Legislator Rechtsprechung & Gesetzgebung
16767003571925 / 1A/25/1523 ECLI:LV:KURT:2025:16767003571925.2.S KI-generiert

Court dismisses complaint against police decision to terminate administrative offense process due to lack of proven injury.

Geschäftsnummer 16767003571925 / 1A/25/1523
Gericht / Behörde
Rechtsordnung Lettland (LV)
Entscheiddatum
Ausgang Abgewiesen (Dismissed)

Legislator-Zusammenfassung

KI-generiert

The court dismissed the complainant's appeal against the police decision to terminate the administrative offense process. The police correctly concluded that the objective element of the offense was not proven because no minor physical injury was established by medical experts. The court held that the complainant failed to present new arguments and that compensation claims must be pursued separately under civil law.

Legislator-Regeste

KI-generiert

Administratīvās atbildības likuma 119. panta 1. punkts; Administratīvā procesa likuma 92. pants; Administratīvās atbildības likuma 34. panta 2. daļa: If the objective element of an administrative offense is not proven, the process must be terminated, and civil compensation claims require a separate civil lawsuit.

Schlagwörter

KI-generiert
administrative offense termination lack of objective element medical expert opinion civil compensation claim administrative liability law psychisches Trauma medizinische Behandlung ungenügendes psychiatrisches Gutachten

Zitierte Gesetzesbestimmungen

KI-generiert
Administratīvās atbildības likuma 119. panta 1. punkts
Administratīvā procesa likuma 92. pants
Administratīvās atbildības likuma 34. panta 2. daļa
Civilprocesa likums
KI-generiert

Fragen Sie sich, wie dieser Entscheid auf Ihren Fall anwendbar ist?

Prüfen Sie diesen Entscheid zusammen mit Bundesrecht, kantonalen Erlassen, Kommentaren und Folgeentscheiden in Legislator AI.

Fall in Legislator öffnen →

Volltext

Lieta Nr. 16767003571925

Arhīva Nr. 1A/25/1523

Kurzemes rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Kuldīgā 2025. gada 23. septembrī

tiesnese Anita Simsone,

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu /Persona A/sūdzībā par Valsts policijas Kurzemes

reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka vietnieka /Persona B/ 2025. gada 8. maija lēmumu

administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 16767003571925.

Aprakstošā daļa

[1] /Persona A/(turpmāk tekstā – iesniedzējs) iesniedzis sūdzību par Valsts policijas Kurzemes reģiona

pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka vietnieka /Persona B/(turpmāk tekstā – augstāka amatpersona)2025.

gada 8. maija lēmumu (turpmāk tekstā – lēmums) administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 16767003571925, ar kuru

atstāts negrozīts amatpersonas 2025. gada 16. aprīļa lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu.

[2] Lēmumā augstāka amatpersona konstatējusi, ka 2025. gada 3. martā Valsts policijas Kurzemes reģiona

pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas Inspektors /Persona F/ pieņēmis lēmumu par

administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu lietā Nr. 16767003571925 par “Administratīvo sodu likuma par

pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” 12. panta pirmajā daļā paredzēto

pārkāpumu (maznozīmīga miesas bojājuma nodarīšana), proti, par to, ka 2025. gada 2. martā ap plkst. 12.24

/Adrese B/ (kāpņu telpā) sadzīves konflikta laikā, /Persona A/ tika nodarīti miesas bojājumi (viegli miesas

bojājumi, kreisās uzacs hematoma), kura laikā tika iesaistītas personas no /Adrese E/ dzīvokļa, /Persona C/ un

/Persona D/.

Vienlaicīgi /Persona A/ atzīts par cietušo.

No lietas materiāliem izriet, ka 2025. gada 2. martā, ap plkst. 12.24 /Adrese D/, mājas kāpņu telpā /Persona

A/ izcēlās konfliktsituācija ar kaimiņiem, saistībā ar piekļuvi ēkas bēniņu telpām. No lietā esošajām liecībām

konstatējams, ka konflikta laikā /Persona A/ pagrūda /Persona H/, savukārt /Persona C/ izdarījis sitienus ar roku

/Persona A/ galvas apvidū. Pēc konflikta beigām /Persona A/ atgriezies dzīvesvietā, taču sajuta veselības problēmas

un tika izsaukta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde.

