Court dismissed claim that university failed to provide information within legal time limits.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe Administrative District Court rejected the applicant's request to declare the university's failure to respond to an information request unlawful. The applicant sought data regarding auction payments owed to the university, requesting the information by the same day it submitted the request, but the university provided the answer ten days later. The court ruled that the university complied with the Information Disclosure Law by responding within the statutory 15-day limit and noted the applicant had not sufficiently justified the extreme urgency of their request.
Legislator-Regeste
KI-generiertInformācijas atklātības likuma 15. panta 2. daļa; Tiesai ir pienākums izvērtēt, vai iestāde ir ievērojis likumā noteiktos informācijas sniegšanas termiņus, ņemot vērā pieprasītās informācijas apjomu un pieprasītāja pamatotu steidzamību.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
NORAKSTS Lieta Nr. A 420787310 A 02346-11/21 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2011.gada 27.aprīlī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Petrovska, piedaloties atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Rīgas Stradiņu universitātes pilnvarotajam pārstāvim D.Š.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu pēc D.Š. pieteikuma par Rīgas Stradiņu universitātes faktiskās rīcības, nesniedzot savlaicīgu atbildi uz D.Š. 2010.gada 8.marta informācijas pieprasījumu, atzīšanu par prettiesisku.
Aprakstošā daļa
[1] 2010.gada 8.martā Rīgas Stradiņu universitātē saņemts D.Š. (turpmāk – pieteicēja) iesniegums „Informācijas pieprasījums saistībā ar Rīgas apgabaltiesas 2010.gada 4.marta lēmumu par akciju sabiedrības „Pilsētprojekts” piederošo maksājumu, kuri pienākas no trešajām personām apķīlāšanu”, kurā izteikts lūgums neveikt darbības, kuras būtu pretrunā ar vai arī kavētu minētā Rīgas apgabaltiesas apķīlājoša lēmuma izpildes iespējamību, un sniegt līdz 2010.gada 8.martam rakstveida informāciju, kāds ir naudas līdzekļu apjoms, kas pienākas akciju sabiedrībai „Pilsētprojekts” no Rīgas Stradiņu universitātes. Ar 2010.gada 18.marta vēstuli Nr.3-16/77 uz pieteicējas informācijas pieprasījumu sniegta atbilde.
[2] Administratīvajā rajona tiesā 2010.gada 18.martā saņemts pieteicējas pieteikums ar lūgumu atzīt par prettiesisku Rīgas Stradiņu universitātes faktisko rīcību nesniedzot savlaicīgu atbildi uz 2010.gada 8.marta informācijas pieprasījumu. Pieteicēja paskaidro, ka 2010.gada 4.martā Rīgas Apgabaltiesas civillietu tiesas kolēģija ar lēmumu noteica prasības nodrošinājumu civillietā Nr.CA-1714-/3 pret akciju sabiedrības „Pilsētprojekts”, tai skaitā apķīlājot maksājumus, kas pienākas trešajām personām. Ar minēto lēmumu par labu pieteicējai piespriesti naudas līdzekļi 43102,08 latu apmērā. Lai novērstu naudas un pienākušos maksājumu atsavināšanu, pieteicēja vērsās ar steidzamu informācijas pieprasījumu Rīgas Stradiņu universitātē, bet līdz 2010.gada 17.martam atbildi netika saņēmusi.
[3] Administratīvajā rajona tiesā 2010.gada 15.novembrī saņemtajos rakstveida paskaidrojumos Rīgas Stradiņa universitāte (turpmāk – atbildētāja) pieteikumu neatzīst un uzskata par nepamatotu, jo saņēma pieteicējas informācijas pieprasījumu dienā, līdz kurai pieteicēja lūdza to realizēt. Līdz ar to, atbildētāja rakstveida atbilde pieteicējai ir sniegta atbilstoši Iesniegumu likuma 5.panta trešās daļas nosacījumiem. Šajā atbildē atbildētājs pieteicēju informēja, ka ievērojot pieteicējas tiesisko interešu aizsardzību, tobrīd atbildētājam nepastāvēja konkrēts pienākums veikt maksājumus akciju sabiedrībai „Pilsētprojekts”.
