# C20250313 / C-2503-13 — C20250313 / C-2503-13 — Liepājas tiesa

**Geschäftsnummer:** C20250313 / C-2503-13
**Gericht / Behörde:** Liepājas tiesa
**Entscheiddatum:** 2013-10-11
**Ausgang:** Spriedums par prasības apmierināšanu
**Canonical Legislator URL:** https://docs.legislator.ch/de/sources/court-decision/eu-lv/ffffa7b3-88d2-447e-9719-c1c0a46b120f/c20250313-c-2503-13-liep-jas-tiesa
**Official Source URL:** https://gateway.elieta.lv/api/v1/PublicMaterialDownload/ffffa7b3-88d2-447e-9719-c1c0a46b120f

## Zusammenfassung (Sachverhalt & Erwägungen)

Lieta Nr. C 20 2503 13 SPRIEDUMS L AT V IJAS R E P U B L IK AS V ĀR D Ā Liepājā, 2013.gada 11.oktobrī Liepājas tiesa tiesnese Liena Jansone izskatīja rakstveida procesā civillietu AS /pers. B/ maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu. Izskatot lietu, tiesa ko nsta tē ja prasītāja cēlusi maza apmēra prasību pret atbildētāju, kurā lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītā...

## Leitsatz / Regeste

Lieta Nr. C 20 2503 13 SPRIEDUMS L AT V IJAS R E P U B L IK AS V ĀR D Ā Liepājā, 2013.gada 11.oktobrī Liepājas tiesa tiesnese Liena Jansone izskatīja rakstveida procesā civillietu AS /pers. B/ maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu. Izskatot lietu, tiesa ko nsta tē ja prasītāja cēlusi maza apmēra prasību pret atbildētāju, kurā lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītā...

## Volltext des Entscheids

Lieta Nr. C 20 2503 13

 SPRIEDUMS
 L AT V IJAS R E P U B L IK AS V ĀR D Ā
 Liepājā, 2013.gada 11.oktobrī

Liepājas tiesa
tiesnese Liena Jansone
 izskatīja rakstveida procesā civillietu AS /pers. B/ maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu. Izskatot lietu,
tiesa

 ko nsta tē ja

prasītāja cēlusi maza apmēra prasību pret atbildētāju, kurā lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai parāda pamatsummu – Ls
1000, procentus – Ls 35, līgumsodu Ls 1000, kā arī nomaksātos tiesas izdevumus.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2011.gada 3.martā prasītāja ar atbildētāju noslēguši aizdevuma līgumu, saskaņā ar kuru prasītāja
izsniedza atbildētājam aizdevumu Ls 1000 apmērā, kuru atbildētājs saņēma 2011.gada 11.martā, parakstot kases izdevumu orderi.
Aizdevuma atmaksas termiņš tika noteikts 2011.gada 4.aprīlis, kas pusēm vienojoties ticis pagarināts līdz 2012.gada 2.maijam. Par
aizdevuma izmantošanu atbildētāja apņēmās maksāt prasītājai procentus – 3.5 % mēnesī apmērā no kopējās aizdevuma summas
jeb Ls 35 mēnesī. Bez tam, atbildētājs par pušu noslēgtajā līgumā noteikto saistību neizpildi, apņēmās maksāt līgumsodu 1% apmērā
no kredīta par katru nokavēto dienu, kas naudas izteiksmē noteikts Ls 10 dienā.
 Lai nodrošinātu atbildētāja saistību izpildi, 2012.gada 30.janvārī tika ieķīlāts atbildētājam piederošais nekustamais īpašums
/adrese/(kadastra Nr./numurs A/).
Līdz 2013.gada 26.martam atbildētājs nav izpildījis ar pušu 2011.gada 3.martā noslēgto līgumu uzņemtās saistības.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja parāda pamatsummu – Ls 1000, procentus – Ls 35, līgumsodu Ls 1000, nomaksātos tiesas
izdevumus, kā arī lūdz noteikt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6 % gadā no nesamaksātās aizdevuma
pamatsummas.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1319.pantu,1321.pantu, 1587.pantu, 1716.pantu, 1717.pantu, 1722. pantu, 1753.pantu, 1756.pantu,
1757. pantu, 1764. pantu, 1943.pantu, 1964.pantu.