2025. gada 26. martā tika pieņemts lēmums Nr. 16767003571925-6 par tiesu medicīniskās ekspertīzes

nozīmēšanu /Persona A/ nodarīto miesas bojājumu smaguma pakāpes noteikšanai. /Datums M/ Valsts tiesu

medicīnas ekspertīzes centra Tiesu medicīnas ekspertīžu departamenta vecākais tiesu medicīnas eksperts /Persona

E/ sniedza eksperta atzinumu Nr. /Numurs/, kurā norādīts: “Pēc objektīviem datiem iesniegtajos medicīniskajos

dokumentos: /Persona A/, jebkādi miesas bojājumi netiek konstatēti. Diagnoze: “Galvas sasitums”, nosakot miesas

bojājumu smaguma pakāpi netiek ņemta vērā, jo nav objektīva pamatojuma. (Atbilstoši LR likuma “Par

Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 3. pielikuma “Kritēriji miesas bojājumu smaguma

pakāpes noteikšanai” 5. punktam: “Nosakot miesas bojājumu smaguma pakāpi, eksperts vadās tikai pēc

objektīviem datiem, neņemot vērā visu veselības traucējumu laiku, ja tas nav pamatots ar miesas bojājumu

raksturu”).

2025. gada 20. februārī Valsts policijas Kurzemes Reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa

Izmeklēšanas nodaļas inspektore /Persona G/ pieņēma lēmumu Nr. 16767003571925-7 par administratīvā

pārkāpuma procesa izbeigšanu, saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma (turpmāk tekstā AAL) 119. panta 1.

daļas 1. punktu – administratīvais pārkāpums nav noticis, proti, maznozīmīga miesas bojājuma nodarīšana, nav

notikusi.”

Augstāka amatpersona, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbauda

pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību, pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem. Augstāka amatpersona

secina, ka 2025. gada 3. martā Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa Reaģēšanas

nodaļas Inspektors /Persona F/ pieņēmis lēmumu Nr. 16767003571925-1, par administratīvā pārkāpuma procesa

uzsākšanu, par ko atbildība paredzēta “Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās

kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” 12. panta pirmajā daļā, proti, par maznozīmīga miesas bojājuma

nodarīšanu.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par šajā pantā noteikto nodarījumu, kā obligāts nosacījums

konstatējama miesas bojājumu esamība un to izcelsme tiešā veidā būtu attiecināma uz vainojamās personas veikto

rīcību.

Lietā nav strīda par to, ka /Persona A/ izcēlās konflikts ar /Persona C/ un /Persona D/, taču, kā norādīts

sniegtajā Eksperta atzinumā Nr. /Numurs/, /Persona A/ jebkādi miesas bojājumi netiek konstatēti.

Eksperta atzinumā sniegtais atzinums norāda uz sākotnēji norādītā administratīvā pārkāpuma neesamību

uzsāktajā procesā Nr. 16767003571925. Tāpēc atzīstams, ka lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa

izbeigšanu pieņemts tiesiski un pamatoti.

[3] /Persona A/, nepiekrītot augstākas amatpersonas lēmumam, iesniedzis sūdzību tiesā.

Sūdzībā iesniedzējs norādījis, ka uzskata, ka viņam ir bijuši nodarīti miesas bojājumi un uzskata, ka pēc

būtības ir jāierosina kriminālprocess par miesas bojājumu nodarīšanu.

2025. gada 7. jūlijā /Persona A/ iesniedzis sūdzības papildinājumus, kuros sūdzas par to, ka nav iespējams

veikt logu remontdarbus un atsaucoties uz Administratīvā procesa likumu lūdz piedzīt zaudējumus.

[4] 2025. gada 21. maijā saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 178. panta otro daļu tiesa nolēmusi

lietu skatīt rakstveidā un paziņojusi lietas dalībniekiem, ka sprieduma sagatavošanas diena ir 2025. gada 23.

septembrī un līdz 2025. gada 24. augustam lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus liecības, lūgumus, pieteikt

noraidījumu tiesnesei. Noraidījums tiesnesei nav pieteikts.