[4] Uz tiesas sēdi pieteicēja nebija ieradusies. Administratīvajā rajona tiesā 2011.gada 7.aprīlī saņemts pieteicējas lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu sakarā ar to, ka viņas pilnvarotais pārstāvis pārejošas darbnespējas dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi. Atbildētāja pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, atsaucoties uz rakstveida paskaidrojumā tiesai norādītajiem argumentiem. Atbildētāja pilnvarotais pārstāvis paskaidroja, ka lietu ir iespējams izskatīt bez pieteicējas klātbūtnes. Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, nekonstatē Administratīvā procesa likuma 268. un 269.pantā paredzētos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, tādējādi atzīst, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 214.panta pirmajai daļai lietu ir iespējams skatīt bez pieteicējas klātbūtnes.
Motīvu daļa
[5] Noklausoties atbildētāja pilnvarotā pārstāvja tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus un izvērtējot tos kopsakarā ar lietas apstākļiem un lietā esošajiem pierādījumiem, tiesa secina, ka pieteikums ir noraidāms turpmāk minēto apsvērumu dēļ.
[6] Tiesa konstatē turpmāk minētos lietas apstākļus. [6.1] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2010.gada 4.marta lēmumu nolemts apmierināt pieteicējas pieteikumu par sprieduma izpildes nodrošināšanu, apķīlājot akciju sabiedrībai „Pilsētprojekts” piederošo skaidru naudu un maksājumus, kas pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās. (lietas lapa 56- 57) [6.2] 2010.gada 8.martā pieteicēja ar iesniegumu vērsusies Rīgas Stradiņu universitātē, lūdzot steidzamības kārtībā sniegt konkrētu informāciju, lai izpildītu 2010.gada 4.marta tiesas nolēmumu. Pieteicēja lūgusi atbildi sniegt līdz 2010.gada 8.martam. (lietas lapa 55) [6.2] Atbildētāja 2010.gada 18.marta vēstule Nr.3-16/77, kas pieteicējai nosūtīta ierakstītā pasta sūtījumā, kurā sniegta pieteicējas pieprasītā informācija, kā arī izpildīts pieteicējas lūgums par informācijas nosūtīšanu zvērinātam tiesu izpildītājam. (lietas lapa 58-59)
[7] No lietas materiāliem un pieteicējas pieteikuma tiesa secina, ka lietā nav strīda par to, ka pieteicējas pieprasītā informācija viņai ir sniegta, kā arī ir izpildīts pieteicējas lūgums par šīs informācijas nosūtīšanu zvērinātam tiesu izpildītājam. Tomēr, savā informācijas pieprasījumā pieteicēja ir lūgusi sniegt informāciju konkrētā termiņā, proti, līdz 2010.gada 8.martam. Savukārt atbildētājs informāciju sniedzis 2010.gada
18.martā. Tādējādi, tiesa konstatē, ka lietā ir strīds par to, vai atbildētāja faktiskā rīcība – atbildes
nesniegšana pieteicējas norādītajā termiņā, ir atzīstama par prettiesisku.
[8] Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 14.panta pirmo daļu iestāde, kas saņēmusi informācijas pieprasījumu, veic vienu no šādām darbībām:
1) septiņu dienu laikā sniedz šā likuma 11.2panta ceturtajā daļā, 12.panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minēto atbildi; 11) 10 dienu laikā atbild iesniedzējam, ja informāciju pieprasīts sniegt tikai elektroniskā veidā un tai nav nepieciešama papildu apstrāde; 2) 15 dienu laikā atbild iesniedzējam, ja informācijai nav nepieciešama papildu apstrāde; 3) 30 dienu laikā atbild iesniedzējam, ja informācijai nepieciešama papildu apstrāde, un ne vēlāk kā 15 dienu laikā paziņo par to iesniedzējam. Informācijas atklātības likuma 11.2panta ceturtā daļa nosaka, ka iestāde var uzaicināt privātpersonu iestādei un privātpersonai abpusēji pieņemamā laikā iepazīties ar pieprasīto informāciju iestādē, ja informācijas pieprasījums ir nesamērīgi apjomīgs vai informācijas izsniegšana ārpus iestādes nav iespējama informācijas uzglabāšanas nosacījumu dēļ.