Prasītāja nav lūgusi iztiesāt lietu tiesas sēdē.

Atbildētājs paskaidrojumu par prasību tiesai nav iesniedzis, kā arī nav lūdzis iztiesāt lietu tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par
nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot
pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

 Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa nolēmusi izskatīt lietu rakstveida procesā, nosakot, ka sprieduma
norakstu varēs saņemt Liepājas tiesas kancelejā 2013.gada 11.oktobrī, un 2013.gada 22.maijā un 2013.gada 30.augustā ierakstītā
sūtījumā nosūtījusi par to pusēm paziņojumu ( 33. un 37. lietas lapa).

Novērtējusi rakstveida pierādījumus, kā arī prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un
apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Atbilstoši Civillikuma 1934.pantam, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojumu lietu nodošana īpašumā, ar
pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai
tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis (Civillikuma 1943.pants).
2011.gada 3.marta Aizdevuma līgums Nr. 34-74645 (13.lietas lapa), Papildinājums Aizdevuma līgumam Nr. 34-74645 (14.lietas
lapa), kases izdevumu orderis Nr.301 (15.lietas lapa) apliecina, ka prasītāja un atbildētājs noslēguši aizdevuma līgumu, ar kuru
atbildētājam izsniegts aizdevums, un atbildētājs apņēmies līdz 2012.gada 2.maijam atmaksāt aizdevuma pamatsummu Ls 1000 un
procentus par aizdevuma izmantošanu, kas noteikti pēc likmes 3.5% mēnesī un tādējādi procentu maksājuma apmērs ir Ls 35
mēnesī.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai
zaudējumus.
Noslēdzot aizdevuma līgumu, starp pusēm izveidojās tiesiskas līguma attiecības, no kurām abām pusēm radās tiesības un pienākumi.
Atbildētājs uzņemtās saistības no savas puses nav pildījis un nav veicis aizdevuma atmaksu. Tādējādi izveidojies prasības
pieteikumā norādītais pamatparāds - neatmaksātā aizdevuma pamatsumma - Ls 1000 apmērā, kura piedzenama no atbildētāja par
labu prasītājai.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu
lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu (konkrētajā
gadījumā to paredz līgums).
Puses līgumā vienojušās par procentu likmi – 3.5% mēnesī no aizdevuma summas.
Prasītāja izsniegusi atbildētājai naudas aizdevumu Ls 1000 apmērā un, atbilstoši aizdevuma līguma nosacījumiem, atbildētājam bija
jāveic līgumisko procentu, par aizdevuma izmantošanu, atmaksa. Parāda aprēķins (9.-10.lietas lapa) apliecina, ka atbildētājs nav
veicis aizdevuma atmaksu, kā arī nav samaksājis ar līgumu noteiktos procentus par aizdevuma izmantošanu. Līdz ar to prasība daļā
par nesamaksāto procentu piedziņu, par periodu no 2012.gada 2.aprīļa līdz 2012.gada 2.maijam Ls 35 apmērā ir pamatota un
piedzenama no atbildētāja.

Civillikuma 1716.pants nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja
viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1717.pants nosaka, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam un tā
apmēru nosaka līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.
Saskaņā ar pušu noslēgto Aizdevuma līgumu pret nekustamo īpašumu Nr.34-74645 (13.lietas lapa), atbildētājam noteikts pienākums
par maksājumu grafikā noteikto maksājumu atmaksas termiņu un apmēru neievērošanu maksāt līgumsodu 1 % apmērā no
nesamaksātās aizdevuma summas par katru kavējuma dienu.
Tā kā tiesa ir konstatējusi saistību neizpildi un nokavējumu no atbildētājas puses, tad ir atzīstams, ka atbildētājam ir pienākums
maksāt arī līgumsodu.