Motīvu daļa

[5] Administratīvās atbildības likuma 178. panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvās lietas izskatīšana

tiesā notiek sūdzībā izteikto prasību apjomā un ietvaros.

[6] Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka nepiekrīt lēmumam par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu,

jo uzskata, ka viņam tikuši nodarīti miesas bojājumi, tāpēc lūdz personas atzīt par vainīgām un sodīt.

[7] Papildinājumos sūdzībai /Persona A/ tiesai, atsaucoties uz Administratīvā procesa likumu, lūdz

konstatēt, ka /Persona D/ ir izteicis sūdzības iesniedzējam draudus, lūdz uzlikt par pienākumu atbrīvot no

automašīnām ietvi /Adrese C/, lūdz piedzīt zaudējumus no /Persona C/, jo pašvaldības policija strādā pretēji

sabiedrības interesēm.

Izvērtējot 2025. gada 7. jūlijā iesniegtos sūdzības papildinājumus un pieteiktos lūgumus tiesa norāda, ka

lieta Nr. 16767003571925 ir ierosināta saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu par “Administratīvo sodu

likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”, 12. panta pirmajā daļā

paredzēto pārkāpumu (maznozīmīga miesas bojājuma nodarīšana).

Lietas Nr. 16767003571925 ietvaros tiek pārbaudīts, vai ir izdarīts konkrēts administratīvais pārkāpums,

proti, vai 2025. gadā 2. martā ap plkst. 12.24 /Adrese B/ (kāpņu telpā) sadzīves konflikta laikā, /Persona A/ tika

nodarīti miesas bojājumi un vai to izdarīšanā vainojami /Persona C/ un /Persona D/.

Tiesa izskaidro, ka konkrētā lieta ierosināta par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu un tiek izskatīta

Administratīvās atbildības likuma ietvaros. Administratīvo pārkāpumu lietas piekritību, izskatīšanas kārtību regulē

Administratīvās atbildības likums. Administratīvo pārkāpumu tiesības paredz administratīvo atbildību par materiālo

administratīvo tiesību neievērošanu.

Kriminālprocesa likums nosaka procesuālo kārtību kriminālprocesos. Savukārt administratīvā procesa

tiesības, kas ietvertas Administratīvā procesa likumā, regulē kārtību (procesu), kādā iestāde izdod administratīvos

aktus, veic faktisko rīcību, slēdz, pilda un izbeidz publisko tiesību līgumus, kā arī procesu, kādā notiek šo tiesību

aktu un rīcības kontrole augstākā iestādē un tiesā.

Administratīvā pārkāpuma lietā tiesai nav tiesību izskatīt jautājumus, kuri izskatāmi Kriminālprocesa

likuma un Administratīvā procesa likuma ietvaros.

Ievērojot teikto tiesa norāda, ka 2025. gada 7. jūlijā iesniegtie sūdzības papildinājumi, kurā lūgts konstatēt

draudu izteikšanu un atbrīvot gājēju ietves daļu no automašīnām, nav izskatāmi, jo tas neietilpst šīs lietas

pierādīšanas priekšmetā.

[8] Pārbaudot augstākas amatpersonas lēmuma pamatotību tiesa norāda uz turpmāko.

2025. gada 3. marta lēmums liecina, ka uzsākts administratīvā pārkāpuma process par to, ka 2025. gada 2.

martā ap plkst. 12.24 /Adrese A/, kāpņu telpā pie dzīvokļa Nr. /Numurs/ noticis sadzīves konflikts, kura laikā

/Persona C/ un /Persona D/ nodarījis miesas bojājumus /Persona A/. Līdz ar ko, iespējams, izdarīts administratīvais

pārkāpums, par ko atbildība paredzētalikuma “Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes,

sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” 12. panta pirmajā daļā – maznozīmīga miesas bojājuma

nodarīšana.

[9] Lai personas darbības kvalificētu pēc likuma par “Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem

pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”, 12. panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu –

maznozīmīga miesas bojājuma nodarīšana un personu sauktu pie administratīvās atbildības un noteiktu sodu, ir

jāpierāda, ka darbību rezultātā ir nodarīti miesas bojājumi.