Savukārt šī likuma 12.panta otrā, trešā un ceturtā daļa nosaka, ja pieprasītās informācijas nav iestādes rīcībā, iestāde sniedz izziņu par informācijas atrašanās vietu un, ja tas iestādei ir zināms, norāda, kādā kārtībā informācija ir pieejama. Ja informācija, kas pieprasīta iestādei, ir pieejama internetā bez maksas, iestāde var atteikties izsniegt pieprasīto informāciju, norādot tās mājaslapas adresi, kur attiecīgā informācija ir pieejama, izņemot gadījumu, kad pieprasītājs ir norādījis, ka viņa tiesiskā statusa, veselības stāvokļa vai citu pamatotu apstākļu dēļ nav iespējas iegūt informāciju internetā.
Ja iestādei pieprasīts likuma vai Ministru kabineta noteikumu teksts, iestāde var atteikties to izsniegt, norādot, kad un kurā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” numurā informācija publicēta, kā arī mājaslapu internetā, kur attiecīgais normatīvais akts ir pieejams. Šā likuma 11. panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā iestāde noformē atteikumu izpildīt informācijas pieprasījumu vai atsevišķu tā nosacījumu, ja pēc tās paziņojuma par iespējamo informācijas izsniegšanas veidu saņemšanas informācijas pieprasītājs rakstveidā informē iestādi, ka nepiekrīt tās piedāvātajam informācijas izsniegšanas veidam.
No minētajās tiesību normās noteiktā secināms, ka vispārīgos gadījumos iestādei, atbildot uz informācijas pieprasījumu, ir pienākums ievērot likumā noteiktos termiņus, proti, jāsniedz atbilde 15 dienu laikā, ja informācijai nav nepieciešama papildus apstrāde, vai 30 dienu laikā, ja informācijai nepieciešama papildus apstrāde, bet par to jāinformē informācijas pieprasītājs 15 dienu laikā. Tādējādi secināms, ka likumdevējs ir noteicis 15 dienu termiņu, kad informācijas pieprasītājs var saņemt pieprasīto informāciju, vai atbildi, ka pieprasītās informācijas sniegšanai nepieciešama informācijas papildus apstrāde.
[9] No lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja 2010.gada 8.martā vērsusies ar informācijas pieprasījumu pie atbildētāja, pamatojot tās nepieciešamību. Vienlaikus pieteicēja lūgusi sniegt pieprasīto informāciju līdz 2010.gada 8.martam, proti, tajā pašā dienā, kad iesniegusi informācijas pieprasījumu, tomēr nav īpaši pamatojusi šādu steidzamību. Atbildētājs, savukārt, sniedzis atbildi ar pieprasīto informāciju pieteicējai 2010.gada 18.martā. No minētā izriet, ka atbildētājs sniedzis atbildi uz pieteicējas informācijas pieprasījumu 10 dienu laikā. Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus un pieprasītās informācijas apjomu, konstatē, ka atbildētājs ir ievērojis Informācijas atklātības likumā noteikto informācijas sniegšanas termiņu un sniedzis pieprasīto informāciju iespējami īsākā laikā, ievērojot pieteicējas iesniegumā norādītos apstākļus. Tiesas ieskatā, vērā ņemams arī apstāklis, ka pieteicēja lūgusi sniegt pieprasīto informāciju rakstveidā, tādējādi iestādei ir nepieciešams saprātīgs laiks, šādas atbildes sagatavošanai. Ievērojot minēto, tiesa atbildētāja rīcībā, nesniedzot informāciju pieteicējas norādītajā termiņā, nekonstatē Informācijas atklātības likumā noteiktā informācijas sniegšanas termiņa pārkāpumu, tādējādi atbildētāja faktiskā rīcība ir atzīstama par tiesisku un pamatotu, bet pieteicējas pieteikums noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā iepriekš konstatēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.- 251.pantu un Informācijas atklātības likuma 15.panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:
noraidīt D.Š. pieteikumu par Rīgas Stradiņu universitātes faktiskās rīcības, nesniedzot savlaicīgu atbildi uz D.Š. 2010.gada 8.marta informācijas pieprasījumu, atzīšanu par prettiesisku.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese /paraksts/ I.Petrovska
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas
tiesnese I.Petrovska
Rīgā, 2011.gada 27.aprīlī.