Vienlaikus, tiesa atzīst, ka, ievērojot aizdevuma izmantošanas mērķi, tiesiskajās attiecībās, kas izveidojās starp AS /pers. B/ un
atbildētāju uz 2011.gada 3.marta aizdevuma līguma pamata, atbildētājs ir uzskatāms par patērētāju Patērētāju tiesību aizsardzības
likuma 1.panta 3.punkta izpratnē, AS /pers. B/ - par pakalpojumu sniedzēju minētā likuma 1.panta 4.punkta izpratnē, bet šo personu
noslēgtais līgums uzskatāms par patērētāja kreditēšanas līgumu minētā likuma 8.panta pirmās daļas izpratnē.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmitā daļa paredz, ka „tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja,
pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un
strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus.” No minētās normas izriet, ka tiesai ir
kā tiesības, tā arī pienākums pat bez patērētāja prasības vai lūguma izvērtēt līguma noteikumu atbilstību normatīvo aktu prasībām un
vispārējiem tiesību principiem, tostarp, izvērtēt līgumsoda proporcionalitāti.
Tiesa atzīst, ka līgumsoda apmērs, kas noteikts 1% apmērā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas par katru nokavējuma dienu,
ir atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu un nav piemērojams attiecībā uz atbildētāju pilnā apmērā sekojošo iemeslu dēļ.
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.panta 2.punkta noteikumiem patērētāja tiesības ir pārkāptas, ja nav ievērots
līgumslēdzēju pušu vienlīdzības princips un līguma noteikumi ir netaisnīgi. Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta
pirmo daļu „ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nedrīkst piedāvāttādus līguma noteikumus, kas ir pretrunā ar līgumslēdzēju
pušu tiesiskās vienlīdzības principu, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem”, 6.panta trešā daļa paredz pazīmes, pēc kādām līguma
noteikumi ir atzīstami par netaisnīgiem, to starpā saskaņā 6.panta trešās daļas 4.punktu par netaisnīgu atzīstams līguma noteikums,
kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu.
Arī Augstākās tiesas Senāts 2008.gada 14.maija spriedumā lietā Nr.SKC-212 norādīja uz tiesas tiesībām vērtēt līgumsoda
samērīgumu un taisnīgumu pēc tiesas ieskata saskaņā ar CPL 5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārīgiem tiesību principiem.
Tiesa saskaņā ar CPL 5.panta sesto daļu, izskatot lietu, ņem vērā minētajā Augstākās tiesas Senāta spriedumā iekļautās atziņas par
līgumsoda izvērtēšanas principiem.
 Nav strīda par to, ka Civillikuma 1717.pants paredz, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam un tā apmēru nosaka līdzēji un
tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Taču atbilstoši jau stabili noteiktajai tiesu praksei
ir atzīstams, ka līgumsods ir aprobežots arī ar citiem noteikumiem un taisnīguma principu, līdz ar ko tiesai, balstoties uz taisnīguma
apziņu un vispārējiem tiesību principiem, ir tiesības pielīgto līgumsodu samazināt.