[9.1] Administratīvās atbildības likuma 114. panta otrās daļas 1. punktā noteikts, ka ekspertīze ir obligāta,

lai noteiktu miesas bojājumu smaguma pakāpi un raksturu.

[9.1.1] Ekspertīze ir izmeklēšanas darbība, kuru veic viens vai vairāki eksperti amatpersonas uzdevumā,

nolūkā noskaidrot administratīvā pārkāpuma procesā nozīmīgus faktus un apstākļus. Ekspertīzes veikšana

reglamentēta Tiesu ekspertu likumā u.c. normatīvajos aktos. Tiesa norāda, ka ekspertīzi veic par jautājumiem, kuru

noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas un kuri nav atrisināmi ar citām izmeklēšanas darbībām. Procesa

virzītājs pats nav tiesīgs izlemt jautājumus, kuros jāveic ekspertīze. Secīgi minētais nozīmē, ka miesas bojājumu

esību un pakāpi nevar pierādīt ar liecībām. Tātad minētais nozīmē, ka miesas bojājumu esību un smaguma pakāpi

nosaka tikai tiesu eksperts. Ekspertīzes atzinums lietā ir pierādījums, kurš tiek vērtēts atbilstoši Administratīvā

atbildības likuma 90. – 94. pantā noteiktajam.

[9.2] 2025. gada 26. martā noteikta tiesu medicīniskā ekspertīze miesas bojājumu un to smaguma pakāpes

noteikšanai cietušajam /Persona A/.

/Datums C/ eksperta atzinums Nr. /Numurs/ liecina, ka tiesu medicīnas eksperts /Persona E/ ir veicis

/Persona A/ tiesu medicīnisko ekspertīzi. Ekspertīze veikta pēc iesniegtajiem dokumentiem. Izvērtējot iesniegto

medicīnisko dokumentāciju, eksperts secinājis, ka pēc objektīviem datiem medicīniskajos dokumentos /Persona A/

miesas bojājumi netiek konstatēti.

[9.3] Pārbaudot eksperta atzinumu tiesa atzīst, ka tas ir pieļaujams un ticams un tiesai nav iesniegti

pārbaudāmi objektīvi pierādījumi, kas apstiprinātu pretējo. Tiesa norāda, ka cietušā subjektīvais viedoklis un

apgalvojums, ka viņam ir nodarīti miesas bojājumi, paši par sevi nav pamats šaubām par eksperta atzinuma

patiesumu un ticamību.

Tiesa neapstrīd, ka konflikta laikā, iespējams, /Persona C/, /Persona D/ cietušajam iesita, bet, kā redzams no

eksperta atzinuma izpētes un secinājumu daļas, ekspertam nodotie medicīniskie dokumenti (NMP izsaukuma

elektroniskās kartes izraksts, SIA “Liepājas reģionālā slimnīca” ambulatorā pacienta medicīniskās kartes izraksta

kopija) nesatur objektīvus datus par miesas bojājumiem. Tiesa norāda, ka eksperta secinājumi atbilst likuma “Par

Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtības” 3. pielikuma Kritēriji miesas bojājumu smaguma

pakāpes noteikšanai 5. punktā noteiktajam, ka nosakot miesas bojājumu smaguma pakāpi, eksperts vadās tikai pēc

objektīviem datiem, neņemot vērā visu veselības traucējumu laiku, ja tas nav pamatots ar miesas bojājumu

raksturu. Miesas bojājumi ir cilvēka organisma audu, orgānu vai sistēmu anatomiskie bojājumi vai funkcionāli

traucējumi, kuri radušies mehānisku u.c. iedarbību rezultātā.

[9.4] Miesas bojājumu nodarīšanas pārkāpuma sastāvs ir materiāls un nodarījums ir pabeigts ar brīdi, kad

cietušajam ir nodarīti konkrēta smaguma miesas bojājumi.

Konkrēta smaguma miesas bojājumi veido nodarījuma objektīvo pusi.

[10] Lai personas sauktu pie atbildības (atzītu personas vainojamību administratīvā pārkāpuma izdarīšanā)

par maznozīmīgu miesas bojājumu nodarīšanu, pirmkārt, obligāti jābūt pierādītam, ka cietušajam ir nodarīti

maznozīmīgi miesas bojājumi, otrkārt, ir jākonstatē personas darbība un, treškārt, cēloņsakarība starp darbību un

sekām.

