, kas gūta likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 8.panta pirmajā vai
otrajā daļā noteiktajā 12 kalendāra mēnešu periodā, attiecīgajos kalendāra mēnešos ir atšķirīgi apmēri. Aprēķinam izmanto šādu formulu: Vd =
(((A1+A2+...+A10) / 10) x 12) / Dd, kur Vd – kalendāra dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga; A1, A2...A10 – apdrošināšanas iemaksu algas
summa, kas gūta likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 8.panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktā 12 kalendāra mēnešu perioda attiecīgajā
mēnesī, neieskaitot minētajā periodā tos divus mēnešus, kuros personai bijusi viszemākā un visaugstākā apdrošināšanas iemaksu alga, sākot no 12
kalendāra mēnešu perioda sākuma, kā arī neieskaitot šā perioda apdrošināšanas iemaksu algas summā apdrošināšanas iemaksu algu, kas gūta bērna
kopšanas atvaļinājuma laikā, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā vai laikā, kad persona ir bijusi atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas,
kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu; Dd – likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 8.panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktā
perioda kalendāra dienu skaits, neieskaitot tajā kalendāra dienas, kurās persona saskaņā ar likumu „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” nav bijusi
pakļauta apdrošināšanai bezdarba gadījumam, ir bijusi bērna kopšanas atvaļinājumā, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā vai atvaļinājumā bez darba
samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu.
No minētās tiesību normas konstatējams, ka likumdevējs ir noteicis atšķirīgu vidējās apdrošināšanas algas aprēķināšanas kārtību gadījumā, ja
personas ienākumi 12 kalendāra mēnešu periodā, kas ņemami vērā vidējās apdrošināšanas algas aprēķināšanai, ir bijuši atšķirīgi. Proti, šādā gadījumā
vidējās apdrošināšanas algas aprēķina periodā netiek ieskaitīti tie divi kalendāra mēneši, kuros apdrošināšanas iemaksu alga ir bijusi vislielākā un
vismazākā. Tādējādi mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga tiek aprēķināta, minēto desmit mēnešu apdrošināšanas algas summu dalot ar desmit.
Savukārt dienas vidējā apdrošināšanas alga tiek noteikta, iegūto mēneša apdrošināšanas algu reizinot ar divpadsmit un iegūto summu (apdrošināšanas
algu summu par 12 mēnešiem, kas izlīdzināta attiecībā pret mēnesi, kurā apdrošināšanas iemaksu alga ir bijusi mazākā un lielākā) dalot ar šo divpadsmit
mēnešu periodā esošo darbdienu skaitu, par kurām ir veiktas (bija jāveic) apdrošināšanas iemaksas (neieskaitot dienas, kurās persona nav bijusi
pakļauta apdrošināšanai bezdarba gadījumam). Turklāt skaitļi desmit un divpadsmit šajā formulā ir konstanti lielumi.
[12] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par
labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Tiesa konstatē, ka pieteicēja ir samaksājusi valsts nodevu 28,46 euro apmērā (lietas 32.lapa).
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 254.panta pirmo daļu un 289.-291.pantu, Administratīvā
rajona tiesa
nosprieda
daļēji apmierināt /pers. A/ pieteikumu.
Uzlikt par pienākumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot /pers. A/
labvēlīgāku administratīvo aktu – pārrēķināt piešķirto bezdarbnieka pabalstu par laika periodu no 2015.gada 27.janvāra līdz 26.oktobrim, vidējai
iemaksu algai nepiemērojot obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra ierobežojumu.
Uzlikt par pienākumu atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātajai iestādei Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai atlīdzināt /pers. A/,
personas kods /personas kods/, dzīvojošai /adrese A/, samaksāto valsts nodevu 28,46 euro apmērā.
Noraidīt /pers. A/ pieteikumu pārējā daļā.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās
rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese (paraksts) R.Migla