 Kā to norādījis arī Augstākās tiesas Senāts 2008.gada 14.maija spriedumā lietā Nr.SKC-212, līgumsodam ir sodīšanas un
zaudējumu atlīdzināšanas funkcija. Tiesiskajās attiecībās, sakarā ar sodoša rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanu, par vispārēju
principu tiesībās ir atzīstams soda samērīguma princips. Tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā līgumsodam ir izteikti sodošs raksturs.
 Tiesas ieskatā noteiktais līgumsods 1 % apmērā dienā neapšaubāmi nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī, jo, tā kā šī
līgumsoda pieaugums nav aprobežots, līgumsods salīdzinoši īsā laika posmā – faktiski trīs mēnešos, var pārsniegt kavētā
maksājuma lielumu – gada laikā 365 % apmērā un, turpinot pieaugt, kļūst par nesamērīgi lielu, kas ir pretrunā ar labas ticības
principu.
 Bez tam, tiesa ņem vērā, ka likumdevējs ar 2014.gada 1.janvāri ir paredzējis līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai
neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) aprobežot ar 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Šādu likuma normu
iestrāde norāda uz to, ka likumdevējs, kas ir atzīstams par sabiedrības vairākuma pārstāvi, ir atzinis par taisnīgu līgumsodu, kas
nepārsniedz 10 % no pamatparāda.
 Bez tam, tiesa ņem vērā judikatūrā paustās atziņas, ka vērtējot līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu, kā pamatkritērijs ir
vērtējams līgumā noteiktais līgumsoda apmērs, nevis prasītāja prasības pieteikumā norādītā aprēķinātā līgumsoda summa (Latvijas
Republikas Augstākas tiesas Senāta spriedums lietā Nr. SKC – 1900/2012).
 Pamatojoties uz augstāk izklāstītajiem argumentiem un apsvērumiem, tiesa atzīst, ka līgumsoda apmērs ir samazināms līdz
0,2% apmēram par katru nokavēto dienu, kas tādējādi ir 73 % gadā, ko tiesa atzīst par taisnīgu un šāds līgumsoda apmērs pilda gan
sodīšanas, gan zaudējumu atlīdzināšanas funkciju. Līdz ar to prasība par līgumsoda piedziņu ir apmierināma daļēji, piedzenot no
atbildētāja par labu prasītājai līgumsodu par aizdevuma summas atmaksas nokavējumu prasībā norādītajā laika periodā no
2012.gada 3.maija līdz 2012.gada 27.decembrim – par 239 dienām, Ls 478 apmērā (1000*0.2%*239dienas), kas pēc tiesas
ieskata ir samērīgs ar neatmaksāto aizdevuma pamatsummu un saistību neizpildes laiku. Prasība daļā par līgumsoda piedziņu Ls
522 apmērā ir noraidāma.

Civillikuma 1838.pants nosaka, ka pienākums pierādīt to, ka samaksa ir izdarīta, ir tam, kas to apgalvo. Atbildētāja nav iesniegusi
tiesai paskaidrojumu par prasību un nav iesniegusi jebkādus pierādījumus par to, ka viņa ir samaksājusi prasībā norādītos
maksājumus lielākā apmērā, nekā norāda prasītājs. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka ņemot vērā spriedumā norādīto argumentāciju, prasība
ir apmierināma daļēji, piedzenot no atbildētājas parādu Ls 302.60 apmērā.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus, proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi: samaksātā valsts nodeva proporcionāli prasības
apmierinātajai daļai – Ls 225,52, ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi -
Ls 3,30.
Saskaņā Civilprocesa likuma 42.pantu no atbildētāja valsts labā piedzenami prasītājas nesegtie tiesas izdevumi Ls 3.43.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka tiesai pienākumu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, sprieduma rezolutīvajā daļā
norādīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot to apmēru.
Saskaņā ar Civillikuma 1757. un 1765. pantam, tiesa nosaka prasītājai tiesības saņemt no atbildētāja procentus– 6 % gadā no
piedzītās parāda pamatsummas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam, taisot spriedumu par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa spriedumā
nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nevar būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 42.pantu, 56.pantu, 189.pantu - 193.pantu, 195.pantu, 204.1 pantu, tiesa

 no sp ri e d a

 prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. A/ personas kods /personas kods/, par labu AS /pers. B/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, pamatparādu Ls
1000 (viens tūkstotis lati), procentus par aizdevuma lietošanu par laika periodu no 2011.gada 2.aprīļa līdz 2012.gada 2.maijam Ls 35
(trīsdesmit pieci lati), līgumsodu Ls 478 (četri simti septiņdesmit astoņi lati), tiesas izdevumus Ls 228,82 (divi simti divdesmit astoņi
lati un 82 santīmi).
Pārējā daļā prasību noraidīt.

Noteikt AS /pers. B/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par laiku
līdz sprieduma izpildei vai dienai, kad atbildētāja mantu pārdod izsolē, vai līdz brīdim, kad iestājas Civillikuma 1763.pantā norādītie
apstākļi, procentus – 6 % apmērā gadā no piedzītās parāda pamatsummas – 1000 latiem.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3.43 (trīs lati un 43
santīmi), kas jāiemaksā kontā: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, ekonomiskās klasifikācijas
kods 21499.

Noteikt, ka atbildētāja spriedumu var izpildīt labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā 30 dienu laikā no 2013.gada
11.oktobra, kasācijas sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.

 Tiesnese Liena Jansone