Administratīvo pārkāpumu tiesībās vainojamība ietver objektīvo elementu, proti, ka darbība un secīgi sekas

attiecināmas uz personu.

Konkrētajā gadījumā, kad ekspertīzē nav konstatēti miesas bojājumi cietušajam /Persona A/, tiesa

nekonstatē pārkāpuma objektīvo elementu, proti, ka /Persona C/ un /Persona D/ darbību rezultātā ir radušās likumā

paredzētās sodāmās sekas, proti, cietušajam nodarīti maznozīmīgi miesas bojājumi. Ievērojot teikto tiesa secina, ka

lietā nav pierādīta pārkāpuma objektīvā puse, proti, nav pierādīts, ka cietušajam nodarīti maznozīmīgi miesas

bojājumi. Līdz ar ko secīgi iestājas Administratīvās atbildības likuma 119. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktais,

ka administratīvā pārkāpuma process jāizbeidz, ja tiek konstatēts, ka administratīvais pārkāpums nav noticis.

[11] Apsverot sūdzības iesniedzēja iebildumus tiesa norāda, ka taisot nolēmumu, tiesa nevar to pamatot ar

kādas personas subjektīvajām šaubām par kādas citas personas iespējamām darbībām vai bezdarbībām, vai

vienkārši ar šīs personas iebildumiem. Lai konstatētu notikušu vai nenotikušu faktu, ir jābūt pierādītam tam, ka šis

fakts ir noticis, vai tieši pretējais.

Izvērtējot iesniedzēja iebildumus, tiesas ieskatā, sūdzības iesniedzējs nav izvirzījis jaunus un būtiskus

argumentus, kas nav bijuši zināmi iestādei un kurus iestāde atstājusi bez ievērības, kā rezultātā nav bijuši izvērtēti

visi faktiskie un tiesiskie apstākļi. Tiesa nekonstatē jaunus izvērtēšanai pakļaujamus argumentus kas ietekmētu

tiesas viedokli par lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem. Tiesa uzskata, ka augstāka amatpersona lēmumā

ir sniegusi faktu vērtējumu un secinājumus. Tiesa atzīst, ka augstāka amatpersona pareizi novērtējusi visus

apstākļus un pamatoti atzinusi, ka administratīvā pārkāpuma process izbeidzams, jo nav noticis administratīvais

pārkāpums.

[12] /Persona A/ sūdzības papildinājumos ir lūdzis piedzīt no /Persona C/ 41,76 EUR. Savu lūgumu

pamatojis ar Administratīvā procesa likuma 92. pantu. Tiesa atkārtoti norāda, ka atsauce šajā procesā uz

Administratīvā procesa likumu ir nepareiza, jo sūdzība tiek izskatīta saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu.

Tiesai administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros nav piekritīgs jautājums par kompensācijas piedziņu, jo

Administratīvās atbildības likuma 34. panta otrajā daļā noteikts, ka personai, kurai ar administratīvo pārkāpumu

nodarīts kaitējums, ir tiesības no pārkāpuma izdarītāja prasīt kaitējuma atlīdzinājumu Civilprocesa

likumāparedzētajā kārtībā. Tas apstāklis, ka lietā administratīvais pārkāpums nav noticis, neizslēdz /Persona A/

tiesības vērsties ar prasību pret /Persona C/ Civilprocesa likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.

[13] Tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzēja sūdzība nav pamatota un Valsts policijas Kurzemes reģiona

pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka vietnieka /Persona B/ 2025. gada 8. maija lēmums administratīvā

pārkāpuma lietā Nr. 16767003571925 atstājams negrozīts, un sūdzība noraidāma pilnībā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 224., 225. pantu, 227. panta pirmās daļas pirmo punktu,

tiesa

nosprieda

atstāt Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka vietnieka /Persona

B/ 2025. gada 8. maija lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 16767003571925 negrozītu,un /Persona A/

sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas

dienas (Administratīvās atbildības likuma 228. pants). Spriedums sagatavots 2025. gada 23. septembrī.

Tiesnese A.Simsone

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu

7 no 7